Egija Birnbauma, sabiedrisko attiecību speciāliste
Publicēts pirms 7 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Sveicināti! Izveidots būvju īpašums (2 stāvu māja), tā lietošanas veids – divu dzīvokļu māja ar katram atsevišķām ieejām ēkas galos. Vertikālā nesošā siena (tajā bez ieejas un izejas uz otru īpašumu) ēku sadala divos atsevišķos īpašumos it kā ar ,,mugurām” kopā. Katram īpašniekam ZG reģistrēta ½ mājas domājamās daļas. Mājas savdabīgā projekta dēļ vienas puses īpašniekiem ar Valsts zemes dienestu ir izveidojusies nesaprašanās, tāpēc ka vienā pusē mājas (līdz ēku sadalošai sienai) ir pagrabstāvs (tā lietošanas veids ir savas mājas puses apsildīšanai – kurtuve), un tajā nokļūst tikai no tā īpašuma iekštelpām. Otrai ēkas daļai aiz sienas tā nav. VZD Kadastra informācijas sistēmas datos šis pagrabstāvs ir reģistrēts kā koplietošanas telpa, neņemot vērā īpašnieka iebildumus par koplietošanas telpu neiespējamību un cita īpašuma telpu caurstaigāšanu svešiem. Zemesgrāmatu nodaļai nodotas nepareizas ziņas, kas mainītu domājamo daļu reģistrēšanu ZG, jo vienai mājas daļai kopējā kvadratūra būtu lielāka salīdzinājumā ar otru mājas pusi par pagrabstāva daļu. Telpas klātienē nav apsekotas, un VZD pirms īpašuma reģistrēšanas ZG nav ņēmis vērā ēkas grafiskos zīmējumus, kur skaidri redzama plakne, kas šķir īpašumus. VZD spītīgi paliek pie sava un neizlabo pieļauto kļūdu. Vienas ēkas puses īpašnieki, kuru daļā ir pagrabstāvs, ir pēdējie, kas par šo koplietošanas faktu uzzina no VZD darbinieces, jo mums par to nav neviena juridiska dokumenta. Tāpēc šie jautājumi: Kas ir koplietošanas telpa vai telpu grupa? Kādi faktori, dokumenti u. c. nosaka juridisku koplietošanas telpu statusu? Kādos likumos, pantos, punktos ir norādīts viss par koplietošanas telpu vai telpu grupu? Kura(s) juridiska(s) persona(s) likumīgi atzīst koplietošanas telpu likumīgu iespējamību vai neiespējamību? Kā to nosaka attiecīgi speciālisti (amats) – apsekojot īpašumu vai pēc īpašuma grafiskiem zīmējumiem? Ar kādu pamatojumu tiek izdoti dokumenti, ka telpa vai telpu grupa ir atzīstama par koplietošanas vai otrādi? Kurš izdod (amats), paraksta attiecīgos dokumentus? Ko informē, pamatojoties uz šiem dokumentiem? Kādiem dokumentiem ir jābūt īpašnieku rīcībā un kādās nodaļās, kas norāda uz koplietošanas telpu vai telpu grupu attiecīgajā īpašumā? Vai koplietošanas telpas dokumentos (kādos) tiek uzrādītas kā apgrūtinājums? Kurš (amats) nodod ziņas un ir atbildīgs par datu ievadīšanu Kadastra informācijas sistēmā par koplietošanas telpu vai telpu grupu attiecīgajā īpašumā, uz ko pamatojoties? Vai un kā iespējams labot kļūdu dokumentos (kādos) un Kadastra informācijas sistēmā par kļūdainu un nepamatotu koplietošanas telpu statusa piešķiršanu? Kāda juridiska persona ir tiesīga to veikt? Kā un kurš par labojumiem informē mājas īpašniekus? Cita informācija, kas būtu jāzina koplietošanas telpu izmantotājiem?
Atbildot uz jautājumu par gadījumiem, kad būves tiek apsekotas apvidū, Valsts zemes dienesta (turpmāk – Dienests) Kadastra departaments paskaidro, ka Dienests būvi apseko visos gadījumos, kad tas jāveic attiecīgā pasūtījuma ietvaros. Saskaņā ar Ministru kabineta 2012. gada 10. janvāra noteikumiem Nr. 48 “Būvju kadastrālās uzmērīšanas noteikumi” apsekošanu veic, ja atbilstoši attiecīgajam pasūtījumam būvei kadastrālo uzmērīšanu veic pirmo reizi (minēto noteikumu 2. punkts, 5.1. apakšpunkts, 19.punkts, 2.1. apakšnodaļa) vai:
1) ja atjaunošanas vai pārbūves (rekonstrukcijas, renovācijas, vienkāršotās renovācijas) vai citu būvdarbu dēļ mainījies vismaz viens no šādiem būvi vai telpu grupu raksturojošajiem rādītājiem:
a) telpu logu vai durvju aiļu izvietojums;
b) telpu norobežojošo konstrukciju savstarpējais izvietojums;
c) telpu vai telpu grupu savstarpējais sadalījums vai skaits;
d) telpu vai telpu grupu platība vai augstums;
e) būves apbūves laukums, kopējā platība vai būvtilpums (minēto noteikumu 125. punkts);
2) ja kā atsevišķa kadastrālās uzmērīšanas darbība ir ierosināta ēkas nolietojuma pazīmju aktualizācija (minēto noteikumu 24.1.4. apakšpunkts);
3) ja jāaktualizē inženierbūves apjoma rādītāji (minēto noteikumu 89.1.2. apakšpunkts).
Dienests izpilda arī pasūtījumus bez objekta apsekošanas, piemēram, lai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētai ēkai aktualizētu informāciju par ēkas labiekārtojumiem, lietošanas veidu vai ekspluatācijā pieņemšanas gadu (minēto noteikumu 132. punkts), kā arī, izpildot pasūtījumu, lai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētu datus no Dienesta arhīva glabātavā esošajiem tehniskās inventarizācijas dokumentiem (minēto noteikumu 139. punkts). Ierosinot konkrēto pasūtījumu, kas neparedz objekta apsekošanu, ierosinātājs ar parakstu apliecina, ka citi būves raksturojošie dati nav mainījušies un apsekošana nav nepieciešama, līdz ar to Dienests neveic apsekošanu.
Lai izvērtētu konkrēto lietu un sniegtu detalizētu atbildi, Dienestam ir nepieciešams uzzināt visus lietas apstākļus, tostarp iepazīties ar lietā esošajiem dokumentiem. Tāpēc Dienests aicina lasītāju pieteikties uz pieņemšanu pie Dienesta Kadastra departamenta direktores Janas Supes. Lai saņemtu pamatotu un izvērstu skaidrojumu par lietu, uz pieņemšanu nepieciešams paņemt līdzi ar lietu saistītos dokumentus.
Pieteikties iespējams, zvanot pa VZD informatīvo tālruni 67038800 un piesakot tikšanos ar Dienesta Kadastra departamenta direktori.
Kas attiecas uz jautājumiem par koplietošanas telpām, LV portāls uz tiem ir atbildējis publikācijā “Koplietošanas telpas un to izmantošanas kārtība”.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
