Invalīdu tiesību aizsardzības centra atklātā vēstule par Rīgas domes atkārtoti atbalstīto cilvēku ar invaliditāti diskrimināciju sabiedriskajā transportā Rīgas pilsētā Valsts prezidentam V. Zatleram, Saeimas priekšsēdētājam G. Daudzem, Ministru prezidentam V. Dombrovskim, labklājības ministram U. Augulim, Rīgas domes priekšsēdētājam N. Ušakovam.
Daudzi cilvēki ar invaliditāti vairākkārt ir vērsušies biedrībā "Invalīdu
tiesību aizsardzības centrs" un sūdzējušies par diskrimināciju sabiedriskajā
transportā Rīgas pilsētā, ko veicina Rīgas domes 2010. gada 24. augustā
atkārtoti pieņemtie cilvēkus ar invaliditāti diskriminējošie saistošie noteikumi
Nr. 89 "Par braukšanas maksas atvieglojumiem Rīgas pilsētas sabiedriskā
transporta maršruta tīklā" (publicēti „Latvijas Vēstnesī” 2010. gada 31.
augustā).
Biedrība "Invalīdu tiesību aizsardzības centrs" uzskata, ka minētie Rīgas
domes saistošie noteikumi Nr. 89 nepilda ANO Invalīdu tiesību deklarāciju, kuru
Latvija akceptēja jau 1990. gada 4. maijā, solot ANO Ģenerālajai Asamblejai
uzlabot cilvēku ar invaliditāti stāvokli, kā arī nepilda 2010. gadā pieņemto
Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām un Invaliditātes likuma
prasības.
| "Iepriekš Rīgas domes priekšsēdētāja uzdevumā rakstiski tika solīts risināt
jautājumu par diskriminācijas novēršanu." |
|
Šajā sakarībā jāmin, ka ļoti satraukti, neapmierināti un diskriminēti ir
Rīgas pilsētā dzīvojošie cilvēki ar 3. invaliditātes grupu ar kāju un roku
amputācijām, onkoloģiskām, sirds, asinsvadu, elpošanas u.c. saslimšanām, kuri ir
invaliditātes pensijas vai sociālā nodrošinājuma pabalsta Ls 45 saņēmēji un ir
pilngadīgi, taču vēl nav sasnieguši pensionēšanās vecumu, kuriem Rīgas dome
minētajos saistošajos noteikumos Nr. 89 nav paredzējusi vispār nekādus
atvieglojumus sabiedriskajā transportā Rīgas pilsētā (tikai ap 200-300 cilvēku).
Kaut gan vairākām citām tūkstoškārt daudzskaitlīgākām iedzīvotāju grupām, arī
bez invaliditātes, Rīgas dome ir piešķīrusi atvieglojumus 100 procentu u.c.
apmēros.
Jāatzīmē, ka iepriekš Rīgas domes priekšsēdētāja uzdevumā rakstiski tika
solīts risināt jautājumu par diskriminācijas novēršanu. Turklāt šajā gadījumā
Rīgas domei jāņem vērā, ka Invaliditātes likuma IV nodaļas 12. panta 7) punktā
cilvēki ar 1. un 2. invaliditātes grupu netiek šķiroti, diskriminēti pēc
atšķirīgām diagnozēm -visiem nodrošinātas tiesības par valsts budžeta līdzekļiem
bez maksas izmantot Latvijas Republikas teritorijā visu veidu sabiedrisko
transportu, izņemot aviotransportu, taksometrus un pasažieru pārvadājumus pa
iekšējiem ūdeņiem. Bet Rīgas dome, ignorējot sākumā minētos starptautiskos un
Latvijas likumus cilvēku ar invaliditāti tiesību aizstāvībai, joprojām atkārtoti
minētajos saistošajos noteikumos Nr. 89 atbalsta cilvēku ar 3. invaliditātes
grupu diskrimināciju invaliditātes dēļ, atšķirīgo diagnožu dēļ, vecuma u.c. dēļ!
| "Transportlīdzeklī, kur vieta nav jārezervē, jāatgriežas pie kārtības, ka
vienīgais dokuments, kurš jāuzrāda, ir invalīdu apliecība." |
|
Satraukumu, traumas un konfliktus cilvēkiem ar 1. un 2. invaliditātes grupu,
bērniem ar invaliditāti ir izraisījis minēto Rīgas domes saistošo noteikumu Nr.
89 6. punktā paredzētā diskriminējošā norma, ka "1. un 2. grupas invalīdiem,
bērniem invalīdiem un personām, kas pavada 1. grupas invalīdu vai bērnu
invalīdu, nelietojot personalizēto viedkarti, ir tiesības saņemt braukšanas
maksas atvieglojumu 100 procentu apmērā no vienreizējās biļetes cenas, uzrādot
transportlīdzekļa vadītājam invalīda apliecību un saņemot vienreizējo bezmaksas
biļeti".
Saeima Invaliditātes likumā nav deleģējusi valsts un pašvaldību institūcijām
tiesības pieņemt normatīvos dokumentus, kuri ierobežo cilvēku ar invaliditāti
tiesības un pasliktina viņu stāvokli. Jāņem vērā, ka sabiedriskā transporta
līdzeklī, kurā nav jārezervē vieta, tas ir liels apgrūtinājums cilvēkiem ar
smagu invaliditāti, izraisot pat traumas, jo transporta līdzeklis kustās un tajā
mēdz būt daudz pasažieru. Statistikai arī no tā maz labuma, jo iespējami
pierakstījumi. Turklāt apdraudēta tiek arī satiksmes drošība.
6. pantā paredzēto normu nepieciešams svītrot, un vajadzētu pildīt
Invaliditātes likumā paredzēto normu. Un transportlīdzeklī, kur vieta nav
jārezervē, jāatgriežas pie kārtības, ka vienīgais dokuments, kurš jāuzrāda, ir
invalīdu apliecība. Turklāt jāņem vērā, ka Invaliditātes likumā paredzētos
atvieglojumus izmanto arī ārpus Rīgas dzīvojošie cilvēki ar smagu invaliditāti
un bērni ar invaliditāti.