speciāli LV portālam
Publicēts pirms 7 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Kopīpašuma apsaimniekošana. Vēlos gūt informāciju, kas palīdzētu atrisināt jautājumu par kopīpašuma apsaimniekošanu. Lieta ir sekojoša – administratīvā ēka pieder 13 kopīpašniekiem, kam ir domājamās daļas šajā īpašumā. Likums nosaka, ka visām ēkām jābūt apsaimniekotājam. No savas puses esam rīkojuši ēkas kopīpašnieku sapulces un izklāstījuši visus argumentus, kas nosaka, ka īpašumam nepieciešams piesaistīt ēkai apsaimniekotāju. Rezultātā tika sastādīts līgums, kurā kopīpašnieki identificē savas telpas, kuras lieto un ar parakstu apliecina, ka viņi nav pret apsaimniekotāja piesaisti. Līdz šim brīdim trīs kopīpašnieki, kas ir fiziskas personas, izvairās parakstīt šo līgumu. Jo parakstot šo līgumu, viņi baidās, ka viņu vēlmes netiks ņemtas vērā un vairākums kopīpašnieku lēmumu pieņems bez viņu pārstāvības, naudas trūkums utt. Sarežģīts stāvoklis ir arī tādēļ, jo šajā īpašumā ir pašvaldības iestādes domājamās daļas, valsts iestādes domājamās daļas un fizisko personu domājamās daļas. Katrai no pusēm ir savi LR likumi, kas nosaka, kādā veidā notiek apsaimniekotāja piesaiste īpašumam. Kādi varētu būt rīcības modeļi, lai varētu kopīpašniekus, kas nav parakstījuši, likt parakstīt līgumu.
Uz kopīpašuma apsaimniekošanu administratīvajā ēkā neattiecas ne Dzīvokļa īpašuma likuma, ne Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma, bet tikai Civillikuma (CL) normas un noslēgtais līgums.
"Saistībā ar kopīpašuma apsaimniekošanu mūsu valstī tiesiskais regulējums ir visai nepilnīgs, un tas patiešām rada problēmas," uzsver Latvijas Nekustamā īpašuma pārvaldnieku asociācijas vadītājs Vitolds Peipiņš. "Šajā gadījumā tikai var ieteikt praktiskus risinājumus, kā iespējams kaut cik īstenot jautājumā ietvertās kopīpašuma apsaimniekošanas darbības. Ja lielākā daļa kopīpašnieku savā starpā ir noslēguši līgumu, ir vienojušies par pamatprincipiem, tad apsaimniekotāju var piesaistīt. Tas īsti neatbildīs CL 1068. pantam, bet ēkas apsaimniekošana pilnīgi noteikti ir ēkas uzturēšanai un saglabāšanai obligāts process, tādēļ izdevumus tā nodrošināšanai var pieskaitīt pie neatliekamiem izdevumiem, kas jāsedz visiem kopīpašniekiem (Civillikuma 865. pants un 866. pants). Tāpat šie minētie panti mājas apsaimniekošanas procesā ir attiecināmi uz naudas izdevumiem saistībā ar neatliekamiem remonta darbiem. Bet jāņem vērā, ka Jūsu gadījumā visi dokumenti ir jānoformē ļoti precīzi. Tiem kopīpašniekiem, kuri nav piekrituši apsaimniekošanai, ir jānosūta vēstules, kurās ir izdevumu pamatojums, to kopējās izmaksas un arī katra kopīpašnieka maksājumu daļa, pievienojot rēķinus. Ja izdevumi ir par neatliekami veicamiem (avārijas) remontiem, tad vēstulē jānosūta akti par avārijas situāciju, tās novēršanas darbu pieņemšanu un nodošanu, izmaksām. Ja izdevumi ir pamatoti un dokumenti ir kārtībā, šiem atsevišķajiem kopīpašniekiem ir jāmaksā sava daļa. Ja viņi to nedara, pret nemaksātājiem par parādu piedziņu var vērsties ar prasību tiesā."
Taču V. Peipiņš arī norāda – šādā situācijā diemžēl nebūs iespējams mājai paredzēt kādus plānveida derīgos remonta darbus, jo tiem patiešām ir vajadzīga katra kopīpašnieka piekrišana: likumā ir noteikts, ka derīgos izdevumus var arī nemaksāt (867. pants). "Īstenībā iespējas mājas pienācīgai apsaimniekošanai ir visai ierobežotas, un faktiski vienīgais līdzeklis ir pacietīgs un neatlaidīgs izskaidrošanas darbs (ne tikai sapulcēs, bet arī individuāli), lai panāktu arī atlikušo trīs līdzīpašnieku pievienošanos līgumam."
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
