Sociālās apdrošināšanas pakalpojumu saņemšanai (pensija, bezdarbnieka pabalsts) ņem vērā apdrošināšanas stāžu. Kopš 1996. gada visi dati par personas sociālās apdrošināšanas stāžu ir Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras rīcībā. Tas ir periods, kurā ir veiktas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI), līdz ar to veidojas tiesības uz sociālās apdrošināšanas pakalpojumiem. Savukārt pierādīto darba stāžu līdz 1996. gadam pielīdzina apdrošināšanas periodiem.

Darbinieka tiesības komandējuma laikā noteiktas Darba likumā, tajā skaitā, ka darbiniekam, kas nosūtīts komandējumā vai darba braucienā, tā laikā saglabājas darba vieta (amats) un darba samaksa. Ja darbiniekam ir noteikta akorda alga, viņam izmaksā vidējo izpeļņu. Tātad šajā laikā darba ņēmējs ir sociāli apdrošināts vispārējā kārtībā.

Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi, noteikta Ministru kabineta noteikumos Nr. 969.

Darba stāžam var būt nozīme kādā noteiktā profesijā. Kas attiecas uz komandējuma laiku, tas nepaildzina apdrošināšanas stāžu. Komandējuma izdevumus, ja vien tie nepārsniedz noteikumos minētās normas, neapliek ne ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, ne par tiem veic  sociālās iemaksas.

Saskaņā ar likumu “Par valsts pensijām” apdrošināšanas stāža noteikšanai līdz 1996. gadam  MK noteikumi Nr. 165 “Apdrošināšanas periodu pierādīšanas, aprēķināšanas un uzskaites kārtība” paredz, ka darbu iestādēs, organizācijās un uzņēmumos, ja tas saistīts ar komandējumiem ārpus Latvijas, ieskaita apdrošinā­šanas stāžā kā darbu Latvijas teritorijā (bet ne ilgāk kā līdz darba izpildes beigām vai līdz dienai, kad persona atlaista no darba iestādē, organizācijā vai uzņēmumā, kas viņu nosūtījis komandējumā), ja šo noteikumu 5.1., 5.3., 5.6., 5.7. un 5.29. apakšpunktā minētajos dokumentos ir ieraksts par attiecīgās personas nosūtīšanu komandējumā ārpus Latvijas no Latvijas teritorijā esošas iestādes, organizācijas, uzņēmuma vai to struktūrvienības.