E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 10553
Lasīšanai: 5 minūtes

Valsts iestādes lēmumu var apstrīdēt Administratīvā procesa likuma kārtībā

Publicēts pirms 7 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
J
jautā:
13. oktobrī, 2016
Ilze Ieviņa

Sveicināti! Man ir šādas dabas jautājums, kā varu risināt situāciju, kad Valsts zemes dienests, neinformējot mani, izrādās četrus gadus atpakaļ ir labojis kadastra datus par manā valdījumā esošu zemi un par pierobežnieka valdījumā esošu zemi. Tagad, uzmērot kopīgās robežas, es nepiekrītu zemes robežu izvietojumam. Valsts zemes dienests atsakās ko labot, jo kadastru datu labošana esot iestādes faktiska rīcība, ko varēju pārsūdzēt tiesā trīs gadu laikā, bet tagad jau esot noilgums iestājies. Esmu sašutusi, iestāde ko vienpersoniski izdara, proti, labo kadastra datus, mani nepainformē, un tagad es vēl esmu kādu termiņu nokavējusi. Lūdzu skaidrot, kur varu risināt jautājumu, ka nepiekrītu zemes platību un robežu izmaiņām, ja iestādes un administratīvās tiesas ieskatā esmu nokavējusi termiņu, vai ir iespējams vērsties civiltiesā par šo jautājumu, zemes nav ierakstītas zemesgrāmatā, vai arī lai vērstos civiltiesā, ir kādi termiņu noilgumi? Sanāk tā, ka, ja valsts iestāde ko pa kluso izdara un privātpersona neuzzina un paiet trīs gadi, tad personai ir jāpieņem iestādes nelikumīgās rīcības rezultāts?

A
atbild:
18. oktobrī, 2016
Una Medne
juriste

No situācijas apraksta nav saprotams, kāds ir Jūsu likumīgais statuss attiecībā uz zemes gabalu. Proti, vai Jūs esat zemes tiesiskais valdītājs. Zemes tiesiskā valdītāja definējums noteikts Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 7. pantā. Ja gadījumā zemes tiesiskais valdītājs neesat, tas varētu būt viens no apstākļiem, kādēļ nezinājāt par procesu, jo šādā gadījumā Valsts zemes dienestam nav pienākums par procesu informēt pusi, kas konkrētajā procesā nav atzīstama par ieinteresēto.

Ja Jūs tomēr esat tiesiskais valdītājs, situācijas apraksts liecina, ka pirms četriem gadiem, saskaņā ar Zemes pārvaldības likuma 1. panta 13. daļu, notika Jūsu valdījumā esošā zemes gabala konsolidācija.

Gadījumā, kad notiek zemes konsolidācija jeb zemes robežu pārplānošana, tiesiskajam valdītājam par procesu ir jābūt informētam. Kā norādīts Zemes pārvaldības likuma 9. panta 1. daļā – zemes konsolidācija sastāv no sekojošiem posmiem: zemes konsolidācijas ierosināšanas, kas paredz “zemes konsolidācijas pieprasījuma iesniegšanu, izvērtēšanu, zemes konsolidācijas projekta perspektīvās teritorijas noteikšanu, sākotnējās pārrunas ar zemes konsolidācijas projekta perspektīvajā teritorijā iekļautās zemes īpašniekiem vai, ja tādu nav, ar tās tiesiskajiem valdītājiem (..)”

No likuma arī izriet, ka zemes konsolidācijas ierosinātājs var būt vai nu zemes gabala īpašnieks, vai tiesiskais valdītājs, vai arī vietējā pašvaldība, vai tiešās pārvaldes institūcija pēc savas iniciatīvas, bet nevar rasties situācija, kad kādas darbības tiek veiktas bez Jūsu – tiesiskā valdītāja - ziņas. Lēmumu par zemes konsolidāciju pieņem Valsts zemes dienests (Zemes pārvaldības likuma 10. panta 3. daļa). Zemes pārvaldības likuma III daļā ir sīki aprakstīts, kā notiek zemes konsolidācija – no konsolidācijas uzsākšanas līdz konsolidācijas projekta īstenošanai.

Jums kā tiesiskajam valdītājam (vai arī kā kadastra subjektam) var ieteikt Valsts zemes dienestā iepazīties ar lēmumu, uz kā pamata tika veikts zemes pārplānojums. Jūsu tiesības iepazīties ar nekustamā īpašuma lietā esošajiem dokumentiem nosaka Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 5. panta 2. daļa (Kadastra subjektam ir tiesības pārliecināties par kadastra dokumentā iekļauto datu atbilstību dokumentiem, uz kuru pamata kadastra dati reģistrēti vai aktualizēti). Iepazīties ar Valsts zemes dienesta lēmumu nepieciešams, lai varētu konstatēt, kuras puses bija iesaistītas un kāds bija juridiskais pamatojums, lai Valsts zemes dienests pieņemtu lēmumu par Jūsu valdījumā esošā zemes gabala robežu grozījumiem.

Ņemot vērā, ka Valsts zemes dienesta darbību regulē Nekustamā īpašuma valsts kadastra likums, tā lēmumus var pārsūdzēt Administratīvā procesa likuma noteiktā kārtībā.

Administratīvā procesa likuma 191. panta 1. daļas 9. punkts, kas nosaka, ka tiesnesis var atteikties pieņemt pieteikumu, ja  pieteikums iesniegts vairāk nekā trīs gadus pēc administratīvā akta spēkā stāšanās dienas vai trīs gadus pēc dienas, kad pieteicējam kļuvis zināms vai vajadzēja uzzināt par iestādes konkrēto faktisko rīcību.

Tā kā ir būtiski aizskartas Jūsu intereses un tikai tagad esat uzzinājusi par veiktajiem zemes robežu grozījumiem, Jums ir tiesības arī pašreiz iesniegt Administratīvajā rajona tiesā sūdzību par Valsts zemes dienesta lēmumu, pēc iespējas precīzāk norādot tiesai apstākļus, kad un kā Jūs uzzinājāt par Valsts zemes dienesta veikto zemes robežas pārplānošanu, lūdzot tiesu šo lēmumu atcelt.

Labs saturs
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Līdz mēneša beigām iesniegt e-konsultāciju vairs nav iespējams. Vairāk par e‑konsultāciju sniegšanu
Iepazīsti e-konsultācijas