VIEDOKĻI
>
Par Latviju. Par Tevi Latvijā.
TĒMAS
Mudīte Luksa
speciāli LV portālam
20. jūnijā, 2014
Lasīšanai: 10 minūtes
RUBRIKA: Komentārs
TĒMA: Drošība
2
2

Uz ceļiem zaudētās dzīvības: ātrums, reibums, jaunība

Publicēts pirms 9 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Policija svētku brīvdienās sola reidus visā valstī.

FOTO: Ieva Čīka/ LETA

Ar pannu pa pauri, un miers. Piesiet pie krēsla kā noziedznieku, un miers. Bet varbūt iespundēt mazmājiņā, lai apdomājas. Vēl var paslēpt auto atslēgas, lai nevar to iedarbināt. Šādus un citus padomus profilaktiskiem pasākumiem pret sēšanos pie stūres dzērumā kampaņas „Dusmīgs, toties dzīvs!” ietvaros piedāvā Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) gan videoklipu, gan aplikācijas veidā. Nāk lielās brīvdienas, lielie Līgo svētki, un ir pamats bažām par dzīvības un veselības briesmām uz ceļa.

Diemžēl šis pamats ir uz traģiskiem notikumiem smagāk būvēts nekā iepriekšējos gados. Nule notikušajā Ceļu satiksmes drošības padomes (CSDP) sēdē publiskoja jaunākos datus par situāciju satiksmes drošībā, un tā nepavisam nav iepriecinoša. Kaut arī ceļu satiksmes negadījumu skaits šā gada pirmajos sešos mēnešos salīdzinājumā ar pērno pusgadu ir nedaudz sarucis (un teju par pussimtu arī samazinājies tajos iesaistīto personu daudzums), tas ir ievērojami vairāk nekā pāris gadu iepriekš. Satiksmes negadījumos ievainoti 1712 cilvēki (par 2% vairāk nekā pērn), bet dzīvību zaudējuši septiņdesmit septiņi.

Ātrums. Reibums. Jaunība. Tāds CSDP sēdē bija satiksmes ministra Anrija Matīsa īsais secinājums par traģisko negadījumu cēloņiem.

Ar Satiksmes ministrijas un CSDD gādību top vai jau ieviestas vairākas izmaiņas normatīvajos aktos, lai pret ātruma pārsniegšanu un braukšanu reibumā vērstos ar ievērojami bargākiem sodiem.

Sagatavoti grozījumi Ceļu satiksmes likumā, paredzot teorētisko eksāmenu personām, kam tiesības atņemtas uz termiņu līdz vienam gadam. Likumprojektu gatavo izskatīšanai trešajā lasījumā, un, jādomā, to līdz vēlēšanām paspēs pieņemt. Tas ir svarīgi, jo teorētiskais eksāmens vadītājiem, šķiet, būs liels bubulis un tiešām iedarbīga svira, lai atturētu no noteikumu pārkāpšanas.

Iesniegšanai valdībā tiek gatavoti grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr.940 "Noteikumi par veselības pārbaudēm transportlīdzekļu vadītājiem un personām, kuras vēlas iegūt transportlīdzekļu vadītāju kvalifikāciju, kā arī par pirmstermiņa veselības pārbaudes izdevumu segšanas kārtību", kur cita starpā būs iekļauta norma, ka vadītājiem, kuri pieķerti pie stūres reibumā, pirms tiesību atgūšanas būs pārbaudes pie narkologa gada garumā un par to vainīgajiem būs jāmaksā pašiem.

Saeimas Juridiskajā komisijā iesniegti grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kur ievērojami palielināti sodi par atļautā ātruma pārsniegšanu un kas tiek gatavoti pieņemšanai otrajā lasījumā.

"Satiksmes negadījumos šogad ievainoti 1712 cilvēki, bet dzīvību zaudējuši 77."

Tiesa gan, pagaidām neatbalstīts palicis priekšlikums par transportlīdzekļa konfiscēšanu, ja šoferis pieķerts, to vadot smagā reibumā vai tas noticis atkārtoti.

Jo, raugi, iznāk nesakritība sodu sistēmā: pie stūres var būt arī dzērājs un narkomāns, kam auto nemaz nepieder. Kādēļ par to sodīt īpašnieku, atņemot viņa kustamo īpašumu?

Juristi par šo aspektu var diskutēt gari, plaši un sarežģīti. Taču vienkāršam cilvēkam acu priekšā ir Civillikuma 2347.pants, kur skaidri un gaiši pateikts: "/../ Tam, kura darbība saistīta ar paaugstinātu bīstamību apkārtējiem (transports, uzņēmums, būvniecība, bīstamas vielas u.tml.), ir jāatlīdzina zaudējumi, ko nodarījis paaugstinātas bīstamības avots, ja viņš nepierāda, ka zaudējums radies nepārvaramas varas dēļ, ar paša cietušā nodomu vai viņa rupjas neuzmanības dēļ. Ja paaugstinātas bīstamības avots izgājis no īpašnieka, glabātāja vai lietotāja valdījuma bez viņa vainas, bet citas personas prettiesisku darbību rezultātā, par nodarīto zaudējumu atbild šī persona. Ja valdītājs (īpašnieks, glabātājs, lietotājs) arī uzvedies neattaisnojoši, atbildību par nodarīto zaudējumu var prasīt kā no personas, kas lietojusi paaugstinātas bīstamības avotu, tā arī no tā valdītāja, ievērojot, cik katrs vainīgs."

Auto patiešām ir paaugstinātas bīstamības avots. Tāpat kā, piemēram, bise. Ja īpašnieks to neuzmanīs un kāds to paņems un nogalinās vai savainos citu cilvēku, bises saimniekam arī būs jānes atbildība par šaujamieroča nepieskatīšanu un neglabāšanu aiz atslēgas saskaņā ar noteikumiem.

Iznāk, ka auto atslēgas var karāties uz nagliņas, kas grib, tas ņem un brauc, arī reibumā, un pie viena aizsaulē aizrauj līdzi vēl kādus uzdzīves biedrus. Lielākā daļa gadījumu, kad negadījumos dzīvību zaudē jaunieši, notikuši ar auto, kas to vadītājiem nemaz nepieder.

Vai vecmāmiņai, tēvam vai mātei, pirms uzticēt savu spēkratu mazdēlam, nevajadzētu izjust kaut kādu atbildību un drošību, ka viņu braucamais nekļūst par nāves rīku ģimenes atvases rokās? Zinām taču, ka ir tādi par lētu naudu pirkti "kolektīvie" auto, kas iet "pa rokām", ne kāds tos īpaši remontē, ne riepas maina, un īpašnieks pat nezina, kurā pasaules malā tas tin savu spidometru. Bet ļoti negribas tādiem braucējiem trāpīties pretim kādā ceļa līkumā. Ļoti negribas.

Satiksmes drošības padomē izskanēja ierosinājums uz sliktas kvalitātes un paaugstinātas bīstamības ceļiem samazināt atļauto ātrumu līdz 80 kilometriem stundā. Tas būs nedaudz drošāk. Taču uz līkumaina grants vai apledojuša ceļa var nosisties arī ar 70 kilometriem stundā un vēl mazāku ātrumu. Sevišķi, ja nav piemērotu riepu vai stūre neklausa.

Likumus vajag padarīt bargākus, it sevišķi, ja sodi Latvijā salīdzinājumā, piemēram, ar Igauniju ir ievērojami maigāki. Pat dāņi, kur bojā gājušo uz ceļiem ir nesamērojami mazāk kā Latvijā, domā par soda sankciju pastiprināšanu.

Būs jau kaut kad arī fotoradari, nepareiza biznesa un administrēšanas modeļa reiz caurkrituši, bet vai tādēļ vien autobraucēju sabiedrībā tik ienīsti? To neesamība ir parāvusi vaļā ātruma pārsniegšanas spundi uz mūsu ceļiem. Fiksie braucēji gan apgalvo – vaina nav ātrumā, bet prasmēs un prātiņā. Viņiem nu būs tas prieks, ka vairākos ceļa posmos varēs traukties ar simtu un, visticamāk, nekas slikts arī nenotiks.

Īstenībā jau ir tā – protams, ka bargāki sodi un stingrāki noteikumi pašreizējā bardakā kaut kādus grožus pievilks; laiks iet ātri, un radaru disciplinējošos zibšņus arī sagaidīsim.

Bet ko darīt ar āmurgalvu kategoriju, kuru dēļ likumi tiek bardzināti, bet, kamēr ceļu policists nesaņems aiz čupra, viņiem par to nospļauties? Tāpat kā par savu un citu cilvēku dzīvību?

"Pie stūres var atrasties arī dzērājs un narkomāns, kam auto nemaz nepieder."

Vadītāja tiesību iegūšanas praktiskās braukšanas eksāmenu pagarinās līdz 40 minūtēm; prasīs vairāk orientēties ceļu satiksmē, nevis apbraukt mietiņus. Tas vairos prasmes un arī autoskolām liks vairāk iespringt. Varbūt tur pie viena vairāk iemācīs, ka spēkrats nav tikai ērtību un prieka, bet arī paaugstinātas bīstamības avots? Varbūt vairāk rādīt katastrofu bildes ar visiem upuriem dzelžu dragāšanas būkšķu pavadībā?

CSDD un policija ar cerībām raugās uz jauno paaudzi, kam skolās māca par satiksmes drošību.

Valsts izglītības satura centra vadītājs Guntis Vasiļevskis padomes sēdē prezentācijā demonstrēja vispārējās izglītības mācību satura standartus, kas apliecināja – skolēniem satiksmes drošības noteikumi patiešām tiek mācīti. Bet par teju nepārvaramu šķērsli pārvērtusies prasība, ka skolēniem tagad jau 10 gadu vecumā nepieciešama riteņbraucēja apliecība, ko var iegūt, nokārtojot eksāmenu. CSDD piedāvā to darīt elektroniskā veidā skolu datorklasēs, bet V.Vasiļevskis apliecina – šādas kārtības ieviešanai iestāde būs gatava tikai pēc četriem gadiem. Atkal vajadzīgas īpašas programmas, standarti, un arī procesā klāt būt vajadzētu CSDD pārstāvim, lai viss notiktu likumīgi. Sarežģīti, ļoti smagnēji, ko nesaprata ne CSDD, ne Satiksmes ministrijas pārstāvji. Nez kā to nokārtojuši kaimiņvalstīs – Igaunijā, Lietuvā, Polijā, kur šādi eksāmeni jau ieviesti?

Par riteņbraucējiem, gājējiem un to saspringtajām attiecībām tagad pirms Līgo svētkiem daudz nav vērts runāt. Ir skaidrs, ka problēma saasinās, sadursmju un cietušo skaits šajās abās grupās arvien pieaug. Riteņbraucējiem uz ietvēm nav vietas – izskan arvien skaļāk. Bet arī uz brauktuvēm viņi vismaz pašlaik nav gaidīti satiksmes dalībnieki. Kā panāksim savstarpēju toleranci un drošību?

Tagad laiks atgriezties pie pannām un mazmājiņām. Jā, darīsim, ko varēsim! Kaut gan manu paziņu pulkā nav neviena, kurš reibumā grasītos sēsties pie stūres, varbūt mest pie malas ierasto neitralitāti un pavērot arī kaimiņu vārtus un aizdomīgus šoferīšus uz ceļa? Tomēr nepalikt malā un nesamierināties, ka nesamanīgi cilvēki ir pie stūres?

Jo vairāk tādēļ, ka policija solās svētku dienās būt visur un ļoti pamanāma. Kā saka CSDD valdes priekšsēdētājs Andris Lukstiņš, nav svarīgs soda bargums, bet sajūta par tā neizbēgamību. Ja pārkāp noteikumus, tad zini, ka tiksi pieķerts un arī sodīts.

***
Šajā publikācijā paustais autora viedoklis un skatījums var nesakrist ar LV portāla redakcijas nostāju. Ar LV portāla redakcionālo politiku var iepazīties šeit.
Labs saturs
2
Pievienot komentāru

LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI