Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likuma 10. panta pirmā daļa paredz, ka tiesības uz bezdarbnieka statusu pēc reģistrēšanās Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) ir personai, kura:

• nestrādā (nav uzskatāma par darba ņēmēju vai pašnodarbināto, tostarp mikrouzņēmuma darbinieku) saskaņā ar likumu “Par valsts sociālo apdrošināšanu”;
• meklē darbu;
• ir darbspējīga un gatava nekavējoties stāties darba attiecībās;
• ir sasniegusi 15 gadu vecumu;
• nav sasniegusi vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju, vai kurai valsts vecuma pensija nav piešķirta (tostarp priekšlaicīgi);
• nav uzņemta pamatizglītības vai vidējās izglītības programmā klātienē;
• neveic komercdarbību, vai tās komercdarbība apturēta saskaņā ar normatīvajiem aktiem;
• neatrodas ieslodzījuma vietā, izņemot brīvības atņemšanas soda izciešanu atklātā cietumā, vai ilgstošas sociālās aprūpes vai sociālās rehabilitācijas institūcijā, kurā pakalpojumus pilnībā finansē no valsts vai pašvaldības budžeta.

Kā redzams, uzskaitīto kritēriju vidū nav nekas minēts par mācībām augstākajā izglītības iestādē. Līdz ar to, ja cilvēks studē pilna laika studiju programmā augstskolā, viņam ir tiesības uz bezdarbnieka statusu un attiecīgi, ja veiktas sociālās iemaksas likumā noteikto periodu, ir tiesības arī uz bezdarbnieka pabalstu.

Atbilstoši likuma “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam” 5. pantā noteiktajam tiesības uz bezdarbnieka pabalstu ir personai, ja:

• ir piešķirts bezdarbnieka statuss;
• kopējais apdrošināšanas (darba) stāžs ir ne mazāks par vienu gadu;
• ir veiktas vai bija jāveic obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas bezdarba gadījumam Latvijā ne mazāk kā 12 mēnešus pēdējo 16 mēnešu periodā pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas.