To, vai nodarītā kaitējuma veselībai vienīgais un galvenais cēlonis ir darba apstākļi un līdz ar to konstatētā saslimšana ir arodslimība, nevis ar darbu vai dzīvesveidu saistīta slimība, nosaka ārstu komisija arodslimībās, kurai cita starpā ir nepieciešama informācija par to, cik ilgu laiku persona ir tikusi pakļauta konkrētiem darba vides faktoriem (proti, kāds ir darba stāžs konkrētā profesijā vai darba vietā). Taču normatīvos aktos nav noteikts konkrēts darba stāžs, kāds jāsasniedz, lai varētu tikt noteikta arodslimības diagnoze. 

Arodslimības ir atsevišķām darbinieku kategorijām raksturīgas slimības, kuru cēlonis ir darba vides fizikālie, ķīmiskie, higiēniskie, bioloģiskie un psiholoģiskie faktori un atkarībā no kaitīgo faktoru iedarbības intensitātes un ilguma arodslimības var būt akūtas, subakūtas un hroniskas. Piemēram, akūtas arodslimības attīstās pēkšņi pēc vienreizējas vai atkārtotas ķīmisko vielu vai citu kaitīgu darba faktoru iedarbības (vienas darba maiņas laikā). Tipiska akūta arodslimība ir saindēšanās ar pesticīdiem, un, lai to konstatētu, darba stāžam šādā gadījumā nav nozīmes.

Latvijā apstiprināto arodslimību saraksts ir pieejams Ministru kabineta noteikumu Nr. 908 "Arodslimību izmeklēšanas un uzskaites kārtība" 1. pielikumā "Arodslimības".