Labdien! Pirmās grupas redzes invalīdu ar apgabala tiesas lēmumu notiesāja par liela apmēra nodokļu nenomaksu (113 000 eiro) pēc Krimināllikuma 218.2 panta, sods – 35 minimālās algas, proti, 133 000 eiro. Ja viņš to nenomaksās, tad sods ir ieslodzījums – četras dienas cietumā par katru minimālo algu, respektīvi, četri mēneši un 20 dienas. 1. Vai ir kāda iespēja lūgt atbrīvot no naudas soda saistībā ar to, ka invaliditātes pabalsts un pabalsts par invalīda aprūpi kopā ir 327 eiro mēnesī, bet citu ienākumu avotu nav? 2. Vai likums nosaka iespēju redzes invalīda apcietinājumu aizvietot ar mājas arestu, neiziešanu no mājas garantējot ar GPS aproci? 3. Kādus vēl variantus šajā situācijā paredz Latvijas valsts likumdošana? Paldies!
No jautājuma teksta redzams, ka persona ir saukta pie kriminālatbildības un sodīta ar naudas sodu kā pamatsodu par Krimināllikuma 218. panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu. Šajā tiesību normā paredzētais noziedzīgais nodarījums līdz 2013. gada 1. aprīlim bija mazāk smags noziegums, bet pēc 2013. gada 1. aprīļa krimināltiesību reformas – smags noziegums. Izšķirošais šajā gadījumā ir noziedzīga nodarījuma izdarīšanas laiks.
Atbrīvošanu no soda izciešanas smagas neārstējamas slimības (kas nav psihiska slimība) dēļ krimināltiesību jomā reglamentē Krimināllikuma 59. panta sestā daļa un Kriminālprocesa likuma 640. pants.
No jautājuma saprotams, ka persona ir 1. grupas invalīds sakarā ar acu slimību, tādēļ jādomā, ka šī slimība ir smaga, bet nav saprotams, vai šī slimība ir neārstējama.
Lai personu varētu atbrīvot no soda izciešanas, pamatojoties uz Krimināllikuma 59. panta sesto daļu, ir jānoskaidro, vai persona slimo ar smagu un neārstējamu slimību. Hipotētiski var tikt uzdots jautājums, kā slimība traucē izciest šo sodu naudas soda veidā, bet no jautājumā izklāstītajiem apstākļiem secināms, ka personai ar šādu saslimšanu varētu būt problēmas gūt ienākumus naudas soda iemaksai. Šo jautājumu izlemj tiesnesis. Tādēļ ar attiecīgu pieteikumu jāgriežas pirmās instances tiesā, kura šo personu notiesāja. Pieteikumam ir jāpievieno pierādījumi, ka persona slimo ar smagu un neārstējamu slimību, kā arī pieteikumā būtu jālūdz noteikt lietā tiesu medicīnisko ekspertīzi, nosakot to veikt Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centram, uzdodot ekspertam (vai ekspertiem) atbildēt uz jautājumu: vai konkrētā persona slimo ar smagu un neārstējamu slimību?
Tomēr jāatceras, ka, nosakot pamatsodu naudas soda veidā, tiesa, visticamāk, noskaidroja hipotētiskā vainīgā mantisko stāvokli atbilstoši Krimināllikuma 41. panta ceturtajai daļai, kurā noteikts: “Vainīgā mantisko stāvokli nosaka, novērtējot viņa iespējas nekavējoties samaksāt naudas sodu vai gūt paredzamus ienākumus, kas viņam ļautu likumā noteiktajā laikā samaksāt uzlikto naudas sodu.” Tādēļ arī šis jautājums būs jāpaskaidro tiesnesim, kas izlems jautājumu par atbrīvošanu no soda izciešanas.
Atbildot uz 2. jautājumu, vai redzes invalīdam ir likumā paredzēta iespēja aizvietot brīvības atņemšanas sodu ar mājas arestu, ko kontrolētu GPS aproce, atbilde ir “nē”, likumā ne redzes invalīdiem, ne kādām citām personām šāda iespēja nav paredzēta. Tomēr atzīmējams, ka Krimināllikuma 61. pantā ir paredzēta nosacīta pirmstermiņa atbrīvošana no brīvības atņemšanas soda, ja tiek izpildīti šajā pantā noteiktie kritēriji, un notiesātajam ir jāatbilst Sodu izpildes kodeksa 50.3 panta ceturtajā daļā minētajiem nosacījumiem (kas šeit netiks uzskaitīti apjoma ierobežojuma dēļ), tostarp ar un bez elektroniskās uzraudzības (jeb ar t.s. GPS aproci).
Lai ierosinātu nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no soda izciešanas, notiesātajam faktiski ir jāizcieš:
Lai ierosinātu nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no soda izciešanas (un ir iespējama elektroniskās uzraudzības piemērošana) notiesātajam faktiski ir jāizcieš:
No minētā ir redzams, ka ir svarīgi saprast, kad konkrētais noziedzīgais nodarījums ir izdarīts.
Iesniegumu par personas nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no soda tiesai nosūta brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks, ja notiesātais atbilst Sodu izpildes kodeksa 79.1 pantā minētajiem nosacījumiem (kas ietver atbilstību Sodu izpildes kodeksa 50.3 panta ceturtajā daļā minētajiem nosacījumiem, nosacījumu, ka notiesātais faktiski ir izcietis Krimināllikumā noteikto soda daļu un ka notiesātais atbilst citiem Krimināllikumā noteiktajiem kritērijiem), pirms tam saņemot Valsts probācijas dienesta izvērtēšanas ziņojumu.
Atbildēt uz trešo jautājumu, kādi vēl ir likumā paredzēti varianti šajā situācijā, bez iedziļināšanās konkrētās krimināllietas materiālos nav iespējams.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!