Šķiet, reālākā iespēja ir dzīvokli īrēt, ja vien neiekļaujaties iedzīvotāju grupā, kuru pašvaldībai saskaņā ar likumu "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" ir pienākums nodrošināt ar mājokli.

Pašvaldībai sniegt palīdzību iedzīvotājiem dzīvojamo platību jautājumā nosaka likums "Par dzīvojamo telpu īri" un jau minētais likums. Likumos ir nosauktas iedzīvotāju grupas, kas obligāti ir nodrošināmas ar pašvaldības īres mājokli neatliekami; pēc tam grupas, kas nodrošināmas pirmām kārtām: invalīdi, daudzbērnu ģimenes, no cietumiem atbrīvotās personas, arī maznodrošinātas personas, kuru apgādībā ir nepilngadīgs bērns u.c.

Likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" 15.pantā minēts, ka ar savu vietējo nolēmumu, kas izpaužas kā attiecīgās pašvaldības saistošie noteikumi, pašvaldība savu iespēju robežās un saskaņā ar likumu var noteikt atbalstu mājokļa problēmu risināšanā vēl kādai citai personu kategorijai.

Katrā pašvaldībā atbilstoši tās iespējām šī kārtība var nedaudz atšķirties.
Ja dzīvojat galvaspilsētā, tad var noderēt Rīgas domes sabiedrisko attiecību speciālistes Dzintras Āboliņas sniegtā informācija:
„Saskaņā ar likuma „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” 14.pantu
pirmām kārtām ar dzīvojamo telpu ir nodrošināmas

• Personas, kurām sniedzama palīdzība gadījumos, ja tās tiek izliktas no īrētās dzīvojamās telpas ar tiesas spriedumu un ja tās ir:
a) maznodrošinātas personas, kuras sasniegušas pensijas vecumu vai ir darbnespējīgas invaliditātes dēļ,
b) maznodrošinātas personas, ar kurām kopā dzīvo un kuru apgādībā ir vismaz viens nepilngadīgs bērns, aizgādnībā esoša persona, maznodrošināta pensijas vecumu sasniegusi persona vai maznodrošināta persona, kura ir darbnespējīga invaliditātes dēļ,
c) politiski represētas personas.

• Personas, kuras tiek izliktas no tām piederoša dzīvokļa, ja uz dzīvokļa īpašumu ir vērsta piedziņa sakarā ar maksājumiem par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, mājas uzturēšanu, ekspluatāciju un remonta izdevumiem un ja tās ir:
a) maznodrošinātas personas, kuras sasniegušas pensijas vecumu vai ir darbnespējīgas invaliditātes dēļ,
b) maznodrošinātas personas, ar kurām kopā dzīvo un kuru apgādībā ir vismaz viens nepilngadīgs bērns, aizgādnībā esoša persona, maznodrošināta pensijas vecumu sasniegusi persona vai maznodrošināta persona, kura ir darbnespējīga invaliditātes dēļ,
c) politiski represētās personas, ja to lietošanā vai īpašumā nav citas dzīvojamās telpas.

• Personas, kuras zaudējušas dzīvojamo telpu krāpniecisku darbību rezultātā, par ko ierosināta krimināllieta, ja to apgādībā ir nepilngadīgi bērni vai tās ir pensionāri, invalīdi.

• Bērni bāreņi un bērni, kuri palikuši bez vecāku gādības un audzināti bērnu aprūpes un audzināšanas iestādē, audžuģimenē vai pie aizbildņa – pēc tam, kad beigusies viņu uzturēšanās bērnu aprūpes un audzināšanas iestādē, audžuģimenē vai pie aizbildņa vai arī tad, kad viņi beiguši mācības izglītības iestādē, ja viņiem nav iespējams likumā noteiktajā kārtībā iemitināties agrāk aizņemtajā dzīvojamā telpā (ja iesniegums iesniegts 6 mēnešu laikā pēc pilngadības sasniegšanas vai mācību beigšanas izglītības iestādē).

• Repatrianti, kuri izceļojuši no Latvijas līdz 1990.gada 4.maijam un kuriem nav iespējams likumā noteiktajā kārtībā iemitināties pirms izceļošanas no Latvijas aizņemtajā dzīvojamā telpā (ja iesniegums iesniegts 6 mēnešu laikā pēc repatrianta statusa saņemšanas).

• Maznodrošinātas politiski represētas personas.

• Maznodrošinātas personas, kuras pēc soda izciešanas atbrīvotas no ieslodzījuma vietas, ja tās pirms notiesāšanas dzīvoja attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā un tām nav iespējams likumā noteiktajā kārtībā iemitināties agrāk aizņemtajā dzīvojamā telpā (ja iesniegums iesniegts 6 mēnešu laikā pēc atbrīvošanas no apcietinājuma).

Vispārējā kārtībā ar dzīvojamo telpu nodrošināmas (15.pants)
Personas, kuras jāizvieto no dzīvojamās mājas sakarā ar mājas slikto tehnisko stāvokli.
• Denacionalizēto māju īrnieki, kuri dzīvojamo telpu lietojuši līdz denacionalizācijai un ir saņēmuši īpašnieka uzteikumu, ja to lietošanā vai īpašumā nav citas dzīvojamās telpas.

• Maznodrošinātas personas dzīvokļa apstākļu uzlabošanai:
a) daudzbērnu ģimenes (ģimenes ar trīs un vairāk nepilngadīgiem bērniem),
b)  ģimenes, kurās audzina bērnu invalīdu,
c) personas, kuru ģimenēs visi pilngadīgie ir invalīdi vai pensijas vecumā.

• Personas, kuras īrē dzīvojamo telpu sociālā dzīvojamā mājā, strādā un regulāri
pilda sociālās dzīvojamās telpas īres līguma nosacījumus.

Sociālais dzīvoklis tiek izīrēts maznodrošinātām un mazaizsargātām personām, uz kurām attiecināms viens no šādiem nosacījumiem:
• stājies likumīgā spēkā tiesas spriedums par personas izlikšanu no dzīvojamās telpas saskaņā ar likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 28.2 panta pirmo daļu, 28.3 panta pirmo daļu vai 28.4 panta otro daļu;
• persona īrē pašvaldības īpašumā esošu dzīvojamo telpu, kuru nodod pašvaldībai, jo ir izteikusi vēlēšanos īrēt sociālo dzīvokli;
• persona ir bārenis un nav nodrošināta ar dzīvojamo telpu;
• persona, kura atbilst likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 36.1 pantā noteiktajai personu kategorijai, vismaz piecus gadus ir īrējusi fiziskai vai juridiskai personai piederošu dzīvojamo telpu, ja izīrētājs dzīvojamās telpas īres līgumu izbeidz likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 6.panta otrajā daļā paredzētajos gadījumos;
• personas, kuras īrē dzīvojamo telpu istabas plānojuma sociālā dzīvojamā mājā un regulāri pilda sociālās dzīvojamās telpas īres līguma nosacījumus.”

Dz.Āboliņa arī norāda: „Tā kā katrs gadījums ir individuāls, tad Mājokļu un vides departamentā ir izveidota Juridisko konsultāciju nodaļa (atrodas Brīvības ielā 49/53, 5.stāvā), kas sniedz konsultācijas dzīvokļa jautājuma risināšanai.”

Ja neesat galvaspilsētas iedzīvotājs, par mājokļa jautājumiem varat interesēties vietējā pašvaldībā.

Pievienojam arī atbildi uz līdzīgu iesūtītu jautājumu:
Par tiesībām uz pašvaldības mājokļa īri