VIEDOKĻI
>
Par Latviju. Par Tevi Latvijā.
TĒMAS
Mudīte Luksa
speciāli LV portālam
10. janvārī, 2014
Lasīšanai: 10 minūtes
1
6
1
6

Ar „Rīdzinieka kartes” atvieglojumiem - uz Satversmes tiesu?

LV portālam: LIENE KRISTAPSONE, VARAM Pašvaldību departamenta direktore; VADIMS BARAŅŅIKS, Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētājs; AINO SALMIŅŠ, Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks
Publicēts pirms 10 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Rīdzinieki šobrīd neziņā – cik par sabiedriskā transporta pakalpojumiem jāmaksā un kas būs pēc 1.marta.

FOTO: Ieva Lūka/ LETA

Rīgas pašvaldības uzņēmums „Rīgas satiksme” joprojām aicina pasažierus saņemt personalizētos e-talonus jeb „Rīdzinieka kartes”. Decembrī tām bija pieteikušies vairāk nekā 95 tūkstoši rīdzinieku, un klientu centri par spīti pagarinātajam darba laikam ar klientu plūsmu netika galā: ļaudīm nācās stāvēt garās rindās un arī elektroniskā sistēma karšu izsniegšanu pārsvarā solīja pēc mēneša. Ažiotāža saprotama, jo Rīgas domes vadība bija paziņojusi: no 1.janvāra stāsies spēkā jauns tarifs - līdzšinējo 50 santīmu vietā biļete vienam braucienam Rīgas sabiedriskajā transportā maksās 84 santīmus jeb 1,20 eiro, vienlaikus nosakot, ka Rīgā deklarētajiem iedzīvotājiem, kuri saņēmuši „Rīdzinieka karti”, tiks piemērota 50% atlaide.

Aizbildinoties galvenokārt ar to, ka noteiktais termiņš reāli nebija īstenojams, Rīgas dome decembra vidū jaunās kārtības ieviešanu pārcēla uz 1.martu, izsludinot pārejas periodu, kura laikā cilvēkiem vēl būs iespēja deklarēt savu dzīvesvietu galvaspilsētā un arī saņemt "Rīdzinieka kartes". Šis rats griežas pilnā sparā: janvāra pirmajā nedēļā pieteikumu skaits jau sasniedzis 140 tūkstošus, un pilsētas vadība karšu īpašniekiem sola arī vēl citus papildu atvieglojumus.

Taču minētais pasākums no sākta gala īstenībā ir buksējis tādēļ, ka tam arvien nav bijis likumīga pamata. Rīgas dome pērnā gada rudenī izdeva grozījumus Rīgas domes 2010.gada 24.augusta saistošajos noteikumos Nr.89 "Par braukšanas maksas atvieglojumiem Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta maršrutu tīklā", paredzot minēto cenu paaugstinājumu, atlaides Rīgā deklarētajiem pasažieriem un to, ka šī kārtība stāsies spēkā no 1.janvāra. Bet Saeima ļoti ātrā tempā Sabiedriskā transporta pakalpojumu likuma grozījumos 14.panta trešo daļu papildināja ar teikumu "Nosakot braukšanas maksas atvieglojumus, par vienīgo kritēriju nedrīkst izmantot personas deklarēto dzīvesvietu". Minētie grozījumi stājās spēkā 11.decembrī, padarot Rīgas domes saistošos noteikumus klaji nelikumīgus.

Tad Rīgas dome "izspēlēja jaunu kārti", izdodot saistošos noteikumus (Nr.71) ar papildinājumu, ka atlaides Rīgas pilsētas sabiedriskajā transportā attieksies uz Rīgā deklarētajiem iedzīvotājiem līdz 75 gadu vecumam un arī personām, kurām pieder nekustamais īpašums pilsētas administratīvajā teritorijā un kuras ir nekustamā īpašuma nodokļa maksātājas (šī norma stātos spēkā 1.februārī). Pēc tam 17.decembrī tapa tāda paša satura noteikumi Nr.93, kuros bija noteikts pārejas periods līdz 1.martam.

Par abiem saistošajiem noteikumiem Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), kuras pārraudzībā ir pašvaldības, devusi negatīvu atzinumu, atzīstot tos par diskriminējošiem vairākām personu grupām un atkārtoti norādot, ka vairākas noteikumu normas ir pretrunā ar virkni likumu un Satversmes pantu, kā arī starptautiskajām tiesību normām, un lūdza apstrīdētos punktus svītrot. Nerunājot par citām tiesiskajām kolīzijām, pašas Rīgas domes Pasažieru komercpārvadājumu licencēšanas komisijas 7.oktobra pieņemtajā lēmumā ir noteikts, ka jaunais paaugstinātais tarifs var stāties spēkā tikai tad, kad stājušies spēkā saistošie noteikumi par braukšanas maksas atvieglojumiem.

Gaisotne saistībā ar "Rīdzinieku kartēm" ir visai saspringta un uzkarsusi, jo daudzas, it īpaši Pierīgas, pašvaldības par to ir sašutušas – rīdziniekiem solītās priekšrocības pretstatā ar kraso braukšanas maksas paaugstinājumu sāpīgi uztver pārējie Latvijas iedzīvotāji.

LV portāls jautā:  Kāda šobrīd no tiesiskā viedokļa ir izveidojusies  situācija saistībā ar Rīgas domes saistošo noteikumu spēkā stāšanos, "Rīdzinieka kartes" ieviešanu un braukšanas maksas izmaiņām galvaspilsētas sabiedriskajā transportā?

Liene Kristapsone, VARAM Pašvaldību departamenta direktore:

Likuma "Par pašvaldībām" 45.pantā ir noteikts: ja pašvaldības dome nepiekrīt ministrijas atzinumam pilnībā vai kādā tā daļā, dome savā lēmumā sniedz atbilstošu pamatojumu, kā arī publicē saistošos noteikumus un triju darbdienu laikā pēc to parakstīšanas rakstveidā un elektroniskā veidā nosūta VARAM. Tas nozīmē, ka saistošie noteikumi stājas spēkā. Bet tad "ieslēdzas" likuma 49.pants, kas vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram dod tiesības izdot (vai neizdot) rīkojumu par to saistošo noteikumu punktu, kas uzskatāmi par nelikumīgiem un par kuriem VARAM jau iepriekš izteicis iebildumus, atcelšanu. Šādu rīkojumu triju dienu laikā pēc tā izdošanas publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un papildus nosūta domes priekšsēdētājam, kas ir atbildīgs par tā izpildi.

Tad domes priekšsēdētājam divu nedēļu laikā pēc ministra rīkojuma saņemšanas jāsasauc domes ārkārtas sēde, kurā jāizskata jautājums par attiecīgo saistošo noteikumu vai cita normatīvā akta vai to atsevišķu punktu atcelšanu. Par domes ārkārtas sēdes laiku un norises vietu laikus jāpaziņo ministram. Ja dome nepieņem lēmumu par visu saistošo noteikumu vai atsevišķu punktu atcelšanu, tai triju mēnešu laikā jāiesniedz Satversmes tiesā pieteikums par ministra rīkojuma atcelšanu. Tad Satversmes tiesa lemj, vai ministra rīkojums bijis pamatots un pietiekami argumentēts vai ne. Ministra rīkojums saglabā savu spēku līdz Satversmes tiesas sprieduma pasludināšanai.

Abi Rīgas domes saistošie noteikumi bija faktiski identiski, tikai pēdējos bija iekļauti pārejas noteikumi, ka noteikumi stāsies spēkā no 2014.gada 1.marta. Pašlaik ministrija ir sniegusi negatīvu atzinumu arī par pēdējiem Rīgas domes saistošajiem noteikumiem Nr.93, lūdzot atcelt vairākus punktus, kurus uzskata par prettiesiskiem.

Kā saprotams no publiskajā telpā pieejamās informācijas, Rīgas dome ministrijas atzinumam nepiekritīs, un pamatojumu, kādēļ Rīgas dome neņems vērā VARAM atzinumu, ministrija visticamāk saņems 1.martā līdz ar saistošo noteikumu publikāciju. Tālāk jau notiks, kā rakstīts likumā – ministram būs jāpieņem lēmums par tālāko rīcību.

Ja ministrs pieņems lēmumu ar rīkojumu atcelt ministrijas ieskatā un iepriekš atzinumā pamatotos, nelikumīgos saistošo noteikumu punktus, Rīgas domei atbilstoši likuma "Par pašvaldībām" 49.panta otrai daļai divu nedēļu laikā pēc ministra rīkojuma saņemšanas ir jāsasauc domes ārkārtas sēde, kurā jāpieņem lēmums atcelt saistošo noteikumu ministrijas norādītos prettiesiskos punktus vai ne. Tā ka patlaban faktiski ir iestājusies pauze.

Ja ministrs pieņems lēmumu apturēt konkrētos punktus saistošajos noteikumos, kurus ministrija atzinumā norādījusi kā prettiesiskus, process var ievilkties, jo mēs nevaram zināt, cik ilgi Satversmes tiesa izskatīs šo lietu, un ministra rīkojums par domes saistošo noteikumu atsevišķu punktu darbības apturēšanu saglabās savu spēku līdz Satversmes tiesas sprieduma pasludināšanai.

Ja Satversmes tiesas lēmums būs pozitīvs ministrijai, minētie saistošie noteikumi nestāsies spēkā un nestāsies spēkā arī ar "Rīdzinieku kartēm" saistītās izmaiņas.

Vadims Baraņņiks, Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētājs:

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) atzinums par saistošajiem noteikumiem "Par braukšanas maksas atvieglojumiem Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta maršrutu tīklā" Rīgas pašvaldībā tiek vērtēts, un nekādi lēmumi vēl nav pieņemti. Termiņš VARAM atzinuma vērtēšanai un pašvaldības lēmuma pieņemšanai likuma "Par pašvaldībām" 45.pantā nav noteikts. 

Tomēr pašvaldība neplāno atteikties no solījumiem nodrošināt rīdziniekiem gan atlaidi braukšanai sabiedriskajā transportā, gan citas atlaides. No 2014.gada 1.janvāra līdz 2014.gada 28.februārim pasažieru pārvadāšana SIA "Rīgas satiksme" sabiedriskajā transportā tiks nodrošināta par braukšanas maksu 0,60 eiro apmērā visiem pasažieriem.

Aino Salmiņš, Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks:

Grozījumos Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā tagad ir noteikts, ka par vienīgo kritēriju nedrīkst izmantot personas deklarēto dzīvesvietu. Pats priekšlikums gan ir klajā pretrunā ar Eiropas vietējo pašvaldību hartu, kas nosaka, ka vietējā pašvaldība nozīmē vietējās varas tiesības un spēju likuma noteiktajās robežās regulēt un vadīt nozīmīgu valsts lietu daļu uz savu atbildību un vietējo iedzīvotāju interesēs, un ir pretrunā ar Dzīvesvietas deklarācijas likumu, kur teikts - dzīvesvieta ir jebkuras personas brīvi izraudzīta ar nekustamo īpašumu saistīta vieta, kurā dzīvot cilvēkam ir tiesisks pamats un kur viņš ir sasniedzams tiesiskajās attiecībās ar valsti un pašvaldību.

Ja vadāmies pēc šāda uzstādījuma, tad arī citas pašvaldību atlaides nebūtu piemērojamas pēc deklarētās dzīvesvietas principa, bet tas tiek izmantots, izmaksājot gan pabalstus, gan piemērojot citas priekšrocības. Pēc kā cita pašvaldības lai vadās, ja ne pēc deklarētās dzīvesvietas principa?!

Saistībā ar Rīgas domes saistošajiem noteikumiem "Par braukšanas maksas atvieglojumiem Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta maršrutu tīklā" pašlaik ir izveidojusies sarežģīta situācija, var teikt, tas ir līdz šim nebijis precedents, ka atbildīgā ministrija konsekventi sniedz negatīvu atzinumu par pašvaldības normatīvo dokumentu. Līdz šim ministrija galvenokārt ir darbojusies kā saistošo noteikumu reģistrētāja, pa retam sniegot negatīvu atzinumu par kādu punktu, kas neatbilst spēkā esošajām tiesību normām. Tad pašvaldības bez lielām iebildēm prasītos labojumus arī ieviesušas, un lieta parasti nav nonākusi līdz likumā "Par pašvaldībām" paredzētajām tālākajām procedūrām.

Ir jāatzīst, ka rīdziniekiem ar saistošajiem noteikumiem piešķirtās atlaides nav samērīgas ar braukšanas maksas palielinājumu tiem, kuri nav deklarējuši savu dzīvesvietu galvaspilsētā. Pirmkārt, arī šie cilvēki dod Rīgai papildu ienākumus, jo izmanto dažādus maksas pakalpojumus. Otrkārt, arī daudzi rīdzinieki strādā citu pašvaldību teritorijās. Tālab vien nebūtu pareizi (un korekti) aritmētiski rēķināt, cik daudz galvaspilsētai ienesīs katrs no jauna šeit deklarējies iedzīvotājs. Taču samērību nedrīkst mērīt "patīk – nepatīk" līmenī, kā to pašlaik dara VARAM. Tādējādi visticamāk, šis būs tiesas kompetences jautājums.

***
Šajā publikācijā paustais intervētās personas viedoklis un skatījums var nesakrist ar LV portāla redakcijas nostāju. Ar LV portāla redakcionālo politiku var iepazīties šeit.
Labs saturs
6
Pievienot komentāru

LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI