Jautājumus par pabalstiem skaidro Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras Pabalstu metodiskās vadības daļa vecākā eksperte Solvita Sukure:

Gadījumā, kad cilvēks no darba atbrīvots pārejošas darbnespējas periodā, par  kuru  tiek izmaksāts slimības pabalsts, neskatoties uz to, ka šādai personai nav darba devēja, pēc  minētās personas atbrīvošanas no darba slimības pabalsta izmaksa turpinās saskaņā ar likumā „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” noteikto.

Saskaņā ar likuma „Par valsts sociālo apdrošināšanu” 6. panta piektās daļas 3. punktu personas, kuras saņem slimības pabalstu, ir pakļautas apdrošināšanai pret bezdarbu. Tas nozīmē, ka slimības pabalsta saņemšanas laikā cilvēks ir pakļauts bezdarba apdrošināšanai un šis periods tiek ņemts vērā, nosakot tiesības uz bezdarbnieka pabalstu, kā arī aprēķinātās slimības pabalsta summas ņem vērā, aprēķinot vidējo apdrošināšanas iemaksu algu bezdarbnieka pabalsta apmēra noteikšanai.

Ja personai vienlaikus ir tiesības gan uz slimības pabalstu, gan uz bezdarbnieka pabalstu, tad līdz darbspēju atgūšanai izmaksā tikai slimības pabalstu.

Par bezdarbnieka pabalstu

Likumā "Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam" ir noteikts, ka tiesības uz bezdarbnieka pabalstu ir bezdarbniekam, kuram:

• Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) ir piešķīrusi bezdarbnieka statusu,
•  kopējais apdrošināšanas stāžs ir ne mazāks par vienu gadu,
• un par kuru Latvijas Republikā ir veiktas vai arī bija jāveic obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas bezdarba gadījumam ne mazāk kā 9 mēnešus pēdējā gada laikā pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas.

Tātad tiesības uz bezdarbnieka pabalstu tiek noteiktas, ņemot vērā pēdējo 12 mēnešu periodā pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas datumu veiktās sociālās apdrošināšanas iemaksas bezdarba gadījumam, kam šajā periodā jābūt ne mazāk kā 9 mēneši.

Piemēram, bezdarbnieka statuss iegūts 2016. gada augustā, tātad vidējā apdrošināšanas iemaksu alga bezdarbnieka pabalsta apmēra noteikšanai tiks aprēķināta par 12 kalendāra mēnešu periodu no 2015. gada jūnija līdz 2016. gada maijam ieskaitot.

Ja visā šajā periodā cilvēks ir slimojis un saņēmis slimības pabalstu, tad vidējā apdrošināšanas iemaksu alga tiks aprēķināta no piešķirto slimības pabalstu summām. Ja noteiktajā vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķināšanas perioda daļā cilvēks ir strādājis, bet pārējā perioda daļā slimojis un saņēmis slimības pabalstu, tad vidējā apdrošināšanas iemaksu alga tiks aprēķināta gan no darba algām, gan no piešķirto slimības pabalstu summām.

Ja personai ir tiesības uz bezdarbnieka pabalstu, tad šo pabalstu Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) piešķir no dienas, kad bezdarbnieks iesniedzis iesniegumu VSAA par pabalsta piešķiršanu. Savukārt, ja darba attiecības ir izbeigtas uz paša darbinieka uzteikuma pamata vai sakarā ar pārkāpumu – bezdarbnieka pabalstu piešķir no dienas, kad bezdarbnieks iesniedzis VSAA iesniegumu pabalsta piešķiršanai, bet ne ātrāk kā 2 mēnešus pēc bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas.

Detalizētāku atbildi par savām tiesībām un pabalstu saņemšanu klātienē varat iegūt ikvienā no VSAA klientu apkalpošanas centriem vai arī rakstot uz VSAA e-pasta adresi konsultācijām: konsultacijas@vsaa.lv, minot konkrētākus datus, iesaka VSAA speciāliste.

Kas attiecas uz bezdarbnieka statusu, reģistrēties Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) varat uzreiz pēc darba tiesisko attiecību izbeigšanas, neraugoties uz to, ka Jums ir darbnespējas lapa, jo darba devējs sniedz paziņojumu Valsts ieņēmumu dienestam par darba ņēmēju, ar kuru izbeigtas darba attiecības. Tātad, ja neesat darba ņēmējs, nestrādājat, varat iegūt bezdarbnieka statusu.

NVA juriskonsulte Beata Znota vērš uzmanību uz to, ka bezdarbnieka statusā cilvēkam ir jāpilda Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likuma 14. pantā paredzētie pienākumi, tajā skaitā - individuālajā darba meklēšanas plānā noteiktajā dienā ierasties NVA filiālē. Ja Jūs nevarat ierasties slimības dēļ, par to ir jāinformē nodarbinātības aģents. Tad, kad iegūts bezdarbnieka statuss, lai to nezaudētu, NVA filiālē jāierodas jau pirmajā dienā pēc darbnespējas lapas noslēgšanas (likuma 14. panta 4. daļa). Konkrētāk noteikumus un bezdarbnieka pienākumus varat lūgt izskaidrot savam nodarbinātības aģentam, kad būsit reģistrējusies NVA.

Darba likums nosaka darba devējam pienākumu izmaksāt atlaišanas pabalstu tikai atsevišķās situācijās:  uzteicot darba līgumu šā likuma 100. panta piektajā daļā un 101. panta pirmās daļas 6., 7., 8., 9., 10. vai 11. punktā noteiktajos gadījumos, tas ir, ja:

•  darbinieks vēlas pārtraukt darba attiecības svarīgu iemeslu dēļ (par šādu iemeslu atzīstams katrs apstāklis, kas, pamatojoties uz tikumības un taisnprātības apsvērumiem, neļauj turpināt darba tiesiskās attiecības);
•  darbiniekam nav pietiekamu profesionālo spēju nolīgtā darba veikšanai;
• darbinieks nespēj veikt nolīgto darbu veselības stāvokļa dēļ, un to apliecina ārsta atzinums;
• ir atjaunots darbā darbinieks, kurš agrāk veica attiecīgo darbu;
• tiek samazināts darbinieku skaits;
• tiek likvidēts darba devējs — juridiskā persona vai personālsabiedrība;
• darbinieks pārejošas darbnespējas dēļ neveic darbu vairāk nekā sešus mēnešus, ja darbnespēja ir nepārtraukta, vai vienu gadu triju gadu periodā, ja darbnespēja atkārtojas ar pārtraukumiem, šajā laikā neieskaitot grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu, kā arī darbnespējas laiku, ja darbnespējas iemesls ir nelaimes gadījums darbā, kura cēlonis saistīts ar darba vides faktoru iedarbību, vai arodslimība.

Saskaņā ar Darba likuma 114. pantu darbinieks un darba devējs var izbeigt darba tiesiskās attiecības, savstarpēji vienojoties. Šāds līgums slēdzams rakstveidā. Likums nenosaka darba devējam pienākumu šajā gadījumā izmaksāt atlaišanas pabalstu. Darba devējam jāizmaksā darbiniekam neizmaksātā darba samaksa un kompensācija par neizmantoto ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu.