Tiesības uz sociālās apdrošināšanas pakalpojumiem likumos noteiktajos gadījumo ir sociāli apdrošinātām personām, tas ir, tiem, kas maksā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (jeb, kā agrāk, sociālo nodokli). Izņēmums ir cilvēki, kas objektīvu apstākļu dēļ nevar strādāt – cilvēki ar invaliditāti un pensijas vecumu sasniegušie cilvēki, kuriem, ja nepietiek sociālās apdrošināšanas stāža pensijai, piešķir valsts pabalstu – 64,03 eiro mēnesī. Tādējādi valsts garantē sociālo nodrošinājumu, taču minimālā apmērā.

Pat grūtniecei, ja viņa nav darba attiecībās, nemaksā maternitātes pabalstu, kas arī ir sociālās apdrošināšanas maksājums sievietei pirms un pēc dzemdībām. Un to piešķir tikai likumā noteiktā gadījumā: ja uz pirmsdzemdību atvaļinājuma laiku sieviete strādā. Tāpat ir ar obligātās sociālās apdrošināšanas maksājumu – vecāku pabalstu, kuru maksā tikai sociāli apdrošinātajiem. Ja vecāki nav strādājuši pirms bērna dzimšanas, nav maksājuši valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, valsts maksā tikai bērna kopšanas pabalstu.

Mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statuss ir īpašs, un šī nodokļa maksātājam ir maza līdzdalība sociālās apdrošināšanas sistēmā. Kā Jūsu minētajā atbildē skaidrots, tā ir viena no situācijām, kuras regulējums izriet no vairākiem tiesību aktiem – gan attiecībā uz to, vai īpašnieks var saņemt bezdarbnieka pabalstu, gan par tiesībām uz bezdarbnieka statusu.

Izvēloties īpašo mikrouzņēmumu nodokļa statusu, cilvēkam ir zināms, kādi būs viņa pienākumi un tiesības, tostarp uz sociālās apdrošināšanas pabalstiem likumos noteiktā kārtībā.

Saskaņā ar Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā noteikto tiesības uz bezdarbnieka statusu pēc reģistrēšanās Nodarbinātības valsts aģentūrā ir personai, kura nestrādā (nav uzskatāma par darba ņēmēju vai pašnodarbināto saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu").

Mikrouzņēmumu nodokļa likuma 1. pantā noteikts, ka mikrouzņēmuma īpašnieks ir mikrouzņēmuma darbinieks. Saskaņā ar likuma „Par valsts sociālo apdrošināšanu” 1. panta 2. punktu mikrouzņēmuma darbinieks ir darba ņēmējs. Tātad mikrouzņēmuma īpašnieks ir darba ņēmējs, un viņam nav tiesības uz bezdarbnieka pabalstu neatkarīgi no tā, vai saimnieciskā darbība notiek vai ne.

Kas attiecas uz kapitālsabiedrības valdes locekļiem, tad likums „Par valsts sociālo apdrošināšanu” nosaka, ka darba ņēmējs ir arī kapitālsabiedrības valdes loceklis, ja kapitālsabiedrībai taksācijas gada kārtējā mēnesī apgrozījums ir lielāks par Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēru, kas reizināts ar koeficientu 5, un kapitālsabiedrībā šajā mēnesī nav neviena darba ņēmēja vai visiem darba ņēmējiem obligāto iemaksu objekts ir mazāks par Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēru.