VIEDOKĻI
>
Par Latviju. Par Tevi Latvijā.
TĒMAS
Sanita Osipova
Satversmes tiesas priekšsēdētāja
17. augustā, 2011
Lasīšanai: 1 minūte
RUBRIKA: Komentārs
TĒMA: Tieslietas
6
14
6
14

Latvijā zvērinātu tulku institūcijas nav

Publicēts pirms 12 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

„Izveidojusies absurda situācija: Notariāta likums nosaka, ka notārs var apliecināt tikai to, ka tas dokuments dabā pastāv. Bet šobrīd Latvijā neviens neapstiprina tulkotā teksta atbilstību oriģinālvalodai,” saka Satversmes tiesas tiesnese, Latvijas Universitātes profesore Sanita Osipova.

FOTO: Māris Kaparkalējs, LV

Pēc Tieslietu ministrijas pasūtījuma tika veikts pētījums par notariāta institūtu Latvijā, tāpēc nācās saskarties ar daudziem jautājumiem, kuri attiecas uz šo jomu. Viens no tiem – tulkojumu apliecināšana, ko veic zvērināti notāri. Secināju, ka izveidojusies absurda situācija: Notariāta likums* nosaka, ka notārs var apliecināt tikai to, ka tas dokuments dabā pastāv, kas ir tikai tehniska darbība. Pašlaik atbildību par tulkotāju** uzņemas pati persona, kā arī notārs, ja notārs iesaka personai vērsties pie noteikta tulka, paļaujoties uz viņa kvalifikāciju. Bet šobrīd Latvijā neviens neapstiprina tulkotā teksta atbilstību oriģinālvalodai.

Mēs runājam par dokumentu tulkošanu, bet atsevišķos gadījumos, ja runa ir par ļoti svarīgiem jautājumiem, var būt nepieciešamība arī mutiskās sarunās izmantot zvērināta tulka*** pakalpojumus, lai būtu garantija, ka tulkojumā netiek pieļautas kļūdas, kas rada vēlākus pārpratumus.

Šobrīd šādi apliecinājumi, ka tulkojums ir identisks oriģinālam, ir ļoti vajadzīgi, jo īpaši starptautiskajai sadarbībai gan Eiropas Savienībā, gan ārpus tās. Taču uzskatu, ka šo darbu vajag veikt kvalificētai personai – tādam cilvēkam, kurš perfekti pārvalda svešvalodu un dzimto valodu un spēj uzņemties atbildību, ka tulkojums precīzi atbilst tai valodai, no kuras dokuments tulkots. Tāpēc mūsu valstī vajadzētu izveidot zvērinātu tulkotāju institūciju. Valstij šāda institūcija ir ļoti nepieciešama, jo tās pirmām kārtām ir valsts iestādes, ministrijas, aģentūras, kam ir vistiešākā sadarbība Eiropas Savienībā, kam jātulko ļoti daudz dokumentu. Turklāt arī pati valsts gan par notariāliem pakalpojumiem, gan par tulkošanu maksā ievērojamas summas.  Tieši valsts ir visvairāk ieinteresēta, lai tas, kas nonāk citās valstīs, precīzi atbilstu oriģinālā dokumenta saturam.

Kaut arī šādas institūcijas tiesiskā regulējuma Latvijā nav, izveidojusies savā ziņā kurioza situācija, ka jau gadiem tiek piedāvāti zvērinātu tulkotāju pakalpojumi, turklāt šis termins minēts vairākos tiesību aktos – galvenokārt tajos, kas saistīti ar starptautiskajām konvencijām.

"Kaut arī šādas institūcijas tiesiskā regulējuma Latvijā nav, izveidojusies savā ziņā kurioza situācija, ka jau gadiem tiek piedāvāti zvērinātu tulkotāju pakalpojumi, turklāt šis termins minēts vairākos tiesību aktos."

"Zvērināts tulkotājs" nozīmē, ka tulkotājs, kurš devis zvērestu, ir ieguvis pilnvarojumu no valsts, dodot zvērestu konkrētai amatpersonai, un par savu darbu uzņemas atbildību valsts un sabiedrības priekšā. Zvērināti tulkotāji ir nepieciešami, bet nav juridiskā statusa un regulējuma par atbildību un visu pārējo. Vienkārši likumdevējs nav izveidojis tiesisko pamatu zvērināta tulkotāja institūtam! Likumdevējs nav izveidojis sistēmu, kas un kā var kļūt par zvērinātu tulkotāju un kas viņu zvērina. Tieslietu ministrijas mājaslapā, kur tiek sniegtas atbildes uz iedzīvotāju jautājumiem, pieejama informācija, ka, "lai kļūtu par zvērinātu tulku, jums būs jāparaksta notāra sastādīts zvērests". Ja tas tiešām tā darbojas, tad te iezīmējas vairākas problēmas.

Notārs ir privāti publiska amatpersona, piederīga tiesu sistēmai, kuram duāls statuss – gan valsts amatpersona, gan privāti nodarbināta persona. Notārs pats ir nodevis zvērestu. Un Notariāta likums neparedz, ka viņš drīkst pieņemt zvērestu no kādas citas personas. Visos likumos, kur paredzēta zvēresta došana (piemēram, LR Satversmē, Likumā par tiesu varu, Satversmes tiesas likumā,  Notariāta likumā), ir skaidri noteikts gan zvēresta teksts, gan kas un no kā pieņem zvērestu.  Piemēram, Notariāta likumā noteikts: 14. pants: Zvērināts notārs iekļaujams zvērinātu notāru sarakstā un var sākt pildīt amata pienākumus tikai pēc tam, kad viņš apdrošinājis profesionālās darbības rezultātā iespējamā zaudējuma risku (24.–32. pants) un devis Augstākās tiesas priekšsēdētājam šādu zvērestu:

"Es zvēru būt uzticīgs Latvijas valstij, godprātīgi un pēc labākās apziņas un pārliecības pildīt valsts likumus, izturēties ar cieņu pret tiesām un valsts varu, ievērot uzraudzības iestāžu un to amatpersonu norādījumus un rīkojumus, godīgi pildīt zvērināta notāra pienākumus, sargāt personu tiesiskās intereses, man uzticētās lietas un vērtības un neizpaust amata noslēpumus, apzinoties, ka man par savu darbību jāatbild likuma priekšā."

Tas, kam tiek nodots zvērests, un zvēresta saturs norāda, kurai varai pieder persona, kam atbildēs, kāda būs kompetence. To personu, kam Latvijā saskaņā ar likumiem ir tiesības pieņemt zvērestus, nav tik daudz.

Ir skaidrs, ka Latvijā tulkotāju ir daudz, un viņu darba kvalitāte ir dažāda. Zvērināta tulkotāja institūta legāla izveide dotu publisko uzticamību tulkojumu atbilstībai oriģinālam, tā būtu arī kvalitātes garants. Jo zvērināta tulkotāja statuss netiktu piešķirts tikai tāpēc vien, ka persona ieguvusi augstskolas diplomu šajā specialitātē. Pabeigta studiju programma būtu tikai priekšnoteikums, apliecinājums tam, ka konkrētā persona atbilst pielaidei zvērināta tulkotāja eksāmenam.

"„Zvērināts tulkotājs” nozīmē, ka tulkotājs, kurš devis zvērestu, ir ieguvis pilnvarojumu no valsts, dodot zvērestu konkrētai amatpersonai, un par savu darbu uzņemas atbildību valsts un sabiedrības priekšā."

Viss jāskata kompleksi. Zvērināto tulkotāju institūciju nevar atraut no zvērinātu advokātu un zvērinātu notāru kolēģijām. Šāda sistēma jāveido pēc vienotiem principiem, jo visām šīm trim institūcijām ir jāstrādā kopā, tas ir jautājums par personas interešu apmierināšanu juridiskajās attiecībās. Zvērinātie tulki, tāpat kā notāri un tiesu izpildītāji, varētu būt reģistrēti pie apgabaltiesām.

Gan zvērinātu advokātu, gan notāru kolēģijas uzņemas funkcijas, kas nosaka noteiktus darba kvalitātes un ētikas kritēriju, un pēc līdzīga principa būtu nepieciešams veidot arī zvērinātu tulkotāju organizāciju. Pirmkārt, veidotos tāda koleģiāla institūcija kā notāriem, advokātiem, kur kolēģija uztur iekšējos standartus, ētikas, kvalitātes standartus. Otrkārt, tas būtu apstiprinājums, un valsts un sabiedrība uzņemas atbildību, ka šī persona var tulkot no noteiktas valodas uz noteiktu valodu, un tālāk iesniegt tulkotos dokumentus, t.sk. savas un citas valsts institūcijām. Treškārt, būtu iespējams šo atbildību nodrošināt ne tikai ar likuma burta palīdzību, bet koleģiāli, formulējot, kāda atbildība iestājas pēc zvēresta nodošanas.

* No "Notariāta likuma"

66. Zvērinātam notāram ir atļauts:

(..) 3) sastādīt aktu, līgumu un citu ar zvērināta notāra darbību saistītu dokumentu projektus, kā arī izgatavot norakstus un tulkojumus;

71. Svešvalodā sastādītiem dokumentiem apliecinājuma uzrakstu var izdarīt arī svešvalodā, ja zvērināts notārs to prot.

108. Zvērināti notāri apliecina:

(..) 5) norakstus un tulkojumus;

119. Apliecinot norakstus un tulkojumus, zvērināts notārs tos salīdzina ar iesniegtajiem dokumentiem. Apliecinājumos norādāmi dokumentu iesniedzēji.
(..) Zvērināts notārs nepārbauda iesniegto dokumentu izdošanas likumību, bet pārbauda tikai to atbilstību uzrādītajiem dokumentiem un to atzīmē apliecinājumā.

** Tulkotājs – persona, kas veic rakstisku tulkojumu no vienas valodas uz citu.

*** Tulks – persona, kas veic sinhronu mutisku tulkošanu no vienas valodas uz citu.

***
Šajā publikācijā paustais autora viedoklis un skatījums var nesakrist ar LV portāla redakcijas nostāju. Ar LV portāla redakcionālo politiku var iepazīties šeit.
Labs saturs
14
Pievienot komentāru

LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI