Maksātnespējas likuma 127. panta trešajā daļā noteikts, ka fiziskās personas maksātnespējas procesa subjekts nevar būt individuālais komersants. Savukārt Maksātnespējas likuma 56. pantā noteikts, ka individuālajam komersantam piemērojams juridiskās personas maksātnespējas process.

No šīm divām normām, aplūkojot tās kopsakarā, izriet, ka par fiziskās personas maksātnespējas procesa subjektu nevar būt fiziskā persona, kurai ir individuālā komersanta statuss, un ka šāda fiziskā persona ir pakļauta juridiskās personas maksātnespējas procesa režīmam.

Maksātnespējas likuma 121. panta otrajā daļā noteikts, ka gadījumos, kad individuālajam komersantam tiek pasludināts juridiskās personas maksātnespējas process, kreditoru tiesības šajā procesā var izlietot arī personas, kurām ir nekomerciāla rakstura prasījuma tiesības pret šo fizisko personu. Savukārt Maksātnespējas likuma 123. panta pirmajā daļā paredzēts, ka fiziskajai personai, kurai kā individuālajam komersantam ir beidzies maksātnespējas process, ir tiesības vērsties tiesā ar pieteikumu par fiziskās personas maksātnespējas procesu, ja pastāv attiecīgie priekšnoteikumi.

Ievērojot minēto, norādāms, ka fiziskās personas un juridiskās personas maksātnespējas process ir divi patstāvīgi tiesību institūti ar atšķirīgu regulējumu, kuru vienlaicīga norise attiecībā uz vienu un to pašu fizisko personu nav iespējama. Turklāt likumdevējs maksātnespējas regulējumā kā hronoloģiski prioritāru ir noteicis tieši fiziskās personas – individuālā komersanta komerciālo statusu, tādēļ vispirms ir jāiziet komersanta maksātnespējas process, un tikai pēc tā pabeigšanas ir iespējams sākt fiziskās personas maksātnespējas procesu (Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2016. gada 20. maija spriedums lietā Nr.C19050715, SPC-11/2016). Šāds regulējums izriet no Maksātnespējas likuma 127. panta trešās daļas, 56. panta, 121. panta otrās daļas un 123. panta pirmās daļas noteikumu sistēmiskā iztulkojuma.