Detalizēts skaidrojums par ēkas kapitālo remontu (renovāciju) un kārtējo (tekošo, plānveida) remontu savulaik bija iekļauts Latvijas būvnormatīvā LBN 401 "Dzīvojamo māju kapitālā un kārtējā remonta noteikumi" (stājās spēkā 1993. gadā). Šā būvnormatīva regulējums bija pamatā arī citiem ar būvniecību saistītiem normatīvajiem aktiem un pašvaldību saistošajiem noteikumiem.

No būvnormatīva izrietošās definīcijas ir šādas:

1. Kārtējais remonts – bojājumu novēršana, lai nodrošinātu ēku, būvju noteiktos ekspluatācijas rādītājus un pasargātu no priekšlaicīgas nolietošanās. Kārtējais remonts tiek veikts atbilstoši novērtēšanas rezultātiem (defektu aktam).

2. Renovācija (kapitālais remonts) – būves remonts, kas tiek veikts, lai to atjaunotu, nomainot nesošos elementus vai konstrukcijas, kā arī mērķtiecīgu funkcionālu vai tehnisku uzlabojumu ieviešana būvē, neizmainot tās apjomu un funkciju.

Taču būvnormatīvs LBN 401 vairs nav spēkā, un 2014. gada 1. oktobrī spēku zaudējuši arī Vispārīgie būvnoteikumi, kuros šī kapitālā remonta definīcija ir minēta. Nākamajos Vispārīgajos būvnoteikumos tās vairs nav, tāpat kā citos LV portāla pārlūkotajos normatīvajos aktos.

Ja Jums remontu definīcijas nepieciešamas mācību nolūkā, iespējams, jāmeklē speciālajā būvniecības mācību literatūrā, kaut arī iepriekš minētās ir gana precīzas. Ja jautājums ir saistīts ar dzīvojamo māju apsaimniekošanu, der ielūkoties Ministru kabineta noteikumos Nr. 907 “Noteikumi par dzīvojamās mājas apsekošanu, tehnisko apkopi, kārtējo remontu un energoefektivitātes minimālajām prasībām”. Šajā dokumentā atrodama informācija par kārtējā plānveida remonta darbu organizēšanu un renovācijas darbiem.