E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 12193
Lasīšanai: 3 minūtes
6
6

Vispirms – kavējuma nauda, pēc tam – pamatparāds

Publicēts pirms 6 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
J
jautā:
16. jūnijā, 2017
Olga

Labdien! Mans apsaimniekotājs kādreiz bija aprēķinājis soda procentus par laikā neapmaksātu strīdīgu pakalpojuma summu, un es tos % neapmaksāju. Un tagad ik mēnesi pieskaita sodu uz neapmaksātu sodu kārtējam rēķinam par dzīvokļa apsaimniekošanu. Es to apstrīdēju, bet viņš turpina to darīt. Summa ir trīs eiro, bet tas man nepatīk. Kad es pajautāju, uz kāda pamata (līguma vai likuma pants) tas tā notiek, atbildes man nebija. Līgumā ar viņu ir teksts par sodu: "Pārvaldniekam ir tiesības aprēķināt in iekasēt no Īpašnieka kavējuma maksu 0,3% apmērā no kavēto maksājumu summas par katru nokavēto dienu, ja Īpašnieks nav savlaicīgi veicis Līgumā paredzētos maksājumus. Īpašnieka maksājums sākumā tiek ieskaitīts kavējuma maksu samaksā un tikai pēc tam parāda dzēšanā." Vai sods ir rēķins? Vai var rēķināt procentus uz procentiem? Tie juristi, kam es jautāju par šo situāciju, nevar sniegt precīzu atbildi. Internetā es arī nevaru viennozīmīgi sameklēt atsauci uz kādu likuma pantu, lai to nosūtītu savam apsaimniekotājam. Un vēl. Cik ilgi pēc rēķina saņemšanas es varu protestēt pret summām, kuras, pēc apsaimniekotāja viedokļa, ir jāapmaksā? Rēķinu es saņēmu kādas 10-15 dienas pirms apmaksas termiņa. Vai es varu iesaldēt kāda pakalpojuma apmaksu, kamēr apsaimniekotājs sniedz man paskaidrojumu par neskaidru pozīciju rēķinā? Tieši tāpēc arī bija radies šis sods. Palīdziet, lūdzu! Paldies!

A
atbild:
21. jūnijā, 2017
Mudīte Luksa
speciāli LV portālam
Vitolds Peipiņš
Latvijas Nekustamā īpašuma pārvaldnieku asociācijas vadītājs

Latvijas Nekustamā īpašuma pārvaldnieku asociācijas vadītājs Vitolds Peipiņš jautājumu komentē šādi: „Ja cilvēks ir noslēdzis līgumu, kurā noteikts, ka visi veiktie maksājumi vispirms tiek novirzīti, lai nosegtu kavējuma jeb soda naudu un pēc tam pamatsummu, tad tā arī notiek. Minētā līguma saturs atbilst Civillikuma normām, un arī tad, ja līgumā nekas īpaši nebūtu noteikts par maksājuma sadales kārtību, tā būtu tieši šāda.

Tātad izveidojusies situācija: ir parāds, piemēram, 100 eiro, un kavējuma nauda 10 eiro. Tādējādi kopējais parāds ir 110 eiro. Ja cilvēks apsaimniekotājam nomaksā 100 eiro, vispirms tiek nosegta kavējuma nauda, pēc tam 90 eiro parāda pamatsumma, no kuras nenomaksāti paliek 10 eiro. Ja nauda vairs netiek maksāta, šie 10 eiro atkal sāk „ražot” soda naudu. Un nav tā, ka uz kavējuma naudas summas tiek rēķināti atkal soda naudas procenti, jo saskaņā ar noslēgto līgumu atlikušie 10 eiro ir pamatsummas parāds.

Līgumu var noslēgt arī citādi – ar nosacījumu, ka jebkurš maksājums vispirms nosedz pamatsummu un tikai pēc tam – kavējuma naudu.”

Labs saturs
6
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Šomēnes iespējams uzdot vēl 73 jautājumus. Vairāk par e‑konsultāciju sniegšanu
Iepazīsti e-konsultācijas