Tā kā no sniegtās informācijas nav noprotami konkrētās lietas faktiskie apstākļi, Tieslietu ministrija var sniegt tikai vispārīgu informāciju par bezīpašnieka mantas tiesisko regulējumu un fiziskas personas iespējām pierādīt savas īpašuma tiesības.

Informējam, ka Civillikums regulē jautājumus, kas saistīti ar bezīpašnieka mantu. Saskaņā ar Civillikuma 930. panta piezīmi nekustamas bezīpašnieka lietas piekrīt valstij. Līdz ar to atbilstoši vispārējai Civillikumā nostiprinātajai izpratnei nekustams īpašums, kam nav īpašnieka (piemēram, ēkas ar nenoskaidrotu piederību), piekrīt valstij.

Vienlaikus Civillikuma 968. pantā ir nostiprināts ēku un zemes vienotības princips, kas paredz, ka uz zemes uzcelta un cieši ar to savienota ēka atzīstama par tās daļu. Tādējādi secināms, ka vispārīgos gadījumos ēkas, kurām nav noteikta piederība, ir atzīstamas par zemes īpašnieka īpašumu. Šādā gadījumā ieinteresētajai personai (zemes īpašniekam) būtu jāvēršas tiesā ar pieteikumu par juridiska fakta konstatāciju, lai tiesa atzītu zemes īpašnieka īpašuma tiesības uz ēkām. Tā kā minētajā gadījumā ir norādīts, ka zemes īpašnieks ir pašvaldība, tad šāda ieinteresētā persona varētu būt konkrētā pašvaldība vai fiziska persona, kurai pieder ēkas uz minētās zemes un kura vēlas ierosināt pašvaldības zemes atsavināšanu saskaņā ar Publiskas personas mantas atsavināšanas likumu.

Savukārt gadījumus, kad uz zemes uzceltas ēkas ir uzskatāmas par patstāvīgu īpašuma objektu un attiecīgi pieder citai personai, kas nav zemes īpašnieks, nosaka likuma “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” 14. panta pirmās daļas 1.‑5. apakšpunkts. Minētā panta ceturtā daļa paredz, ka ēkas (būves), kuras Zemesgrāmatu nodaļā, Valsts zemes dienestā vai pašvaldībā nav reģistrētas kā patstāvīgi īpašuma objekti, uzskatāmas par zemes īpašnieka īpašumu atbilstoši Civillikuma 968. pantam.

 Citas personas īpašuma tiesības uz šādām ēkām (būvēm) var iegūt, ja tiesa apmierinājusi šo personu prasību atzīt īpašuma tiesības uz attiecīgajiem objektiem. Tādējādi, ja persona uzskata, ka tai ir īpašuma tiesības uz konkrētām ēkām, tai būtu jāvēršas tiesā ar prasību atzīt tās īpašuma tiesības.

Papildus informējam, ka Civillikuma 1024. pants paredz, ka persona, kura saskaņā ar ieilguma noteikumiem (Civillikuma 1000.–1022. pants) 10 gadu laikā ir valdījusi nekustamo īpašumu, kurš zemes grāmatās uz tās vārdu nav ierakstīts, atzīstama par tādu, kas ieguvusi šo nekustamo īpašumu ar ieilgumu, un personai ir tiesība un pienākums prasīt šā iegūšanas pamata ierakstīšanu zemes grāmatās uz savu vārdu. Tomēr arī šajā gadījumā personai ir jāvēršas ar attiecīgu prasību tiesā.