Ja atbilstoši Darba likuma 115. panta pirmajai daļai darba attiecību pārtraukšanas pamats ir vecāku (aizbildņu) vai Valsts darba inspekcijas rakstveida pieprasījums par darba tiesisko attiecību izbeigšanu ar personu, kura ir jaunāka par 18 gadiem, ja tā veic tādu darbu, kas apdraud šīs personas drošību, veselību vai tikumību vai negatīvi ietekmē tās attīstību un izglītību, tad atlaižamajai personai ir izmaksājama atlīdzība ne mazāka kā vienas mēneša vidējās izpeļņas apmērā.

Ja runa ir par darba tiesisko attiecību izbeigšanos saistībā ar likuma 115. panta trešo daļu, kad likumīgā spēkā stājies tiesas spriedums un darbiniekam par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu piespriesta brīvības atņemšana vai arests, kas noteikts uz 30 dienām vai ilgāk, darba attiecību izbeigšanas pamatojums būs 101. panta pirmās daļas 1. punkts – par darbinieka neattaisnotu prombūtni. Tā kā tiesai nav pienākums nosūtīt darba devējam sprieduma norakstu un darba devējam var būt grūtības iegūt informāciju, kad spriedums stājas spēkā.

Savukārt atlaišanas pabalsta izmaksu regulē Darba likuma 112.panta noteikumi :

Ja darba koplīgumā vai darba līgumā nav noteikts lielāks atlaišanas pabalsts, uzteicot darba līgumu šā likuma 100. panta piektajā daļā un 101. panta pirmās daļas 6., 7., 8., 9., 10. vai 11.punktā noteiktajos gadījumos, darba devējam ir pienākums izmaksāt darbiniekam atlaišanas pabalstu šādā apmērā:

1. viena mēneša vidējās izpeļņas apmērā, ja darbinieks pie attiecīgā darba devēja bijis nodarbināts mazāk nekā piecus gadus.
2. divu mēnešu vidējās izpeļņas apmērā, ja darbinieks pie attiecīgā darba devēja bijis nodarbināts piecus līdz 10 gadus.
3. triju mēnešu vidējās izpeļņas apmērā, ja darbinieks pie attiecīgā darba devēja bijis nodarbināts 10 līdz 20 gadus;
4. četru mēnešu vidējās izpeļņas apmērā, ja darbinieks pie attiecīgā darba devēja bijis nodarbināts vairāk nekā 20 gadus.

Izrietoši no visa minētā – atlaišanas pabalsts darbiniekam nav jāizmaksā.