VIEDOKĻI
>
Par Latviju. Par Tevi Latvijā.
TĒMAS
Vineta Vilcāne
speciāli LV portālam
01. aprīlī, 2014
Lasīšanai: 13 minūtes
RUBRIKA: Intervija
TĒMA: Ekonomika
4
3
4
3

Juris Lazdiņš: kāpēc lai mēs atļautu ar zemi niekoties tāpat vien?

LV portālam: JURIS LAZDIŅŠ, biedrības „Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētājs
Publicēts pirms 10 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Juris Lazdiņš: „Latvijas graudu tirgus nekad neietekmēs ne miltu cenu, ne maizes cenu veikalā, jo ir salīdzinoši mazs pret kopējo Eiropas tirgu.”

FOTO: Lita Krone, LETA

Biedrība „Zemnieku saeima” ir viena no spēcīgākajām lauksaimnieku organizācijām Latvijā, tās biedru skaits tuvojas tūkstotim un aptver visus valsts reģionus. Kopš dibināšanas 1999.gadā biedrība ar savu darbību sekmē Latvijas lauksaimniecības produkcijas ražotāju izaugsmi, kas nākotnē nodrošinās Latvijas lauku ilgtspējīgu attīstību un ekonomisko stabilitāti.
Sarunā ar „Zemnieku saeimas” valdes priekšsēdētāju JURI LAZDIŅU par biedrības līdz šim paveikto, nākotnes iecerēm un lauksaimniecības aktualitātēm.

Biedrībai "Zemnieku seima" šis ir jubilejas gads. Ir pagājuši 15 gadi kopš tās dibināšanas. Atskatoties vēsturē, kādēļ tika nolemts dibināt organizāciju?

Vēsture ir vēl senāka par 15 gadiem. "Zemnieku saeimas" vārds izskanēja jau 1994.gadā, kad "Lauku Avīze" izveidoja lapaspusi, kurā lauksaimnieki varēja izteikt savu viedokli un savas pārdomas par to, kas būtu jādara un kas traucē veiksmīgāk nodarboties ar lauksaimniecību. Tam sekoja ikgadējās "Zemnieku saeimas" sanākšanas četru gadu garumā, līdz 1999.gada pavasarī tika dibināta organizācija "Zemnieku saeima". Dibinātāji bija tikai 134 saimniecības, šobrīd organizācijā ir 861 biedrs.

Tobrīd lauksaimniekiem savu interešu pārstāvēšanai nebija juridiskā statusa un līdz ar to valdībā nevarēja runāt. Zemnieki varēja paust viedokli kā fiziskas personas, bet ietekmēt attiecīgos lēmumus nebija iespējams. Tāpēc bija nepieciešams šis juridiskais statuss. Tajā brīdī jau notika diskusijas par iestāšanos Eiropas Savienībā un konsultācijas. Nodibinot "Zemnieku saeimu" kā juridisku organizāciju, mēs ļoti skaidri varējām definēt, ka pārstāvam Latvijas lauksaimniekus.

Nesen notikušajā "Zemnieku saeimas" 15.kongresā-konferencē "Lauksaimniecības zeme – Latvijas stratēģiskais resurss" premjere Laimdota Straujuma jūsu organizāciju uzslavēja un izteica pateicību par sadarbību laikā, kad bija zemkopības ministre. Esat starp tām organizācijām, kuras ņem aktīvu dalību tiesību aktu projektu izstrādē.

Mēs strādājam konstruktīvi un produktīvi, tāpēc lielāko daļu no lietām, ko iesākam darīt, arī pabeidzam. Mēs identificējam problēmu, pēc tam seko problēmas risinājums un mērķa sasniegšana. Mūsu darbības nav orientētas tikai uz to, ka medijos pasakām, identificējam problēmu un pēc tam neliekamies ne zinis. Ja mēs kaut ko sākam darīt, novedam to līdz rezultātam. Protams, ka ne vienmēr tas izdodas, bet vairumā gadījumu gan. Tāpēc mūsu sadarbības loks ar valdību ir ļoti plašs, strādājam ar Finanšu, Ekonomikas, Labklājības, Zemkopības un Satiksmes ministriju. Arī jautājumu loks, ko risinām, ir ļoti daudzveidīgs.

Atskatoties uz 15 darbības gadiem, kuri ir lielākie panākumi lauksaimnieku interešu aizstāvēšanā?

Ikkatrs darbs, ko paveicam, ir nozīmīgs lauksaimniekiem, jo tādā veidā samazinās administratīvais slogs vai tiek panākti atbalsta mehānismi, lai lauksaimnieki spētu konkurēt kopējā tirgū. Arī pirms piecpadsmit gadiem jebkurš panākums, kas izdevās, bija būtisks un nozīmīgs. Pēdējos gados tā ir tiešmaksājumu kampaņa, kurā piedalījāmies. Tā lauksaimniekus ietekmēs turpmākos septiņus gadus.

Pie kādu zemniekiem būtisku jautājumu risināšanas strādājat šobrīd?

Veicamo darbu saraksts ir garš, kopumā uz septiņām A4 formāta lapām. Būtiskākais, kas jāpaveic šobrīd, ir grozījumi likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos", Lauku attīstības plāna pasākumi. Lauku attīstības plāns ir iesniegts Eiropas Komisijai apstiprināšanai. Kad komisija to apstiprinās, būs jāpalīdz Zemkopības ministrijai izstrādāt Ministru kabineta noteikumus. Pie tiem būs aktīvs darbs, jo pēc iespējas ātrākā laika posmā būs jāapstiprina noteikumi, lai lauksaimnieki varētu izmantot programmas iespējas un saņemt Eiropas Savienības līdzekļus.

Vēl prioritāte ir izveidot lauksaimnieku reģistru. Strādājot pie dažādiem normatīvajiem aktiem vai likuma grozījumiem, lauksaimnieku reģistrs ļaus viegli identificēt, kam paredzētie atvieglojumi pienākas un kam nepienākas. Šobrīd lauksaimniecībai ir vismaz piecas uzņēmējdarbības formas, un katrai no tām ir sava normatīvo aktu un nodokļu pakete. Tāpēc, iegūstot kādu atvieglojumu, zemnieku saimniecībā varbūt tas ir spēkā, bet SIA nav spēkā.

Protams, ir jāsaglabā zemes kreditēšanas programma, jāspēj izveidot Zemes fondu. Jau diskutējam par to, ka varētu otrā līmeņa pensiju fondu iesaistīt Zemes fondā. Tas nodrošinātu, ka zeme kā nacionālais resurss nonāktu vietējo lauksaimnieku rokās. Darāmā ir gana daudz, ir arī dažādi mazie darbiņi.

Lauksaimniekiem būtiskie grozījumi likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" paredz, ka viena no prasībām personām, kuras vēlēsies iegādāties zemi, būs lauksaimnieciskā izglītība vai pieredze lauksaimniecībā.

Tā ir normāla prasība, un abus var iegūt. Lai vadītu automašīnu, arī ir jāapgūst gan teorija, gan prakse un tikai tad to var darīt. Kāpēc lai mēs atļautu ar zemi niekoties tāpat vien? Tā ir viena no mūsu nacionālajiem resursiem, ar kuru jāapietas saprātīgi.

Atbalsta mehānismi jaunajiem lauksaimniekiem droši vien nākotnē tikai palielināsies. Tomēr gados jauni cilvēki uz laukiem neraujas.

Lauksaimniecībā kā jebkurā citā biznesā ir jāredz un jājūt, ka tu to gribi un vari darīt. Ja esi gados jauns un beidzis skolas, tevi tas interesē un saskati savu potenciālu, protams, iesi un strādāsi. Bet, ja ir stereotips, ka laukos staigā vien "gumijniekos" un ar dakšām rokās, protams, jaunietis uz turieni nerausies, lai gan ir ieguvis pat atbilstošu izglītību. Viņš vienkārši to negrib, bet ar varu uz laukiem nevienu neaizdzīsi.

Laukos vērojama paradoksāla situācija – bezdarbs un tajā pašā laikā darbaspēka trūkums. Ar pamatizglītību nepietiek, ir jāmāk rīkoties ar moderno tehniku.

Šis ir darba lauciņš, kas ir mūsu sarakstos. Mūsu kapacitāte neļauj aktīvi strādāt pie izglītošanas jautājumiem. Esam diskutējuši ar Labklājības ministriju: bezdarbnieku apmācība ir jāveic tajās profesijās, kas ir pieprasītas, un tajā kvalifikācijā, kas ir nepieciešama. Nenoliedzami, visās lauksaimniecības nozarēs ir ienākušas informāciju tehnoloģijas un cilvēkiem ar to jārēķinās. Ja zināšanu nav, ir diez gan grūti atrast darbavietas.

Kā sabiedrība mēs satraucamies un pārmetam, ka ārzemnieki ir izpirkuši Latvijas zemi. No lauksaimnieku puses "manabalss.lv" ir sākusies iniciatīva "Latvijas zeme Latvijas pilsoņiem", kurā tiek vākti paraksti, lai varētu ierosināt tautas nobalsošanu, kas noteiktu – Latvijā lauksaimniecības un meža zeme var piederēt tikai Latvijas pilsoņiem vai komersantiem, kas 100% ir Latvijas pilsoņi. Bet vai pašiem nevajadzētu uzņemties atbildību par bezrūpīgo rīcību, jo paši vien to pārdevām?

Likums par zemes privatizāciju ir gana sens, un tikai tagad attapāmies, ka kaut kas ir jāmaina. Lai gan "Zemnieku saeima" kā organizācija to ir aktualizējusi jau vismaz desmit gadus. Nevienam tas nelikās svarīgi un būtiski, līdz beidzot esam atskārtuši, ka Latvijā ir veseli pagasti, kas pieder dažādiem investīciju fondiem. Lauksaimniecība kā bizness ir pierādījusi, ka ir spējīga dzīvot arī krīzes periodā. Kā zināms, planētas iedzīvotāju skaits pieaug, pārtika ir bijusi un būs vajadzīga.

Pieprasījums pēc zemes aug, dažādiem ārzemju fondiem Latvijas zeme šķiet pievilcīga kā investīciju objekts. Izveidojas situācija, ka notiek cīņa starp ražojošo lauksaimniecību un šiem investīciju fondiem. Saeimas simts gudrās galvas beidzot sapratušas, ka kaut kas ir jādara. Maijā beidzas liegums, kas ierobežo zemes iegādi ārzemniekiem, vienreiz tas jau tika pagarināts. Šis ir pēdējais brīdis lēmuma pieņemšanai. Protams, mēs nezinām, ko nerezidenti plāno attiecībā uz Latvijas zemi, varbūt nekāds bums nenotiks, un viņi nepirks, bet var būt tieši otrādi – nāks un pirks. Tāpēc vajadzīgs normatīvo aktu regulējums, kas noteiks, kas var iegādāties zemi un kas nevar.

Ja paskatāmies citu valstu pieredzi, Ungārijā bija līdzīgas problēmas, bet tās tika ātri identificētas un mainīta pastāvošā kārtība. Mums ir pagājuši divdesmit gadi, un tikai tagad skatāmies un veicam korekcijas likumā. Protams, ka tas ir par vēlu. Tāpēc mums ir nevajadzīgas diskusijas starp lauksaimnieku organizācijām un deputātiem par attiecīgajiem punktiem. Varbūt sākotnējie grozījumi likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" nebūs ideāli, bet, kad sāks strādāt, redzēsim, kādas ir problēmas un kādi trūkumi, un uzlabosim.

Dažādās jomās salīdzinām sevi ar kaimiņiem – igauņiem un lietuviešiem. Kā ir lauksaimniecībā?

Latvijā lauksaimnieku organizācijas ir aktīvākas nekā Lietuvā un Igaunijā. Par to varam pateikt paldies mūsu lauksaimniekiem, kuri paši piedalās sava likteņa lemšanā, nevis sēž mājās un kurn, ka viss ir slikti, ne tādi lēmumi tiek pieņemti. Mums nav ko sev pārmest par šodienas situāciju, jo esam bijuši klāt lēmumu pieņemšanas procesos.

Ar pirmo janvāri mums ir jauna valūta – eiro. Latvijai pievienojoties eirozonai, tika uzsvērti ieguvumi uzņēmējiem. Vai lauksaimnieki arī guvuši kādu labumu?

Mēs jau vairāk nekā desmit gadus strādājam ar eiro valūtu. Izejvielu, degvielas, minerālmēslu iegādei lauksaimnieki izmantoja eiro valūtu, arī finanšu resursi nāca eiro. Pozīcijas, kuras veicām latos, bija nodokļi un darba algas, par visu pārējo lauksaimnieki varēja norēķināties eiro valūtā. Ar eiro ieviešanu ir atkrituši konvertācijas izdevumi, kontu apkalpošanas izmaksas, bet būtiskas izmaiņas nejūtam.

Pasaules klimata izmaiņas tiek atzītas par vienu no nopietnākajiem izaicinājumiem videi, sabiedrībai un ekonomikai. Laikapstākļi kļūst aizvien mainīgāki, un tiek novērotas arvien lielākas temperatūras svārstības. Cik ļoti Latvijas lauksaimniecību ietekmē klimata pārmaiņas?

Protams, klimatiskie apstākļi mūs ietekmē. Mūsu finanses neatkarīgi no citiem apstākļiem tie ietekmē par 30 līdz 40 procentiem. Ir četri lielie spēlētāji – pavasaris, vasara, rudens un ziema. Šī ziema lauksaimniekiem nebija labvēlīga, bija ilgstošs kailsals, šāda parādība ir neraksturīga Latvijas klimatam. Tas ir atstājis savu iespaidu, 60 līdz 80% no platībām būs jāpārsēj.

Šobrīd nākas secināt, ka turpmāk būtiskāk jārēķinās ar klimatiskajām izmaiņām. Arī 2009. un 2011.gadā izsala ziemāji. Regularitāte, ar kādu ziema sāk ietekmēt lauksaimniecību, ir pārāk būtiska, tāpēc lauksaimniekiem jādomā par apdrošināšanas sistēmas izmantošanu.

Apdrošināšanu izmanto minimāla daļa zemnieku.

Protams, neizmanto, jo tās ir papildu izmaksas. Tāpēc arī cīnījāmies par lielākiem tiešmaksājumiem, lai zemnieki varētu šādu iespēju izmantot. Zemākie tiešmaksājumi mums liedz izmantot fundamentālas lietas. Katrs ceram, ka ziema būs labvēlīga un nekas nenotiks, bet, kā redzams pēdējos gados, mūs trīs reizes tā ir ietekmējusi.

Vai sējumu pārsēšana šogad samazinās zemnieku ienākumus?

Vai ienākumi samazināsies, to šobrīd nevar pateikt, jo ir bijuši gadi, kad, pārsējot ziemājus, vasarāji iedod gana labas ražas. Bet tas, ka būs papildu izdevumi, ir skaidrs – ir jāveic augsnes apstrāde, un ir sēšanas un sēklas izmaksas.

Tas kopumā ietekmē patērētājus, graudaugu cena celsies, attiecīgi arī maizes cena veikalā?

Latvijas graudu tirgus nekad neietekmēs ne miltu cenu, ne maizes cenu veikalā, jo ir salīdzinoši mazs pret kopējo Eiropas tirgu. Tas var ietekmēt tikai katra lauksaimnieka attiecīgā gada bilanci.

Tūlīt būs jāaptver Eiropas Savienības struktūrfondu finansējums. Kādus darbus lauksaimnieki iecerējuši paveikt par Eiropas naudu?

Varētu izmantot klasisko modernizācijas programmu, un mums būtu, kur investēt naudu. Bet pēdējā laikā mēs aktīvi pievēršamies tādām fundamentālām lietām kā meliorācija, jo tas ir viens no ražu ietekmējošiem faktoriem, turklāt būtiski. Ja sagrausim meliorācijas sistēmas, to atjaunošana prasīs lielas investīcijas.

Līdzekļi būtu jāizmanto lauku infrastruktūrai, kas ir ļoti nozīmīga arī no sociālā aspekta, lai lauku iedzīvotāji varētu nokļūt un darboties tur, kur ir darbavietas. Šis bizness nevar pastāvēt  vietās bez infrastruktūras. Ja tu nevari pie piena fermas piebraukt katru dienu, tad nevari pilnvērtīgi nodarboties ar šo biznesu.

***
Šajā publikācijā paustais intervētās personas viedoklis un skatījums var nesakrist ar LV portāla redakcijas nostāju. Ar LV portāla redakcionālo politiku var iepazīties šeit.
Labs saturs
3
Pievienot komentāru

LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI