Svētdiena,
23. novembris
viss arhīvs
skaidrojumi
likumi praksē
Likumdošana
Norises
viedokļi
Intervijas
Komentāri
LV portāls jautā
Atklātās vēstules, paziņojumi
Amatpersonu runas
e-konsultācijas
latvijas vēstnesis
 
tiesību akti
 
oficiālie paziņojumi
likumi.lv
jurista vārds
IZVĒRSTI
SEKO MUMS!
 
Preses relīzes
 
 
Skaidrojumi
 
 
Viedokļi
 
 
Tiesību akti
 
 
Likumi praksē
 
 
E-konsultācijas
 
 
Lapas karte
 
 
RSS
 
 
Kontakti
 
 
 
 

Par nodokļiem Lielbritānijā strādājošiem

LV portālam: JADVIGA NEILANDE, sertificēta nodokļu konsultante

Jadviga Neilande,
sertificēta nodokļu konsultante
26.05.2011

 
Pēdējā laikā presē, radio, televīzijā tiek stāstīts, ka Anglijā un Īrijā strādājošajiem un dzīvojošajiem no Latvijas izbraukušajiem iedzīvotājiem jāmaksā nodoklis Latvijā, jāpiemaksā starpība starp ārvalstīs samaksāto nodokli. Apskatot šo jautājumu, kas būs balstīts uz starptautiskajām normām un mūsu likumiem, izteikšu savu viedokli.

 Drukāt
 Nosūtīt
 Ziņot redaktoram
 Komentēt
Iesaka:   +4 -0

Daļēji šim apgalvojumam var arī piekrist par nodokļu nomaksu Latvijā, jo likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 24. panta "Starpvalstu līgumu piemērošana" trešajā un ceturtajā daļā ir teikts, ka aprēķināto nodokli (pēc deklarācijas Latvijā) samazina par summu, kas ir vienāda ar ārvalstīs samaksāto nodokli, ja šī nodokļa samaksa ārvalstīs ir apliecināta ar ārvalstu nodokļu iekasēšanas institūcijas apstiprinātiem dokumentiem, kuros uzrādīts apliekamais ienākums un ārvalstīs samaksātā nodokļa summa. Samazinājums tikai nedrīkst būt lielāks par summu, kas atbilstu Latvijā aprēķinātajam nodoklim par ārvalstī gūto ienākumu.

Diemžēl mediju sniegtajā informācijā tiek noklusēts, ka šā paša likuma 24. panta pirmā un otrā daļa paredz arī pavisam ko citu. Proti, ja starpvalstu līgums, kura dalībvalsts ir Latvijas Republika, paredz ienākuma aplikšanas kārtību, kas atšķiras no šajā likumā noteiktās kārtības, piemērojamas starpvalstu līguma normas. Latvijas Republikā pastāvīgi dzīvojošo personu ienākumi, kas gūti ārvalstīs, tiek aplikti ar nodokli Latvijas Republikā, izņemot gadījumus, kad saskaņā ar noslēgtajiem starpvalstu līgumiem noteikta citāda aplikšanas kārtība.

Ar to ir jāsaprot, ka vispirms ir jālasa nosacījumi, ko paredz attiecīgās valsts nodokļu konvencija. Ja darbs ir veikts Anglijā, tad nodokļu piemērošanu regulē likums "Par Latvijas Republikas valdības un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes valdības konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla pieauguma nodokļiem" (nodokļu konvencija).

 

Ja saņemta darba alga

Nodokļu konvencijas 15. panta pirmajā daļā sacīts, ka darba alga un citi tai pielīdzināmie atalgojuma veidi, ko saņem Līgumslēdzējas Valsts (Latvija) rezidents par savu darbu, tiks aplikti ar nodokļiem tikai šajā valstī (Latvijā), izņemot gadījumus, kad algotais darbs tiek veikts otrajā Līgumslēdzējā Valstī (Anglijā). Šādos gadījumos saņemto atalgojumu var aplikt ar nodokļiem otrajā valstī (Anglijā).

Neatkarīgi no minētajiem nosacījumiem atalgojums, ko Līgumslēdzējas Valsts (Latvija) rezidents saņem par algotu darbu, kas tiek veikts otrajā Līgumslēdzējā Valstī (Anglijā), tiks aplikts ar nodokli tikai pirmajā minētajā valstī (Latvijā), ja:

  1. atalgojuma saņēmējs ir atradies otrajā valstī (Anglijā) ne vairāk kā 183 dienas jebkurā 12 mēnešu laika posmā, kas sākas vai beidzas attiecīgajā nodokļu gadā, un
  2. atalgojumu maksā darba devējs, kas nav otrās valsts rezidents (Anglija), vai cita persona šī darba devēja vārdā, un
  3. atalgojums netiek izmaksāts no pastāvīgas pārstāvniecības vai pastāvīgas bāzes, ko darba devējs izmanto otrajā valstī.

No tā izriet: ja Anglijā darbs tiek veikts mazāk kā 183 dienas, algu maksā Latvijas uzņēmums vai tā pastāvīgā pārstāvniecība Latvijā, ienākuma nodoklis jāmaksā tad būs tikai Latvijā. Pārējos gadījumos nodoklis tiks ieturēts Anglijā.

 

Par pabalstiem

Saskaņā ar nodokļu konvencijas 18. pantu (Pensijas) pensijas un cita veida līdzīga atlīdzība par iepriekš veikto algoto darbu, kā arī ikgadējie maksājumi, ko saņem Līgumslēdzējas Valsts rezidents (Latvija vai Anglija), tiks aplikti ar nodokļiem tikai šajā valstī. Jēdziens "ikgadējie maksājumi" nozīmē noteiktu summu, ko periodiski izmaksā fiziskai personai noteiktos termiņos visā dzīves garumā vai konkrētā, vai nosakāmā laika periodā saskaņā ar pienākumu veikt maksājumus pret iepriekš saņemto atbilstošu un pilnīgu atlīdzību naudā vai mantās naudas vērtībā.

Ar to jāsaprot: ja Latvijas rezidents (pastāvīgais iedzīvotājs; nosacījumi ir konvencijas 4. pantā) saņem pensiju, slimības pabalstus, bezdarbnieka pabalstus un citus sociālos apdrošināšanas maksājumus no Anglijas vai Latvijas, tad nodokļa saistības attiecas tikai un vienīgi uz Latviju.

Lai noskaidrotu, vai pēc Latvijas likumiem no šiem Anglijā gūtiem ienākumiem (pabalstiem) ir jāmaksā nodoklis, jāapskata likums "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli". Šā likuma 9. panta pirmās daļas 7. punkts paredz, ka gada apliekamajā ienākumā netiek ietverti un ar nodokli netiek aplikti normatīvajos aktos noteiktie no budžeta izmaksājamie (paredzēti budžeta apropriācijā) pabalsti, izņemot pārejošas darba nespējas pabalsti.

"Ir jālasa nosacījumi, ko paredz attiecīgās valsts nodokļu konvencija."

Tādējādi tas nozīmē, ka Latvijā ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliek ārvalstīs saņemto slimības pabalstu. Taču ārvalstīs saņemto bezdarbnieka pabalstu neapliek. Likumā un Ministru kabineta noteikumos nav rakstīts, no kuras valsts budžeta izmaksājamie pabalsti nav apliekami un uz kuru valstu normatīvajiem aktiem tas attiecas.

Sociālo drošību Eiropas Savienībā reglamentē Regula Nr.883/2004 "Par sociālā nodrošinājuma sistēmu koordinēšanu" un Regula Nr.987/2009, ar ko nosaka īstenošanas kārtību Regulai Nr.883/2004. Par sociālo drošību var izlasīt Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras interneta mājaslapā www.vsaa.gov.lv.

Rezumējot visu iepriekšminēto – Latvijas rezidentam jāiesniedz nākamajā gadā Valsts ieņēmumu dienestā gada ienākumu deklarācija par visiem apliekamiem un neapliekamiem ienākumiem (izņemot likumā paredzētajos gadījumos) un par visiem ārvalstīs gūtajiem ienākumiem. Ja Anglijā gūtais ienākums ir neapliekams ar nodokli Latvijā (saskaņā ar nodokļu konvenciju atbrīvots), tad nodokli nerēķina. Ja tas ir apliekams, tad ienākumu samazina par Anglijā samaksāto nodokli. Deklarācijas sastādīšanai nepieciešami ienākumu aprēķina un izmaksu dokumenti un Anglijas nodokļu iestādes apstiprinājums par ienākumu gūšanu un nodokļu nomaksu vai atbrīvojumu no tā.

 

Rezidenti

Saskaņā ar nodokļu konvencijas 4. panta 1. punktu nodokļu konvencijā jēdziens "Līgumslēdzējas Valsts rezidents" nozīmē jebkuru personu, kas saskaņā ar šīs valsts likumdošanas aktiem ir pakļauta aplikšanai ar nodokļiem, pamatojoties uz viņas pastāvīgo dzīvesvietu, rezidenci, faktiskās vadības atrašanās vietu, inkorporācijas vietu vai pēc jebkura līdzīga rakstura kritērija.

Ja fiziska persona ir abu Līgumslēdzēju Valstu rezidents, tad tās statuss tiks noteikts šādā veidā:

a) šī persona tiks uzskatīta par rezidentu tajā Līgumslēdzējā Valstī, kurā atrodas tās rīcībā esoša pastāvīga dzīvesvieta;

ja tās rīcībā ir pastāvīgas dzīvesvietas abās Līgumslēdzējās Valstīs, šī persona tiks uzskatīta par tās Līgumslēdzējas Valsts rezidentu, ar kuru tai ir ciešākas personiskās un ekonomiskās attiecības (vitālo interešu centrs);

b) vitālo interešu centrs, vai arī ja tās rīcībā nav pastāvīgas dzīvesvietas nevienā no abām Līgumslēdzējām Valstīm, šī persona tiks uzskatīta par tās Līgumslēdzējas Valsts rezidentu, kura tai ir ierastā mītnes zeme;

c) ja šai personai ierastā mītnes zeme ir abas Līgumslēdzējas Valstis vai nav neviena no tām, tad tā tiks uzskatīta par tās Līgumslēdzējas Valsts rezidentu, kuras pilsonis ir šī persona;

d) ja šī persona ir pilsonis abās Līgumslēdzējās Valstīs vai nav nevienā no tām, tad Līgumslēdzēju Valstu kompetentās iestādes izšķir šo jautājumu, savstarpēji vienojoties.

"Deklarācijas sastādīšanai nepieciešami ienākumu aprēķina un izmaksu dokumenti."

Tātad, ja pēc šiem kritērijiem no Latvijas izbraukušais cilvēks uzskatāms par Anglijas rezidentu, piemēram, izpildoties šajā pantā minētajiem "a" nosacījumiem un tam Anglijā ir pastāvīgā (deklarētā) dzīvesvieta, tad nodokļus Latvijā tas nemaksā vispār. Anglijas rezidentam vairs nav nekāda sakara ar Latvijas tiesību sistēmu un normatīvajiem aktiem.

Tas, ka liela daļa cilvēku, izbraucot no Latvijas, nav nokārtojuši Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē formalitātes, nenozīmē, ka šie cilvēki, kas gadiem dzīvo ārzemēs, ir uzskatāmi par Latvijas rezidentiem.

Nepieciešamības gadījumā ārvalsts nodokļu administrācijai var palūgt, lai tā izsniedz šiem cilvēkiem rezidenta apliecību. Šāds dokuments apliecina, ka persona ir konkrētās valsts rezidents un nodokļu saistības tai ir tikai un vienīgi ar šo valsti (Angliju).

Neviens pirms braukšanas projām nezināja, ka atgriešanās stāvoklis būs nenoteikts. Publiska baidīšana ar nodokļiem un sodīšanu veicina tikai to, ka šie cilvēki Latvijā vairs nevēlēsies atgriezties nekad.

 
© "LV portāla" saturu aizsargā autortiesības.
Izlasi par iespējām to izmantot!
 
Palielināt | Samazināt
 
Ieteikt:   +4
-0


ATSLĒGVĀRDI:   'migrācija  'nodarbinātība  'nodokļi  

  Ieteikt:  +4
-0

 
KOMENTĀRI (0)
Komentārā lūdzam izteikt Jūsu viedokli. Ja Jums ir neskaidrības par izskatīto tematu, jautājumiem izmantojiet sadaļu "E-konsultācijas".
 
 
drošības attēls
Pievienot
 
 
 

 VISVAIRĀK LASĪTIE

TEMATISKIE RAKSTI

 
 
 

REKLĀMA

SKAIDROJUMI. LIKUMI PRAKSĒ. DISKUSIJAS. ZINI SAVAS TIESĪBAS UN PIENĀKUMUS!

Ceļvedis valsts informācijā. Specializēts portāls dialogam starp sabiedrību un valsti.
ATSLĒGVĀRDI:
  • VISI
  • A
  • B
  • C
  • D
  • E
  • F
  • G
  • H
  • I
  • J
  • K
  • L
  • M
  • N
  • O
  • P
  • R
  • S
  • T
  • U
  • V
  • Z
aizdevums aizsardzība amatpersona apdrošināšana apsaimniekošana aptauja arhitektūra arodbiedrība attīstība ārlietas ārvalstis Baltija bankas bankrots bērni bibliotēka budžets cilvēktiesības CVK dabas_stihijas darbs deficīts deklarācija demogrāfija demokrātija diplomātija direktīva dokuments drošība dzīvnieki eiro Eiropa Eiropas_Savienība ekonomika eksports energoefektivitāte enerģētika ES_fondi e-veselība e-vide finanses FKTK globālā_krīze grozījumi ģimene iekšlietas Igaunija imports infrastruktūra iniciatīvas inovācijas integrācija interešu_izglītība IT izglītība izgudrojumi kampaņa klimata_pārmaiņas KNAB komisija konkurētspēja konkurss korupcija Krievija kultūras_iestādes kultūras_norises labklājība Latvija lauksaimniecība lēmums Lietuva likums līgums mājoklis mežsaimniecība migrācija ministrija Ministru_kabinets muita NATO nauda nodarbinātība nodokļi noteikumi pakalpojumi partija pašvaldība pārtika pensijas pētījums pilsoniska_sabiedrība pilsonība pilsoņi plašsaziņas_līdzekļi plāns politika Prezidentūra programma projekts ražošana reforma regula reģionu_attīstība reģistrs Rīga SAB sabiedrība sabiedrības_līdzdalība Saeima sakari samits satiksme Satversme sociālā_apdrošināšana sociālā_palīdzība sociālie_partneri sods sports starptautiskā_misija statistika svētki tauta teritoriju_plānošana tiesības tieslietas tirdzniecība transports tūrisms uzņēmējdarbība valsts valsts_iestādes Valsts_kontrole valsts_valoda vecāki veselība vēlēšanas vēsture vide zeme zinātne zivsaimniecība
 


Latvijas Republikas oficiālais izdevējs
© VSIA "Latvijas Vēstnesis"

INFOGRAFIKA

+

PAR PORTĀLU

Redakcija

Konsultatīvā padome

Lietošanas noteikumi

Autortiesības

Reklāma

KONTAKTI

Bruņinieku 41,

Rīgā, LV-1011

Tālr.: 673-106-75

E-pasts: portals@lv.lv

Relīzēm: pr@lv.lv

PAR LATVIJAS VĒSTNESI

Klientu centrs

(Oficiālo paziņojumu iesniegšana)

Grāmatu e-veikals

Oficiālā izdevēja kontakti

Rekvizīti