Saeima 30. martā pieņēma likuma „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” grozījumus, kas stāsies spēkā 26. aprīlī.

Attiecībā uz palīdzību bez vecāku gādības palikušiem bērniem likuma normas nav būtiski mainītas, taču ir vairāki precizējumi un korekcijas, tostarp ir noteikts, ka bērns bārenis vai bez vecāku gādības palicis bērns, kurš ir uzņemts rindā uz pašvaldības dzīvokli, saglabā tiesības palikt rindā arī tad, ja viņam ir piešķirts 25.² pantā paredzētais dzīvokļa pabalsts. 

Likums joprojām noteic, ka tiesības uz nodrošinājumu ar pašvaldības dzīvojamo telpu bez vecāku gādības palicis bērns iegūst, sasniedzot pilngadību, un saglabā līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai. Bez vecāku gādības palikušu bērnu ar dzīvojamo telpu pašvaldība nodrošina, pamatojoties uz bērna iesniegumu.

Par to, ka bērniem bāreņiem vai bērniem, kuri palikuši bez vecāku gādības, pēc pilngadības sasniegšanas būs nepieciešama palīdzība dzīvokļa jautājumu risināšanā, attiecīgā bērnu aprūpes iestāde, bāriņtiesa, ja bērns atrodas audžuģimenē, vai aizbildnis paziņo pašvaldības sociālajam dienestam. Šis paziņojums nosūtāms ne vēlāk kā sešus mēnešus pirms tam, kad beidzas bērna ārpusģimenes aprūpe.

Tas, ka bērns turpina dzīvot pie aizbildņa arī pēc pilngadības, nenozīmē, ka viņam liedzama likumā paredzētā palīdzība. Likuma 14. pantā (Personas, kuras ar dzīvojamo telpu nodrošināmas pirmām kārtām) ir teikts, ka šāda palīdzība sniedzama bez vecāku gādības palikušiem bērniem – pēc tam, kad bērns sasniedzis pilngadību un beigusies viņa ārpusģimenes aprūpe.

Tātad pašvaldībai ir jāsniedz palīdzība bērnam līdz 24 gadu vecumam.