E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 10709
Lasīšanai: 4 minūtes
TĒMA: Ģimene

Lēmumu pieņems tiesa, ņemot vērā, kas vislabāk atbilst bērnu interesēm

Publicēts pirms 7 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
J
jautā:
06. novembrī, 2016
Ilona

Labdien. Rodas jautājums, kā tiek dalīti bērni pēc šķiršanās, ja ir bijusi civillaulība 6,7 gadu garumā, bērniem 2 un 4 gadi. Pēc abpusējas vienošanās bērni palika pie tēva, līdz pati "nostājos uz kājām". Izšķīrāmies šī gada sākumā, bērni tiek vesti pie mātes reizi 2-4 mēn., jo tēvs atrunājas ar jau saplānotu laiku un nereti ignorē mātes lūgumu satikt bērnus. Pati šobrīd nestrādāju un vēlos zināt, kādas ir manas izredzes, ka bērnus izdosies atgūt, ejot uz Bāriņtiesu?

A
atbild:
22. novembrī, 2016
Edīte Brikmane
LV portāls

Ja pēc laulības šķiršanas un bērnu dzīvesvietas noteikšanas patlaban pastāv strīds par bērnu dzīvesvietu un ikdienas aizgādību, tad šo strīdu iespējams izšķirt tikai tiesā, iesniedzot tiesā prasības pieteikumu par bērna dzīvesvietas un ikdienas aizgādības noteikšanu.

Tiesā katram vecākam būs jāpierāda savs prasījums un iebildumi. Lietā, kas skar bērnus, tiesa pieprasīs bāriņtiesas atzinumu un uz tiesas sēdi uzaicinās bāriņtiesas pārstāvi, kā arī noskaidros bērnu viedokli, ja bērni ir spējīgi tos formulēt, ņemot vērā viņu vecumu un brieduma pakāpi. Tātad katram vecākam būs iespēja informēt gan bāriņtiesu, gan tiesu par apstākļiem, kas var negatīvi ietekmēt bērna attīstību, dzīvojot pie mātes vai tēva. Bāriņtiesas atzinums būs viens no pierādījumiem, bet strīdu izšķirs tiesa.

Galvenais kritērijs, izšķirot strīdu par bērna ikdienas aizgādību, kā arī par tiesībām noteikt bērna dzīvesvietu, ir bērna intereses. Likumā nav noteiktas kaut kādas priekšrocības vienam vai otram vecākam. Līdz ar to, ja strīds tiek izšķirts tiesā, tiesai ir jāpārbauda un jāizvērtē arī vecāku objektīvās iespējas  nodrošināt bērna pilnvērtīgai attīstībai nepieciešamos apstākļus, vecāku subjektīvās iespējas (personiskās īpašības, viņu spēja audzināt bērnu, vecāku pienākumu izpratne, morālā stāja, veselības stāvoklis un citas iespējas), kā arī bērna subjektīvā attieksme pret katru no vecākiem (pieķeršanās tiem, vēlēšanās dzīvot kopā ar vienu vai otru vecāku un citi apstākļi).

Ja neesat gatava uzņemties ikdienas aizgādības pienākumus, tiesā iespējams sniegt prasību par saskarsmes tiesību realizācijas kārtību saskaņā ar Civillikuma 181. un 182. pantu un lūgt noteikt to ļoti precīzu (konkrētas dienas, laiks u.tml.). Otram vecākam tā būs jāievēro, jo tiesas nolēmumam ir likuma spēks, un tas ir saistošs visām personām. Par ļaunprātīgu izvairīšanos no tiesas nolēmuma (par saskarsmes tiesībām) izpildīšanas personu var saukt pie kriminālatbildības saskaņā ar Krimināllikuma 168. pantu

Vairāk lasiet LV portāla skaidrojumā “Aizgādība – vecāku kopīgās un atsevišķās rūpes par bērnu”.

Labs saturs
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Šomēnes iespējams uzdot vēl 44 jautājumus. Vairāk par e‑konsultāciju sniegšanu
Iepazīsti e-konsultācijas