Darba likums paredz atvaļinājuma piešķiršanu kalendārajās dienās, nevis darbdienās. Tātad vienkāršot to uz darbdienām nav  juridiski korekti. Parasti darba devējs, lai nerastos pārpratumi,  rīkojumā par atvaļinājuma piešķiršanu norāda atvaļinājuma periodu – pirmo un pēdējo dienu.

Citādi ir ar apmaksu. Atvaļinājuma laikā darba devēja pienākums ir apmaksāt tās dienas, kurās darbiniekam būtu bijis jāstrādā, tātad darbdienas.

Ja atvaļinājuma laikā iekrīt svētku dienas, tad atvaļinājums secīgi par svētku dienu skaitu pagarinās, pieskaitot attiecīgu dienu skaitu pēdējai atvaļinājuma dienai.

Ja 5. maijā, kas šogad ir noteikta kā brīvdiena un pārcelta uz 13. maiju kā darbdiena, Jums bija atvaļinājuma diena, tad 13. maijs Jums ir brīvs un uz darbu nav jāiet.