E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 10752
Lasīšanai: 4 minūtes
5
5

Galvenais – pilnīgi visu dzīvokļu īpašnieku atbalsts

Publicēts pirms 7 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
J
jautā:
11. novembrī, 2016
Jānis

Labdien! Vērsos savā pašvaldībā ar jautājumu par atļaujas saņemšanu, lai dzīvoklī varētu atteikties no centralizētās siltumapgādes. Pašvaldībā man atbildēja, ka viņi neesot tiesīgi sniegt šādu atļauju un pamatoja savu atteikumu ar Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedumu lietā Nr. SKA-656/2012. Pašvaldības atbilde ir: "No minētā sprieduma izriet, ka daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā, kurā ir vienota apkures sistēma, dzīvokļa īpašniekam nav tiesības atslēgt atsevišķu dzīvokli no kopējās apkures sistēmas. Daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas īpašnieki var kopīgi pieņemt lēmumu par visas dzīvojamās mājas atslēgšanu no centralizētās apkures sistēmas, ierīkojot alternatīvu enerģijas avotu (piem., uzbūvējot katlu māju u.c.)." Enerģētikas likuma 50. pants un Dzīvokļu īpašuma likuma 16. un 17. pants, manā izpratnē, norāda, ka, lai atslēgtos no centralizētas siltuma apgādes, man ir nepieciešama visu dzīvokļu īpašnieku piekrišana. Neatradu, ka pašvaldībai būtu saistošie noteikumi attiecībā uz dzīvokļu īpašnieku atteikšanos no centrālās apkures. Jautājumi ir sekojoši: 1. Vai šajā gadījumā pašvaldībai ir taisnība un vai man vispār ir nepieciešama šāda atļauja, vai pietiek ar projekta saskaņošanu būvvaldē? 2. Vai man pietiek ar dzīvokļu īpašnieku biedrības lēmumu par atļauju atteikties no centrālās apkures?

A
atbild:
13. decembrī, 2016
Mudīte Luksa
speciāli LV portālam

Ar projekta saskaņošanu būvvaldē pilnīgi noteikti nepietiek (un būvvalde to arī nedarīs). Enerģētikas likuma 50. pantā ir noteikts: “Ēku un būvju īpašniekiem ir tiesības izvēlēties izdevīgāko siltumapgādes veidu.”

Ēkas īpašnieks likuma izpratnē ir dzīvokļu īpašnieku kopība, un tikai tai ir tiesības lemt par šo jautājumu. Centralizētā apkures sistēma ir kopīpašums (Dzīvokļa īpašuma likuma 4. pants), un rīcību ar kopīpašumu reglamentē minētā likuma 16. pants. Tā otrajā daļā noteikts - vienīgi dzīvokļu īpašnieku kopība ir tiesīga pieņemt lēmumu par kopīpašumā esošās daļas pārgrozīšanu (palielināšanu, samazināšanu). Likuma 17. pantā noteikts, ka lēmumu var pieņemt, ja “par”nobalso visi dzīvokļu īpašnieki. Arī Civillikuma 1068. panta norma paredz, ka rīkoties ar kopīpašumu drīkst tikai ar visu kopīpašnieku piekrišanu.

Tādējādi pirmais, kas Jums jādara, ir jāiegūst visu dzīvokļu īpašnieku akcepts iecerētajam projektam. Pašvaldības minētajā Augstākās tiesas Senāta spriedumā prasītāja iesniegums par atsevišķas gāzes apkures projektu tika noraidīts tieši tādēļ, ka nebija iegūts visu mājas dzīvokļu īpašnieku 100% pozitīvais balsojums. Taču, visticamāk, to iegūt nebūs vienkārši kaut vai tādēļ, ka atsevišķas apkures sistēmas ierīkošana nes līdzi arī centralizētās siltuma piegādes pakalpojuma sadārdzināšanos atlikušajiem tā izmantotājiem. Ja no pakalpojuma atsakās viena dzīvokļa īpašnieks, izmaiņas gan būs nelielas, ja to darīs masveidā – tad jūtamas.

Tikai pēc tam, kad ir atbilstoši noformēts dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums, iegūts pilnsapulcē vai aptaujas veidā (Dzīvokļa īpašuma likuma 18.-20. pants) ir jēga ar projektu doties uz būvvaldi.

Iepriekš minētais gan ir vispārīgs skaidrojums, vadoties no normatīvā regulējuma. Ja pašvaldībā ir kādi īpaši saistošie noteikumi, kā, piemēram, Rīgā “Par gaisa piesārņojuma teritoriālo zonējumu un siltumapgādes veida izvēli”, tad arī iespējami citi nosacījumi.

Labs saturs
5
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Līdz mēneša beigām iesniegt e-konsultāciju vairs nav iespējams. Vairāk par e‑konsultāciju sniegšanu
Iepazīsti e-konsultācijas