Šai gadījumā jāskatās precīzi, kas rakstīts tiesas sprieduma rezolutīvajā daļā. Piemēram, ja nolemts piedzīt no bērna tēva uzturlīdzekļus Ls 40 mēnesī, bet ne mazāk par Ministru kabineta noteikto minimālo apmēru, jauna prasība tiesā nav jāceļ. Tā kā minimālais uzturlīdzekļu apmērs tiek aprēķināts, ņemot vērā valstī noteikto minimālo darba algu un bērna vecumu, pieaugot minimālajai algai vai bērnam sasniedzot 7 gadu vecumu, automātiski pieaug arī minimālo uzturlīdzekļu apmērs un pa šiem gadiem ir uzkrājies ievērojams uzturlīdzekļu parāds.

Taču agrāk, taisot tiesas spriedumus par uzturlīdzekļu piedziņu, itin bieži tika noteikts maksāt fiksētu summu, kas sprieduma taisīšanas brīdī bija attiecīgie procenti no minimālās darba algas. Tad gan ir jāceļ tiesā jauna prasība par uzturlīdzekļu apmēra palielināšanu, kas nebūtu mazāks par Ministru kabineta noteikto minimālo apmēru. Šādā gadījumā starpību par iepriekšējos gados neizmaksātajiem uzturlīdzekļiem nebūs iespējams atgūt. Ja celsiet jaunu prasību tiesā, uzturlīdzekļus Ministru kabineta noteiktajā minimālajā apmērā piedzīs no prasības tiesā iesniegšanas dienas.

Protams, pirms prasības celšanas tiesā ir vēlams informēt bērna tēvu par šādu nodomu, un, iespējams, varat panākt vienošanos, izvairoties no tiesu darbiem. Pienākums maksāt uzturlīdzekļus vismaz Ministru kabineta noteiktajā minimālajā apmērā ir absolūts likumā noteikts katra vecāka pienākums neatkarīgi no spējām uzturēt bērnu un mantas stāvokļa (Civillikuma 179. panta piektā daļa), kas būtu jāpilda labprātīgi. Turklāt tiesa šādu prasību apmierinās jebkurā gadījumā, līdz ar to atbildētājam tie ir paredzami papildu izdevumi par tiesu darbiem, no kuriem var izvairīties, izpildot likuma normu labprātīgi.