Daudzi cilvēki ar invaliditāti vairākkārt ir vērsušies biedrībā "Invalīdu tiesību aizsardzības centrs" un sūdzējušies par diskrimināciju sabiedriskajā transportā Rīgas pilsētā, ko veicina Rīgas domes 2010. gada 24. augustā atkārtoti pieņemtie cilvēkus ar invaliditāti diskriminējošie saistošie noteikumi Nr. 89 "Par braukšanas maksas atvieglojumiem Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta maršruta tīklā" (publicēti „Latvijas Vēstnesī” 2010. gada 31. augustā).

Biedrība "Invalīdu tiesību aizsardzības centrs" uzskata, ka minētie Rīgas domes saistošie noteikumi Nr. 89 nepilda ANO Invalīdu tiesību deklarāciju, kuru Latvija akceptēja jau 1990. gada 4. maijā, solot ANO Ģenerālajai Asamblejai uzlabot cilvēku ar invaliditāti stāvokli, kā arī nepilda 2010. gadā pieņemto Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām un Invaliditātes likuma prasības.

Šajā sakarībā jāmin, ka ļoti satraukti, neapmierināti un diskriminēti ir Rīgas pilsētā dzīvojošie cilvēki ar 3. invaliditātes grupu ar kāju un roku amputācijām, onkoloģiskām, sirds, asinsvadu, elpošanas u.c. saslimšanām, kuri ir invaliditātes pensijas vai sociālā nodrošinājuma pabalsta Ls 45 saņēmēji un ir pilngadīgi, taču vēl nav sasnieguši pensionēšanās vecumu, kuriem Rīgas dome minētajos saistošajos noteikumos Nr. 89 nav paredzējusi vispār nekādus atvieglojumus sabiedriskajā transportā Rīgas pilsētā (tikai ap 200-300 cilvēku). Kaut gan vairākām citām tūkstoškārt daudzskaitlīgākām iedzīvotāju grupām, arī bez invaliditātes, Rīgas dome ir piešķīrusi atvieglojumus 100 procentu u.c. apmēros.

Jāatzīmē, ka iepriekš Rīgas domes priekšsēdētāja uzdevumā rakstiski tika solīts risināt jautājumu par diskriminācijas novēršanu. Turklāt šajā gadījumā Rīgas domei jāņem vērā, ka Invaliditātes likuma IV nodaļas 12. panta 7) punktā cilvēki ar 1. un 2. invaliditātes grupu netiek šķiroti, diskriminēti pēc atšķirīgām diagnozēm -visiem nodrošinātas tiesības par valsts budžeta līdzekļiem bez maksas izmantot Latvijas Republikas teritorijā visu veidu sabiedrisko transportu, izņemot aviotransportu, taksometrus un pasažieru pārvadājumus pa iekšējiem ūdeņiem. Bet Rīgas dome, ignorējot sākumā minētos starptautiskos un Latvijas likumus cilvēku ar invaliditāti tiesību aizstāvībai, joprojām atkārtoti minētajos saistošajos noteikumos Nr. 89 atbalsta cilvēku ar 3. invaliditātes grupu diskrimināciju invaliditātes dēļ, atšķirīgo diagnožu dēļ, vecuma u.c. dēļ!

Satraukumu, traumas un konfliktus cilvēkiem ar 1. un 2. invaliditātes grupu, bērniem ar invaliditāti ir izraisījis minēto Rīgas domes saistošo noteikumu Nr. 89 6. punktā paredzētā diskriminējošā norma, ka "1. un 2. grupas invalīdiem, bērniem invalīdiem un personām, kas pavada 1. grupas invalīdu vai bērnu invalīdu, nelietojot personalizēto viedkarti, ir tiesības saņemt braukšanas maksas atvieglojumu 100 procentu apmērā no vienreizējās biļetes cenas, uzrādot transportlīdzekļa vadītājam invalīda apliecību un saņemot vienreizējo bezmaksas biļeti".

 Saeima Invaliditātes likumā nav deleģējusi valsts un pašvaldību institūcijām tiesības pieņemt normatīvos dokumentus, kuri ierobežo cilvēku ar invaliditāti tiesības un pasliktina viņu stāvokli. Jāņem vērā, ka sabiedriskā transporta līdzeklī, kurā nav jārezervē vieta, tas ir liels apgrūtinājums cilvēkiem ar smagu invaliditāti, izraisot pat traumas, jo transporta līdzeklis kustās un tajā mēdz būt daudz pasažieru. Statistikai arī no tā maz labuma, jo iespējami pierakstījumi. Turklāt apdraudēta tiek arī satiksmes drošība.

6. pantā paredzēto normu nepieciešams svītrot, un vajadzētu pildīt Invaliditātes likumā paredzēto normu. Un transportlīdzeklī, kur vieta nav jārezervē, jāatgriežas pie kārtības, ka vienīgais dokuments, kurš jāuzrāda, ir invalīdu apliecība. Turklāt jāņem vērā, ka Invaliditātes likumā paredzētos atvieglojumus izmanto arī ārpus Rīgas dzīvojošie cilvēki ar smagu invaliditāti un bērni ar invaliditāti.