Kopijas dzīvokļu īpašniekiem nav jāizsniedz. Kāpēc? Tāpēc, ka daudzdzīvokļu mājā viss sākas no dzīvokļu īpašnieku kopsapulces. Ja kopsapulce nolemj māju apsaimniekot pašu spēkiem, izveidojot savu biedrību, tālāk jau nodibina iniciatīvas grupu, kas nodarbojas ar biedrības dibināšanu. Tie var būt divi trīs cilvēki, kas mājā izplata paziņojumu – visi, kuri vēlas piedalīties dzīvokļu īpašnieku biedrības dibināšanas procesā, ir aicināti uz sapulci (norādot tās laiku, vietu un darba kārtību).

Šīs iniciatīvas grupas biedri arī iegūst nepieciešamo informāciju, sagatavo vajadzīgo dokumentu kopumu. Biedrības dibināšanas sapulcē ierodas tie dzīvokļu īpašnieki, kurus šis process interesē un kuri to uzskata par svarīgu (bet tas var būt pavisam neliels skaits cilvēku). Biedrības dibināšanas sapulcē ievēlē arī valdi, apstiprina statūtus.

Pēc tam Uzņēmumu reģistrā nogādā biedrības dibināšanas dokumentus. Par biedrības darbu atbild tikai biedrības biedri. Pārējiem dzīvokļu īpašniekiem nekāda informācija saistībā ar biedrības darbību nav jāsniedz. Vēl var gadīties, ka sapulcē ierodas, piemēram, 30 cilvēku, bet tikai 10 atbalsta tās dibināšanu, kļūst par biedriem un paraksta dokumentus. Tie, kuri piedalījušies sapulcē, balsojuši, tāpat visu zina, jo pirms parakstīšanās ir dokumentus izlasījuši.

Protams, ja biedrības valde uzskata, ka ar jautājumā minētajiem dokumentiem ir jāiepazīstina visi dzīvokļu īpašnieki, to var darīt, bet likums to neprasa.

Ja pārējos dzīvokļu īpašniekus biedrības darbība neapmierina, viņi var rakstīt iesniegumus, kļūt par biedrības biedriem un tad tiesīgi arī pieprasīt valdes pārvēlēšanu, šādi virzot biedrības darbību saviem uzskatiem atbilstošā virzienā.

Redakcijas piebilde. Izsmeļoša informācija par biedrības dibināšanu un citām darbībām ir atrodama Biedrību un nodibinājumu likumā (B sadaļa, no III līdz V nodaļai).