Katrs gadījums ir jāvērtē individuāli. Piemēram, ja māte un tēvs dzīvo vienā mājsaimniecībā, bet viens no vecākiem nerūpējas par bērnu un nepalīdz viņa uzturēšanā, jo, iespējams, svarīgāka ir alkohola lietošana, azartspēles vai tamlīdzīgi un sarunu ceļā vecāki nevar vienoties par uzturlīdzekļu nodrošināšanu, tad šī jautājuma risināšanai ir jāizmanto juridiskais ceļš: vienam no vecākiem jādodas uz tiesu ar prasības pieteikumu, kurā jālūdz tiesu piedzīt uzturlīdzekļus, norādot arī summu. Tas, ka bērns dzīvo it kā normālā ģimenē, kurā ir abi vecāki, kuri nav šķīrušies un varbūt pat nedomā to darīt (iespējams, ka trūkst līdzekļu šim solim), nevar būt šķērslis tēva vai mātes tiesībām piedzīt no otra līdzekļus bērna uzturam.

Vienlaikus ir jāsaprot, ka tam no vecākiem, kura vietā tiek izmaksāti uzturlīdzekļi no Uzturlīdzekļu garantiju fonda, veidojas uzturlīdzekļu parāds, kam nav noilguma – līdz pat parādnieka mūža beigām tiesu izpildītājam būs iespējams vērst piedziņu uz jebkuru viņa mantu, tostarp vecuma pensiju un mantojumu. Līdz ar to jārēķinās – ja vecāki turpinās dzīvot vienā mājsaimniecībā, kādudien parādu piedziņa var ietekmēt visas ģimenes, tostarp jau pieaugušā bērna, labklājību.