Maternitātes pabalstu (maksā pirms dzemdībām un pēc dzemdībām) saskaņā ar likumu "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu" piešķir sociāli apdrošinātai personai (darba ņēmējam vai pašnodarbinātajam), ja tā neierodas darbā un tādējādi zaudē algotā darbā gūstamos ienākumus vai ja pašnodarbinātais, iestājoties noteiktam sociālā riska gadījumam, nevar veikt saimniecisko darbību un zaudē ienākumus.

Galvenais nosacījums, nosakot tiesības uz maternitātes pabalstu, ir – vai persona, kura pieprasa šo pabalstu, ir sociāli apdrošināta saskaņā ar likumu „Par valsts sociālo apdrošināšanu”, tātad ir darba ņēmēja vai pašnodarbinātā apdrošināšanas gadījuma iestāšanās dienā. Maternitātes pabalstam tā būs diena, ar kuru sākas grūtniecības atvaļinājums un ir izsniegta darbnespējas lapa B.

Ja sieviete nav sociāli apdrošināta, viņai nav tiesību uz maternitātes pabalstu.

Saskaņā ar likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” 5. panta piekto daļu pašnodarbinātie ir sociāli apdrošināti, ja faktiski ir veiktas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI).

Nosakot tiesības uz maternitātes pabalstu, tiek vērtēts, vai pašnodarbinātais faktiski ir veicis valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas tajā kalendāra gada ceturksnī, kurā iestājies apdrošināšanas gadījums, vai arī iepriekšējā ceturksnī.

No šīs normas izriet, ka Jums varētu būt tiesības uz pabalstu, ja būs veiktas iemaksas kā pašnodarbinātajai par šā gada 1.ceturksni.

Taču jāuzsver, ka tiesības uz sociālās apdrošināšanas pabalstiem nosaka Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA), pamatojoties uz konkrētu informāciju par personas veiktajām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām. Tāpēc jebkurā individuālajā situācijā jautājumi par maternitātes pabalstu jānoskaidro VSAA. Varat izmantot elektroniskās saziņas iespējas, rakstot uz e-pastu: konsultacijas@vsaa.lv.

Jāpiebilst, ka gadījumā, ja ir noteiktas tiesības uz maternitātes pabalstu, tā apmērs ir 80% apmērā no pieprasītāja vidējās apdrošināšanas iemaksu algas.

Pašnodarbinātajam vidējo apdrošināšanas iemaksu algu aprēķina par 12 kalendāro mēnešu periodu, šo periodu beidzot trīs kalendāros mēnešus pirms gada ceturkšņa, kurā iestājies apdrošināšanas gadījums, t.i., kurā sākas darbnespējas lapa sakarā ar grūtniecību.

Ja apdrošināšanas iemaksu alga iepriekš kādā perioda daļā nav bijusi tāpēc, ka vispār nav strādāts (nav bijis darba attiecībās) un līdz ar to nav bijis sociāli apdrošināts kā darba ņēmējs vai arī nav veicis sociālās iemaksas kā pašnodarbinātais, par šo periodu vidējo iemaksu algu aprēķinās 70% apmērā no valstī noteiktās vidējās apdrošināšanas iemaksu algas noteiktā periodā.

Pašnodarbinātais, maksājot vispārējo iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi (23%), veic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI), ja ienākumi sasniedz valstī noteikto minimālās algas apmēru. Pašnodarbinātā sociālo iemaksu likme šogad ir 31,13% apmērā no obligāto iemaksu objekta.

Likums „Par valsts sociālo apdrošināšanu” paredz, ka pašnodarbinātie ir pakļauti pensiju apdrošināšanai, invaliditātes apdrošināšanai, maternitātes un slimības apdrošināšanai, vecāku apdrošināšanai.