Biedrību un nodibinājumu likums, pēc kura savā darbībā vadās dzīvokļu īpašnieku biedrība (DzĪB), nav paredzēts īpaši šim nevalstiskās organizācijas veidam, un šajā normatīvajā aktā nav sīkāku norāžu par to, kas var būt DzĪB valdes locekļi. Likuma 42. panta trešajā daļā ir norma: „Par valdes locekļiem var būt pilngadīgas fiziskās personas, kuru rīcībspēju nav ierobežojusi tiesa.”

Valdes locekļus ievēlē ar biedru sapulces lēmumu, ja statūtos nav noteikts citādi (45. pants).

Tādējādi iznāk, ka par valdes locekli, ja biedrības biedri tā nolēmuši un nobalsojuši, var būt arī persona, kam attiecīgajā mājā dzīvoklis nepieder, un pat tāda, kas tur nemaz nedzīvo. Taču loģiski tas nav: kā liecina nosaukums, DzĪB ir īpašnieku (tātad noteikta, ierobežota loka cilvēku) apvienība, kas dibināta ar noteiktu mērķi – nodrošināt tās mājas pārvaldīšanu, kurā paši dzīvo.

Šādu loģisku kārtību var nodrošināt biedrības statūti – ja šajā dokumentā noteikts, ka par valdes locekli vai valdes priekšsēdētāju var būt tikai dzīvokļa īpašnieks konkrētajā mājā, tad tam tā arī jābūt.

Ja statūtos šāds punkts nav noteikts, tad valdē, kā jau minēts, drīkst būt jebkurš cilvēks, tostarp pat ne biedrības biedrs. Tādējādi arī Jūsu minētais īrnieks kā valdes loceklis Uzņēmumu reģistrā (UR) ir reģistrēts likumīgi.

Par īrnieka vai citas nepiederošas personas iekļaušanu biedrības valdē dzīvokļu īpašniekiem nebūtu īpaši jāsatraucas, jo valde ir tiesīga risināt tikai ar biedrības darbību saistītus jautājumus, bet par svarīgām, ar mājas apsaimniekošanu saistītām darbībām sapulcē lēmumus pieņem dzīvokļu īpašnieki.

Lai biedrības darbība maksimāli saskanētu ar dzīvokļu īpašnieku kopuma vēlmēm, vislabāk, ja biedrībā pārstāvēts iespējami plašs īpašnieku loks, kas dibināšanas sapulcē cita starpā var lemt par statūtiem.

Likuma 35. pants „Biedru sapulces kompetence” paredz:

(1) Biedru sapulces kompetencē ietilpst:

1) grozījumu izdarīšana statūtos;

2) valdes un revīzijas institūciju locekļu ievēlēšana un atsaukšana, ja statūtos šādas tiesības nav piešķirtas citai pārvaldes institūcijai;

3) lēmuma pieņemšana par biedrības darbības izbeigšanu, turpināšanu vai reorganizāciju;

4) citi jautājumi, kuri saskaņā ar likumu vai statūtiem ir biedru sapulces kompetencē.