Saskaņā ar Civillikuma 994. pantu par nekustamā īpašuma īpašnieku atzīstams tikai tas, kas par tādu ierakstīts zemesgrāmatā, savukārt Civillikuma 91. panta otrajā daļā noteikts – tas, ka nekustamais īpašums ir viena laulātā atsevišķa manta, ierakstāms zemesgrāmatā.

Tiesu praksē pamatnostādne ir tāda: ja nekustamais īpašums zemesgrāmatā reģistrēts tikai uz viena laulātā vārda, šāds nostiprinājums nepadara to par šī laulātā atsevišķu mantu.

Civillikuma 89. un 90. pants nosaka, ka viss, ko laulības laikā laulātie iegūst kopīgi vai viens no viņiem, bet ar abu laulāto līdzekļiem vai ar otra laulātā darbības palīdzību, ir abu laulāto kopīga manta, un šaubu gadījumā jāpieņem, ka šī manta pieder abiem līdzīgās daļās, un viena laulātā rīcībai ar šo mantu nepieciešama otra laulātā piekrišana.

Civillikuma 91. panta 1. daļa definē, kas ir atzīstama par laulātā atsevišķu mantu, pastāvot likumiskajām mantiskajām attiecībām:

- manta, kas laulātajam piederējusi pirms laulības vai ko laulātie līgumā noteikuši par atsevišķu mantu;

- priekšmeti, kas noder tikai viena laulātā personīgai lietošanai vai vajadzīgi viņa patstāvīgā darbā;

- manta, ko viens laulātais ieguvis bez atlīdzības laulības laikā;

- laulātā atsevišķās mantas ienākumi, kas nav nodoti ģimenes un kopīgās mājsaimniecības vajadzībām;

- manta, ar ko atvietota iepriekšējos punktos minētā manta.

Pienākumu pierādīt atsevišķas mantas esamību likums uzliek tam laulātajam, kas to apgalvo. Ja starp laulātajiem rodas strīds par mantas piederību, tad tam laulātajam, kurš vēlas, lai konkrētu mantu tiesa atzīst par viņa kā laulātā atsevišķo mantu, ir jāiesniedz tiesā pierādījumi tam, ka konkrētā manta ir viņa atsevišķa manta, piemēram, manta iegūta īpašumā līdz laulības noslēgšanas vai arī iegūta laulības laikā kā atsevišķa manta, piemēram, mantota. Tikai tiesa, izvērtējot lietas apstākļus un pierādījumus lietā, konstatēs, vai manta ir kopīga vai viena laulātā atsevišķa manta.

Likums nosaka, ka strīdīgu attiecību gadījumā par mantas piederību vienam vai otram no laulātajiem jāpieņem, ka šī manta pieder abiem laulātajiem līdzīgās daļās.

Arī gadījumos, ja nekustamais īpašums ir viena laulātā atsevišķa manta, ir jāņem vērā laulātā tiesības uz atlīdzību par otra laulātā atsevišķajā mantā izdarītajiem ieguldījumiem, un laulātajam ir tiesības celt prasību par šo ieguldījumu atlīdzināšanu. Saskaņā ar judikatūru šī atlīdzība par otra laulātā atsevišķajā mantā izdarītajiem ieguldījumiem var būt lielāka par viņa faktiskajiem izdevumiem naudas izteiksmē, jo tās noteikšanā jāņem vērā arī prasītāja darbība visplašākajā nozīmē, kuras rezultātā atbildētāja nekustamā īpašuma vērtība pieaugusi.