Civillikuma 89. panta pirmajā daļā noteikts – katrs laulātais patur mantu, kas piederējusi viņam pirms laulības, tāpat arī to mantu, ko viņš iegūst laulības laikā kā atsevišķu mantu.

Saskaņā ar Civillikuma 91. panta pirmo daļu katra laulātā atsevišķa manta it sevišķi ir:

• manta, kas laulātajam piederējusi pirms laulības vai ko laulātie līgumā noteikuši par atsevišķu mantu;
• priekšmeti, kas noder tikai viena laulātā personīgai lietošanai vai vajadzīgi viņa patstāvīgā darbā;
• manta, ko viens laulātais ieguvis bez atlīdzības laulības laikā;
• laulātā atsevišķās mantas ienākumi, kas nav nodoti ģimenes un kopīgās mājsaimniecības vajadzībām;
• manta, ar ko atvietota iepriekšējos punktos minētā manta.

Civillikuma 109. panta trešajā daļā noteikts, ka, šķirot laulību un dalot laulāto kopīgo mantu, ņem vērā visu to laulāto mantu, kas nav atzīstama par viena laulātā atsevišķo mantu.

Abiem laulātajiem būtu jāpanāk vienošanās (labāk, ja tas tiek noformēts rakstiski) par mantas sadali pirms laulības šķiršanas. Piemēram, katra no pusēm patur noteiktu lietu skaitu vai konkrētas mantas, vai arī visa laulības laikā iegādātā manta tiek pārdota un no pārdošanas iegūtā nauda tiek vienlīdzīgi sadalīta starp pusēm, tad, šķirot laulību jau tiesā, visa manta, kas ir iegādāta laulības laikā, tiek sadalīta vienlīdzīgās daļās starp abiem laulātajiem.