Galvenais kritērijs, lemjot par pienākumu maksāt uzturlīdzekļus pilngadīgam bērnam, ir bērna spēja pašam par sevi gādāt. Civillikuma 179. panta pirmā daļa nosaka: “Vecāku pienākums ir samērā ar viņu spējām un mantas stāvokli uzturēt bērnu. Šis pienākums gulstas uz tēvu un māti līdz laikam, kad bērns pats var sevi apgādāt. Strīdus par uzturlīdzekļiem bērnam izšķir tiesa.”

Likumdevējs nav definējis kritērijus, kā noteikt, vai bērns spēj pats par sevi gādāt. Taču Augstākās tiesas Senāts 2015. gada 7. janvāra spriedumā lietā Nr. SKC-1478/2015 secina: "Civillikuma 179. pants interpretējams tā, ka bērns, kurš mācās vidējās vai augstākās mācību iestādes dienas nodaļā un nav vecāks par 24 gadiem, ir uzskatāms par nespējīgu sevi apgādāt, līdz ar to vecākiem ir pienākums uzturēt bērnu.” Savukārt, "ja līdztekus studijām [..] bērns strādā un gūst ienākumus vai arī studijas pārtrauc, tad vecāks, kuram ir piespriests uzturlīdzekļu maksāšanas pienākums, mainoties apstākļiem, ir tiesīgs celt tiesā prasību par uzturlīdzekļu apmēra samazināšanu jeb atbrīvošanu no šā pienākuma."

Situācijas aprakstā nav minēts, kāds ir tehnikuma piešķirtās mācību stipendijas apmērs, taču, visticamāk, tā nav pietiekami liela, lai segtu visus izdevumus pilnvērtīga mācība procesa nodrošināšanai. Līdz ar to, tā kā dēlam nav citu pastāvīgu ienākumu (darba alga), var uzskatīt, ka viņš arvien pilnībā pats sevi apgādāt nevar un tēvam ir pienākums iespēju robežās atbalstīt savu dēlu, kamēr viņš mācās un nav uzsācis darba gaitas.

Jautājums ir par uzturlīdzekļu apmēru. Atšķirībā no uzturlīdzekļiem bērniem līdz 18 gadu vecumam, kuru minimālo apmēru nosaka Ministru kabineta noteikumi, likumdevējs nav noteicis, kāds ir finansiālā atbalsta minimums bērniem pēc pilngadības sasniegšanas. Tāpēc, izskatot strīdus par uzturlīdzekļiem pilngadīga bērna uzturam, tiesas procesā nereti tiek pielietotas vienkāršas matemātiskas darbības – saskaitīšana un atņemšana. Proti, sniedzot prasību tiesā par uzturlīdzekļu piedziņu, pilngadību sasniegušajam jaunietim ne vien jāpierāda, ka viņš nespēj sevi apgādāt (ko apliecina izziņa no mācību iestādes), bet arī jāiesniedz pamatots aprēķins par viņam nepieciešamajiem izdevumiem mēnesī, kuri rodas mācoties. Ja prasītājs saņem stipendiju, tas nozīmē, ka iztikai nepieciešamā ikmēneša summa ir attiecīgi mazāka. Savukārt tiesai, nosakot piedzenamo uzturlīdzekļu apmēru, ir jāvadās ne tikai no bērna materiālajām vajadzībām, bet tās jāsamēro ar abu vecāku mantas stāvokli un reālajām iespējām sniegt nepieciešamos uzturlīdzekļus pilngadīga bērna uzturēšanai.

Vairāk par uzturlīdzekļu piedziņu pilngadīga bērna uzturam un uzturlīdzekļu apmēra noteikšanu lasiet LV portāla skaidrojumā "Uzturlīdzekļi bērnam pēc pilngadības sasniegšanas – ko paredz likums un ņem vērā tiesa".