Likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 3. pants skaidri nosaka dzīvojamās telpas īres līguma priekšmetu, proti – dzīvojamās telpas īres līguma priekšmets var būt atsevišķs dzīvoklis, dzīvokļa daļa vai dzīvojamā māja.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2009. gada 22. decembra noteikumiem Nr. 1620 „Noteikumi par būvju klasifikāciju” dzīvojamās mājas (ar klasifikācijas kodu 11) ir ēkas, no kuru platības vismaz puse tiek izmantota dzīvošanai. Zem šī klasifikācijas koda savukārt ir iedalījums sīkākās apakšgrupās, proti:

• viena dzīvokļa mājas;
• divu vai vairāku dzīvokļu mājas;
• dažādu sociālo grupu kopdzīvojamās mājas.

Viena dzīvokļa mājas tiek skaidrotas kā brīvi stāvošas savrupmājas, tostarp individuālās ģimeņu mājas, villas, mežsargu mājas, lauku mājas, vasarnīcas, dārza mājas u. tml., arī dvīņu un rindu mājas, kurās katram dzīvoklim ir savs jumts un sava atsevišķa ieeja.

Ievērojot minēto, arī dzīvojamā māja (viena dzīvokļa māja Ministru kabineta 2009. gada 22. decembra noteikumu Nr. 1620 „Noteikumi par būvju klasifikāciju” izpratnē)  var būt viens no likuma „Par dzīvojamo telpu īri” īres līguma priekšmetiem, un šādām tiesiskajām attiecībām piemērojami likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 11. panta nosacījumi par dzīvokļa īres maksu un obligātajiem maksājumiem.