Ja esat pilnvarojusi personu Latvijā, kas varētu pārstāvēt Jūsu intereses tiesā, varat celt prasību Latvijas tiesā par uzturlīdzekļu piedziņu. Fakts, ka nav precīzi zināma atbildētāja dzīvesvieta, nav šķērslis. 

Atbilstoši Civilprocesa likumā noteiktajam prasība pret fizisko personu ceļama tiesā pēc tās deklarētās dzīvesvietas. Prasība pret atbildētāju, kuram nav deklarētās dzīvesvietas, ceļama pēc viņa dzīvesvietas, bet prasība pret atbildētāju, kura dzīvesvieta nav zināma vai kuram nav pastāvīgas dzīvesvietas Latvijā, ceļama pēc viņa nekustamā īpašuma atrašanās vietas vai pēc viņa pēdējās zināmās dzīvesvietas (Civilprocesa likuma 26. –27. pants).

Konkrētajai adresei piekritīgās tiesas kontaktinformācija atrodama Latvijas tiesu portāla www.tiesas.lv sadaļā “Tiesu darbības teritorijas”.

Atbildot uz jautājumu par adopcijas iespēju, Latvijas normatīvie akti paredz vietējo un ārvalstu adopciju. Ārvalstu adopcijas gadījumā piemērojama Hāgas konvencija par bērnu aizsardzību un sadarbību starpvalstu adopcijas jautājumos (turpmāk – konvencija). Konvencijas 2. panta pirmā daļa nosaka, ka konvenciju piemēro, ja bērns, kura pastāvīgā dzīvesvieta ir vienā līgumslēdzējā valstī ("izcelsmes valsts"), ir ticis, tiek vai tiks pārvietots uz otru līgumslēdzēju valsti ("saņēmējvalsts") vai nu pēc tam, kad viņu izcelsmes valstī ir adoptējuši laulātie vai persona, kuras pastāvīgā dzīvesvieta ir saņēmējvalstī, vai šādas adopcijas veikšanai saņēmējvalstī vai izcelsmes valstī. Ņemot vērā, ka bērns adopcijas gadījumā netiek pārvietots uz citu valsti, atbildīgā valsts par bērna adopciju ir tā, kurā bērns pastāvīgi uzturas, proti, Kanāda.

Jebkurā gadījumā adopcijai ir jāsaņem bērna tēva piekrišana. Ministru kabineta noteikumu Nr. 111 „Adopcijas kārtība” (turpmāk – noteikumi) 5. punkts paredz, ka bērna adopcijai piekrišanu nepieciešams saņemt no vecākiem neatkarīgi no tā, vai viņi dzīvo kopā ar adoptējamo vai atsevišķi. 

Latvijas Republikas Civillikuma 169. panta trešā daļa paredz, ka piekrišanu adopcijai tās dalībnieki bāriņtiesai izsaka personīgi vai arī iesniedz to notariāla akta formā vai ar bāriņtiesā apliecinātu piekrišanu. Ievērojot minēto, šajā situācijā bērna tēvam nepieciešams dot piekrišanu adopcijai, un to viņš var dot bāriņtiesā vai pie notāra. Piekrišanai jābūt noformētai atbilstoši noteikumu prasībām, un jābūt oficiāli apstiprinātam tulkojumam iesniegšanai ārvalstīs.  

Papildus informējam, ka Iekšlietu ministrijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) piedāvā maksas pakalpojumu, kad nepieciešams sazināties ar radu, senu draugu vai paziņu, kura adrese ir pazaudēta vai aizmirsta. Detalizēta informācija pieejama PMLP mājaslapas sadaļā "Pakalpojumi" > "Informācija no Iedzīvotāju reģistra" > "Kā sazināties ar meklējamo personu?".