Kā slēdzams īres līgums, kam jāpievērš uzmanība, skaidrojumu par to varat izlasīt Latvijas notāru mājaslapā.

Īres līgums ir noslēdzams tikai rakstiskā veidā.

Īres līgumā noteikti jāiekļauj:

Informācija par nekustamo īpašumu, tā īpašniekiem un īrniekiem/nomniekiem:

• Īpašuma adrese, platība, nekustamā īpašuma kadastra numurs;
• Informācija par īpašnieku – vārds, uzvārds, personas kods;
• Informācija par īrnieku un personām, kuras dzīvos īres dzīvoklī – vārds, uzvārds, personas kods.

Nekustamā īpašuma stāvokļa novērtējums

• Īpašuma faktiskais stāvoklis līguma noslēgšanas dienā;
• Stāvoklis, kādā īpašums nododams, beidzoties līgumattiecībām;
• Pienākumi uzturēt īpašumu, veikt kārtējos remontus, īrnieka/nomnieka tiesības pārstāvēt izīrētāju/iznomātāju avārijas situācijās.

Norēķinu kārtība

• Pakalpojumi, kādus īrnieks/nomnieks izmantos, norēķinu kārtība par tiem;
• Īres/nomas maksa, kārtība, kādā tā grozāma;
• Komunālo maksājumu samaksas kārtība, kā arī nekustamā īpašuma nodokļa, zemes nomas maksas norēķini (ja tāda ir);
• Savstarpējo norēķinu kārtība un termini;
• Drošības naudas samaksa, tās izmantošana, atdošanas kārtība un termini.

Cita informācija

• Līguma darbības termiņš un īpašuma atbrīvošanas kārtība, tostarp līguma izbeigšanas un īrnieka izlikšanas pamati;
• Mērķis, kuram tiks izmantots nomājamais īpašums;
• Tiesības vai aizliegums nodot īpašumu apakšīrē/apakšnomā;
• Tiesības vai aizliegums izmitināt īrētajā dzīvoklī citus cilvēkus, mājdzīvniekus, kā arī deklarēt to kā savu dzīvesvietu;
• Līdzēju saziņas kārtība (e-pasti, adreses, tālruņi), pienākumi paziņot par izmaiņām kontaktinformācijā.

Abpusēji izdevīgi ir uzrakstīt iespējami detalizētu īres līgumu, taču līgums var būt arī pavisam īss – būtiska ir vienošanās par īres objektu un maksu. Līgumā neatrunātie un strīdīgie jautājumi tiks izšķirti saskaņā ar Latvijas Civillikumu, likumu “Par dzīvojamo telpu īri” u.c. normatīvajiem aktiem. Līgumu var grozīt, tikai pusēm vienojoties un noformējot izmaiņas rakstveidā.

Kas attiecas uz nodokļiem, tad nekustamā īpašuma īzīrēšanas gadījumā ir tiesības uz vienkāršu nodokļa režīmu un 10% nodokļa maksājumu.

Ja, gūstot ienākumu no dzīvokļa izīrēšanas, nerodas saimnieciskas darbības izdevumi vai tie ir nebūtiski, tad fiziskajai personai (dzīvokļa īpašniekam) ir tiesības izvēlēties nodokļa maksāšanas režīmu, nereģistrējoties kā saimnieciskās darbības veicējam. Šajā gadījumā nodokļa maksātāja pienākums ir piecu darbdienu laikā no līguma noslēgšanas dienas (arī no līguma darbības izbeigšanās dienas) informēt par to Valsts ieņēmumu dienestu, pievienojot arī īres līguma kopiju.

Gūtajam ienākumam no īpašuma izīrēšanas piemēro 10% nodokļa likmi. Nodokli aprēķina par kalendāra gadu, iesniedzot VID gada ienākumu deklarāciju no sekojošā gada 1. marta līdz 1. jūnijam, un iemaksā valsts budžetā 15 dienu laikā no deklarācijas iesniegšanas dienas.

Ieņēmumi no saimnieciskās darbības nevar ietekmēt darbavietā noteikto algu. Jūs kā piemēru minat, ka alga samazināta cilvēkam, kurš nodibinājis mikrouzņēmumu. Bet tā ir specifiska situācija. Iemesls, ka darbinieka alga neto (uz rokas/kontā) kļuvusi mazāka, varētu būt tas, ka mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem nav tiesību uz neapliekamo minimumu un iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumiem nevienā ienākumu gūšanas vietā. Protams, tādā gadījumā alga kļūst mazāka, jo grāmatvedībai jāievēro likums.