Darba likuma 149. un 150. pants paredz darbinieka tiesības uz ikgadēju darba devēja apmaksātu atvaļinājumu, un darba devēja pienākums ir šīs tiesības – atpūsties – darbiniekam piešķirt.

Ja tiek likvidēts darba devējs, tad atbilstoši Darba likuma 101. panta pirmās daļas 10. punktam darba devējam darba līgums darbiniekiem ir jāuzsaka rakstveidā.

Šādā situācijā visiem darbiniekiem pienākas ne vien neizmantotā atvaļinājuma kompensācija, bet arī  atlaišanas pabalsts (112. pants), un darba devējam ir pienākums atlaišanas pabalstu darbiniekam izmaksāt šādā apmērā:

1) viena mēneša vidējās izpeļņas apmērā, ja darbinieks pie attiecīgā darba devēja bijis nodarbināts mazāk nekā piecus gadus;

2) divu mēnešu vidējās izpeļņas apmērā, ja darbinieks pie attiecīgā darba devēja bijis nodarbināts piecus līdz 10 gadus;

3) triju mēnešu vidējās izpeļņas apmērā, ja darbinieks pie attiecīgā darba devēja bijis nodarbināts 10 līdz 20 gadus;

4) četru mēnešu vidējās izpeļņas apmērā, ja darbinieks pie attiecīgā darba devēja bijis nodarbināts vairāk nekā 20 gadus.