viss arhīvs
skaidrojumi
likumi praksē
Likumdošana
Norises
viedokļi
Intervijas
Komentāri
LV portāls jautā
Atklātās vēstules, paziņojumi
Amatpersonu runas
e-konsultācijas
latvijas vēstnesis
 
tiesību akti
 
oficiālie paziņojumi
likumi.lv
jurista vārds
IZVĒRSTI
SEKO MUMS!
 
Preses relīzes
 
 
Skaidrojumi
 
 
Viedokļi
 
 
Tiesību akti
 
 
Likumi praksē
 
 
E-konsultācijas
 
 
Lapas karte
 
 
RSS
 
 
Kontakti
 
 
 
 
 
 

Latvijā zvērinātu tulku institūcijas nav  6


Sanita Osipova,
Satversmes tiesas tiesnese, Latvijas Universitātes profesore
17.08.2011

Palielināt | Samazināt
 
Ieteikt:   +12
-0



 Drukāt
 Nosūtīt
 Ziņot redaktoram
 Komentēt
Iesaka:   +12 -0

Pēc Tieslietu ministrijas pasūtījuma tika veikts pētījums par notariāta institūtu Latvijā, tāpēc nācās saskarties ar daudziem jautājumiem, kuri attiecas uz šo jomu. Viens no tiem – tulkojumu apliecināšana, ko veic zvērināti notāri. Secināju, ka izveidojusies absurda situācija: Notariāta likums* nosaka, ka notārs var apliecināt tikai to, ka tas dokuments dabā pastāv, kas ir tikai tehniska darbība. Pašlaik atbildību par tulkotāju** uzņemas pati persona, kā arī notārs, ja notārs iesaka personai vērsties pie noteikta tulka, paļaujoties uz viņa kvalifikāciju. Bet šobrīd Latvijā neviens neapstiprina tulkotā teksta atbilstību oriģinālvalodai.

Mēs runājam par dokumentu tulkošanu, bet atsevišķos gadījumos, ja runa ir par ļoti svarīgiem jautājumiem, var būt nepieciešamība arī mutiskās sarunās izmantot zvērināta tulka*** pakalpojumus, lai būtu garantija, ka tulkojumā netiek pieļautas kļūdas, kas rada vēlākus pārpratumus.

Šobrīd šādi apliecinājumi, ka tulkojums ir identisks oriģinālam, ir ļoti vajadzīgi, jo īpaši starptautiskajai sadarbībai gan Eiropas Savienībā, gan ārpus tās. Taču uzskatu, ka šo darbu vajag veikt kvalificētai personai – tādam cilvēkam, kurš perfekti pārvalda svešvalodu un dzimto valodu un spēj uzņemties atbildību, ka tulkojums precīzi atbilst tai valodai, no kuras dokuments tulkots. Tāpēc mūsu valstī vajadzētu izveidot zvērinātu tulkotāju institūciju. Valstij šāda institūcija ir ļoti nepieciešama, jo tās pirmām kārtām ir valsts iestādes, ministrijas, aģentūras, kam ir vistiešākā sadarbība Eiropas Savienībā, kam jātulko ļoti daudz dokumentu. Turklāt arī pati valsts gan par notariāliem pakalpojumiem, gan par tulkošanu maksā ievērojamas summas.  Tieši valsts ir visvairāk ieinteresēta, lai tas, kas nonāk citās valstīs, precīzi atbilstu oriģinālā dokumenta saturam.

Kaut arī šādas institūcijas tiesiskā regulējuma Latvijā nav, izveidojusies savā ziņā kurioza situācija, ka jau gadiem tiek piedāvāti zvērinātu tulkotāju pakalpojumi, turklāt šis termins minēts vairākos tiesību aktos – galvenokārt tajos, kas saistīti ar starptautiskajām konvencijām.

"Kaut arī šādas institūcijas tiesiskā regulējuma Latvijā nav, izveidojusies savā ziņā kurioza situācija, ka jau gadiem tiek piedāvāti zvērinātu tulkotāju pakalpojumi, turklāt šis termins minēts vairākos tiesību aktos."

"Zvērināts tulkotājs" nozīmē, ka tulkotājs, kurš devis zvērestu, ir ieguvis pilnvarojumu no valsts, dodot zvērestu konkrētai amatpersonai, un par savu darbu uzņemas atbildību valsts un sabiedrības priekšā. Zvērināti tulkotāji ir nepieciešami, bet nav juridiskā statusa un regulējuma par atbildību un visu pārējo. Vienkārši likumdevējs nav izveidojis tiesisko pamatu zvērināta tulkotāja institūtam! Likumdevējs nav izveidojis sistēmu, kas un kā var kļūt par zvērinātu tulkotāju un kas viņu zvērina. Tieslietu ministrijas mājaslapā, kur tiek sniegtas atbildes uz iedzīvotāju jautājumiem, pieejama informācija, ka, "lai kļūtu par zvērinātu tulku, jums būs jāparaksta notāra sastādīts zvērests". Ja tas tiešām tā darbojas, tad te iezīmējas vairākas problēmas.

Notārs ir privāti publiska amatpersona, piederīga tiesu sistēmai, kuram duāls statuss – gan valsts amatpersona, gan privāti nodarbināta persona. Notārs pats ir nodevis zvērestu. Un Notariāta likums neparedz, ka viņš drīkst pieņemt zvērestu no kādas citas personas. Visos likumos, kur paredzēta zvēresta došana (piemēram, LR Satversmē, Likumā par tiesu varu, Satversmes tiesas likumā,  Notariāta likumā), ir skaidri noteikts gan zvēresta teksts, gan kas un no kā pieņem zvērestu.  Piemēram, Notariāta likumā noteikts: 14. pants: Zvērināts notārs iekļaujams zvērinātu notāru sarakstā un var sākt pildīt amata pienākumus tikai pēc tam, kad viņš apdrošinājis profesionālās darbības rezultātā iespējamā zaudējuma risku (24.–32. pants) un devis Augstākās tiesas priekšsēdētājam šādu zvērestu:

"Es zvēru būt uzticīgs Latvijas valstij, godprātīgi un pēc labākās apziņas un pārliecības pildīt valsts likumus, izturēties ar cieņu pret tiesām un valsts varu, ievērot uzraudzības iestāžu un to amatpersonu norādījumus un rīkojumus, godīgi pildīt zvērināta notāra pienākumus, sargāt personu tiesiskās intereses, man uzticētās lietas un vērtības un neizpaust amata noslēpumus, apzinoties, ka man par savu darbību jāatbild likuma priekšā."

Tas, kam tiek nodots zvērests, un zvēresta saturs norāda, kurai varai pieder persona, kam atbildēs, kāda būs kompetence. To personu, kam Latvijā saskaņā ar likumiem ir tiesības pieņemt zvērestus, nav tik daudz.

Ir skaidrs, ka Latvijā tulkotāju ir daudz, un viņu darba kvalitāte ir dažāda. Zvērināta tulkotāja institūta legāla izveide dotu publisko uzticamību tulkojumu atbilstībai oriģinālam, tā būtu arī kvalitātes garants. Jo zvērināta tulkotāja statuss netiktu piešķirts tikai tāpēc vien, ka persona ieguvusi augstskolas diplomu šajā specialitātē. Pabeigta studiju programma būtu tikai priekšnoteikums, apliecinājums tam, ka konkrētā persona atbilst pielaidei zvērināta tulkotāja eksāmenam.

"„Zvērināts tulkotājs” nozīmē, ka tulkotājs, kurš devis zvērestu, ir ieguvis pilnvarojumu no valsts, dodot zvērestu konkrētai amatpersonai, un par savu darbu uzņemas atbildību valsts un sabiedrības priekšā."

Viss jāskata kompleksi. Zvērināto tulkotāju institūciju nevar atraut no zvērinātu advokātu un zvērinātu notāru kolēģijām. Šāda sistēma jāveido pēc vienotiem principiem, jo visām šīm trim institūcijām ir jāstrādā kopā, tas ir jautājums par personas interešu apmierināšanu juridiskajās attiecībās. Zvērinātie tulki, tāpat kā notāri un tiesu izpildītāji, varētu būt reģistrēti pie apgabaltiesām.

Gan zvērinātu advokātu, gan notāru kolēģijas uzņemas funkcijas, kas nosaka noteiktus darba kvalitātes un ētikas kritēriju, un pēc līdzīga principa būtu nepieciešams veidot arī zvērinātu tulkotāju organizāciju. Pirmkārt, veidotos tāda koleģiāla institūcija kā notāriem, advokātiem, kur kolēģija uztur iekšējos standartus, ētikas, kvalitātes standartus. Otrkārt, tas būtu apstiprinājums, un valsts un sabiedrība uzņemas atbildību, ka šī persona var tulkot no noteiktas valodas uz noteiktu valodu, un tālāk iesniegt tulkotos dokumentus, t.sk. savas un citas valsts institūcijām. Treškārt, būtu iespējams šo atbildību nodrošināt ne tikai ar likuma burta palīdzību, bet koleģiāli, formulējot, kāda atbildība iestājas pēc zvēresta nodošanas.

 

* No "Notariāta likuma"

66. Zvērinātam notāram ir atļauts:

(..) 3) sastādīt aktu, līgumu un citu ar zvērināta notāra darbību saistītu dokumentu projektus, kā arī izgatavot norakstus un tulkojumus;

71. Svešvalodā sastādītiem dokumentiem apliecinājuma uzrakstu var izdarīt arī svešvalodā, ja zvērināts notārs to prot.

108. Zvērināti notāri apliecina:

(..) 5) norakstus un tulkojumus;

119. Apliecinot norakstus un tulkojumus, zvērināts notārs tos salīdzina ar iesniegtajiem dokumentiem. Apliecinājumos norādāmi dokumentu iesniedzēji.
(..) Zvērināts notārs nepārbauda iesniegto dokumentu izdošanas likumību, bet pārbauda tikai to atbilstību uzrādītajiem dokumentiem un to atzīmē apliecinājumā.

** Tulkotājs – persona, kas veic rakstisku tulkojumu no vienas valodas uz citu.

*** Tulks – persona, kas veic sinhronu mutisku tulkošanu no vienas valodas uz citu.

 
© "LV portāla" saturu aizsargā autortiesības.
Izlasi par iespējām to izmantot!
 
  Ieteikt:  +12
-0

 
Komentārā lūdzam izteikt Jūsu viedokli. Ja Jums ir neskaidrības par izskatīto tematu, jautājumiem izmantojiet sadaļu "E-konsultācijas".
 
 
drošības attēls
Pievienot
 
Lasīt komentārus (6)
 
 

 VISVAIRĀK LASĪTIE

 
 
 

REKLĀMA

SKAIDROJUMI. LIKUMI PRAKSĒ. DISKUSIJAS. ZINI SAVAS TIESĪBAS UN PIENĀKUMUS!

Ceļvedis valsts informācijā. Specializēts portāls dialogam starp sabiedrību un valsti.
ATSLĒGVĀRDI:
  • VISI
  • A
  • B
  • C
  • D
  • E
  • F
  • G
  • H
  • I
  • J
  • K
  • L
  • M
  • N
  • O
  • P
  • R
  • S
  • T
  • U
  • V
  • Z
noma uzteikums izsole mediācija diaspora Runā_valsts izglītības_saturs medijpratība Saeimas_lēmumi Ministru_kabineta_lēmumi administratīvās_tiesības adopcija advokāti akcīzes_nodoklis amatpersona apdrošināšana apsaimniekošana arodbiedrības arodslimības atestāti,_diplomi atkarības attaisnotie_izdevumi atvaļinājums autoceļi,_ielas autortiesības autosatiksme aviosatiksme ārpolitika ārsti ātrie_kredīti bankas bāriņtiesa bezdarbs bērna_kopšanas_atvaļinājums bērna_kopšanas_pabalsts bērnudārzs bērnu_tiesības bibliotēka budžets būvatļauja būvnormatīvi būvvalde ceļošana civiltiesības CVK dabas_resursu_nodoklis darba_aizsardzība darba_līgums darba_samaksa dāvinājuma_līgums demogrāfija demokrātija diplomātija dome dzīvesveids dzīvesvietas_deklarēšana eksāmeni energoefektivitāte ES_finansējums ES_tiesību_normas e-veselība ēnu_ekonomika gājēji iedzīvotāju_ienākuma_nodoklis ierēdņi iesācējuzņēmumi ieslodzījuma_vietas Igaunija inovācijas integrācija interešu_izglītība e-pakalpojumi investīcijas īres_tiesības kadastrs kapsētas kiberdrošība klimats KNAB komunālie_pakalpojumi konkurence kopīpašums korupcija Krievija krimināltiesības Latvijas_Vēstnesis lauksaimniecība lauksaimniecības_dzīvnieki lauksaimniecības_zeme laulība laulības_šķiršana Lietuva mantojuma_tiesības maznodrošinātā_statuss mājdzīvnieki mediji medikamenti mežsaimniecība migrācija mikrouzņēmumu_nodoklis mobilās_ierīces muita mūžizglītība NATO nekustamā_īpašuma_nodoklis nodarbinātība notāri NVO partnerattiecības pasts patenti,_preču_zīmes paternitāte pārtika piesārņojums pievienotās_vērtības_nodoklis pirkuma_līgums policija poliklīnika prasības_pieteikums profesionālā_izglītība prokurori publiskie_iepirkumi reģionu_attīstība tehnoloģijas sabiedriskais_transports Satversme savvaļas_dzīvnieki skolēnu_brīvdienas skolotāji slimība slimības_lapa slimnīca sociālais_nodoklis sods sports statistika svētki taksometri tarifi terorisms tiesāšanās_izdevumi tiesības_internetā tiesības_uz_privāto_dzīvi tiesneši tiesu_izpildītāji tirdzniecība tūrisms ugunsdrošība uzņēmumu_ienākuma_nodoklis vadītāja_apliecība vakcinācija valsts_juridiskā_palīdzība valsts_nodevas vecāku_pabalsts vecāku_tiesības velosatiksme veselības_apdrošināšana vēlēšanas vērtspapīri vēstniecības vēsture zemesgrāmata zemes_īpašums zinātne
 


Latvijas Republikas oficiālais izdevējs
© VSIA "Latvijas Vēstnesis"

INFOGRAFIKA

+

PAR PORTĀLU

Redakcija

Konsultatīvā padome

Lietošanas noteikumi

Autortiesības

Reklāma

KONTAKTI

Bruņinieku 41,

Rīgā, LV-1011

Tālr.: 673-106-75

E-pasts: portals@lv.lv

Relīzēm: pr@lv.lv

PAR LATVIJAS VĒSTNESI

Klientu centrs

(Oficiālo paziņojumu iesniegšana)

Grāmatu e-veikals

Oficiālā izdevēja kontakti

Rekvizīti