Latvijas Nekustamā īpašuma pārvaldnieku asociācijas vadītājs Vitolds Peipiņš iesaka – ja suņu frizētavas klienti kāpņu telpā rada nekārtību, pārējiem dzīvokļu īpašniekiem, kuriem šīs neērtības sagādātas, par to ir jāsagatavo akts un jāierosina prasība, lai vainīgā persona (attiecīgā dzīvokļa īpašniece) atlīdzina radītos zaudējumus, kas izpaudīsies kā kopīpašuma telpu pastiprināta uzkopšana un līdz ar to – lielāka samaksa sētniekam. Šāds risinājums būs vienkārši īstenojams, ja dzīvojamo māju apsaimnieko pati dzīvokļu īpašnieku biedrība. Taču, balstoties uz pieredzi, viņš arī brīdina – ja pārvaldnieks ir liels komersants, tas ar šādiem „sīkumiem”, visticamāk, nenodarbosies.

Lai ierobežotu svešu personu un mājdzīvnieku iekļūšanu kāpņu telpā, dzīvokļu īpašnieki sapulcē var nobalsot par kodu sistēmas ar elektronisko atslēgu (čipu) uzstādīšanu pie ārdurvīm.

Taču, protams, pirmais un galvenais līdzeklis sarežģījumu mazināšanai vai novēršanai ir pārrunas ar suņu frizētavas turētāju. Ietekmīgāka par haotiskiem individuāliem aizrādījumiem būs kolektīva vēstule ar daudziem parakstiem, kurā argumentēti raksturota situācija, iekļautas prasības apgrūtinājumu novēršanai, iekļaujot iespēju pieprasīt papildu maksu par telpu kopšanu utt.

Starp citu, kaimiņi var painteresēties, cik likumīgs ir suņu frizēšanas bizness, vai šī komercdarbība ir reģistrēta Valsts ieņēmumu dienestā un vai par to tiek maksāti nodokļi.

Protams, visas minētās darbības prasīs zināmus pārējo dzīvokļu īpašnieku pūliņus un laika ieguldījumu, bet patiešām nebūs tādas vienas iestādes, kurai pietiks vien pažēloties un kas svešos suņus vienā rāvienā no kāpņu telpas izsvēpēs.