No vēstulē ietvertās informācijas var secināt, ka konkrētajā gadījumā pastāv dalītais nekustamais īpašums, proti, zemes gabals pieder vienai personai, bet ēka uz šī zemes gabala - citām personām. Apstāklis, ka attiecīgā ēka ir privatizēta, liecina par to, ka attiecīgā ēka, kas būvēta 1957. gadā, ir ierakstīta zemesgrāmatā. Zemesgrāmatā ierakstītas ēkas būvniecības tiesiskumu vairs nevar pārvērtēt, un tās ierakstiem ir publiska ticamība.

Administratīvās tiesas vairākās lietās ir norādījušas, ka prasības – dokumentāri pierādīt PSRS laikā būvētas ēkas legalitāti ar visiem šobrīd tiesību normās norādītajiem būves tiesiskumu pamatojošiem dokumentiem – izvirzīšana nebūtu samērīga. Turklāt lēmuma pieņemšana par tādas ēkas nojaukšanu, kuras būvniecība notikusi pirms piecdesmit gadiem, arī apstākļos, kad ēka uzbūvēta bez būvatļaujas vai neatbilstoši projekta dokumentācijai, pārkāptu tiesiskās stabilitātes principu. Tāpat tiesas ir norādījušas, ka PSRS laikos veikto būvdarbu tiesiskumu nepārvērtē, bet pārbauda vienīgi būves īpašuma tiesību iegūšanu, un ka valsts iestādes nevar likt šķēršļus būves reģistrācijai zemesgrāmatā.

Neatkarīgi no tā, ka attiecīgās ēkas tiesiskumu vairs nevar pārvērtēt, tomēr jebkuru būvdarbu veikšanai attiecīgajā zemes gabalā (izņemot pašā ēkā) ir nepieciešama tā īpašnieka piekrišana. Var būt gadījumi, kad šāda piekrišana nav nepieciešama, bet tas ir tieši norādīts normatīvajos aktos (piemēram, Enerģētikas likuma 19. panta 1.1 daļa).

Vienlaikus būtu jānorāda, ka atbilstoši likuma „Par pašvaldībām” 7. panta otrajā daļā un 15. panta pirmās daļas 14. punktā noteiktajam būvniecības procesa tiesiskuma nodrošināšana pašvaldības administratīvajā teritorijā ir pašvaldības (atvasinātas publiskās personas) autonomā funkcija, tā šajā jomā darbojas patstāvīgi un pati par to ir atbildīga. Pašvaldība realizē tās autonomu funkciju caur tās būvvaldi (Būvniecības likuma 12. pants), kuras kompetencē ir lemšana par jautājumiem saistībā ar būvniecības procesu. Atbilstoši Administratīvā procesa likumam pašvaldība vērtē tās būvvaldes pieņemtā lēmuma vai veiktās faktiskās rīcības tiesiskumu, bet pašvaldības pieņemtā lēmuma vai veiktās faktiskās rīcības tiesiskumu – tiesa.

Tāpat jānorāda, ka jautājumus saistībā ar piekļuvi būvvaldes arhīvam primāri regulē Informācijas atklātības likums. Iestādes izdoto administratīvo aktu par atteikumu sniegt informāciju vai izpildīt informācijas pieprasījumu, kā arī faktisko rīcību, kas izpaudusies kā informācijas nesniegšana vai nepienācīga sniegšana, var apstrīdēt un pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā (Informācijas atklātības likuma 15. panta pirmā daļa).