Saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā noteiktajiem principiem, Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā (turpmāk – Kadastra informācijas sistēma) ierakstus veic, pamatojoties uz dokumentu. Tas nozīmē, ka, lai Kadastra informācijas sistēmā aktualizētu zemes vienības platību, vispirms zemes īpašniecei ir jāierosina zemes kadastrālā uzmērīšana. Uzmērīšanu veic zemes kadastrālajā uzmērīšanā sertificēta persona (mērnieks). Uzmērīšanas rezultātā mērnieks sagatavos zemes vienības robežu plānu, situācijas plānu un apgrūtinājumu plānu, kas tad arī būs zemes vienības platības un citu raksturojošo datu izmaiņu pamatojošais dokuments. Valsts zemes dienests vērš uzmanību uz to, ka spēkā esošie zemes reformu reglamentējošie normatīvie akti neparedz vairs piešķirt iztrūkstošo mantojamo zemi pastāvīgā lietošanā.

Kas attiecas uz nekustamā īpašuma nodokļa apmēru, tad atbilstoši likumam "Par nekustamā īpašuma nodokli"  nekustamā īpašuma nodokli aprēķina no nekustamā īpašuma nodokļa objekta kadastrālās vērtības pēc stāvokļa katra gada 1.janvārī. Kadastrālās vērtības aprēķinā tiek izmantoti tie raksturojošie dati, kas uz konkrēto dienu (katra gada 1.janvārī) ir reģistrēti Kadastra informācijas sistēmā. Ja zemes vienības dati un kadastrālā vērtība tiks aktualizēti pēc 1.janvāra, tad atbilstoši likumam “Par nekustamā īpašuma nodokli” to ņem vērā tikai ar nākamā gada 1.janvāri.

Nekustamā īpašuma nodokli aprēķina un iekasē  pašvaldība, kuras administratīvajā teritorijā atrodas nekustamais īpašums, tādēļ jautājumā par nekustamā īpašuma nodokļa apmēra pārskatīšanu aicinu vērsties pašvaldībā.