Piektdiena,
25. jūlijs
viss arhīvs
skaidrojumi
likumi praksē
Likumdošana
Norises
viedokļi
Intervijas
Komentāri
LV portāls jautā
Atklātās vēstules, paziņojumi
Amatpersonu runas
e-konsultācijas
latvijas vēstnesis
 
tiesību akti
 
oficiālie paziņojumi
likumi.lv
jurista vārds
IZVĒRSTI
 
Preses relīzes
 
 
Skaidrojumi
 
 
Viedokļi
 
 
Tiesību akti
 
 
Likumi praksē
 
 
E-konsultācijas
 
 
Lapas karte
 
 
RSS
 
 
Sūtīt vēstuli
 
 
 
 

Latvijas valsts Satversmes tiesas spriedums par Latvijas valsts nepārtrauktības principiem


Baiba Lapiņa-Strunska
19.05.2010

 
Analizējot Satversmes tiesas spriedumu par pavalstniecības un dubultpilsonības jautājumiem (http://www.satv.tiesa.gov.lv/upload/spriedums_2009_94_01.htm), kļūst skaidrs, ka ir svarīgs burts, nevis būtība! 2010. gada 13. maija būtība ir, ka Latvijas valsts, partijas, tiesas ar Saeimu priekšgalā nevēlas rūpēties par Latvijas pilsoņiem, kas demokrātiskās valstīs ir pats par sevi saprotams. Visas demokrātiskās valstis aktīvi rūpējas par saviem pilsoņiem un tos arī sauc atpakaļ uz savu valsti. To dara arī Krievija. Vācija atpazīst savus pilsoņus pat pēc 247 gadiem, tad, kad Katrīna Lielā tos 1763. gadā aizsauca uz carisko Krieviju.

 Drukāt
 Nosūtīt
 Ziņot redaktoram
 Komentēt
Iesaka:   +53 -2

Foto: no personīgā arhīva
2010. gada 4. maijā apritēja 20 gadu kopš Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas. Latvijas valsts nepārtrauktības doktrīna ir spēkā. Okupācijas laikā Latvijas pavalstniecība turpināja pastāvēt un Latvijas valsts sūtniecības ārzemēs rīkojās Latvijas valsts vārdā, un to izdotie lēmumi un veiktās darbības ir spēkā. Piemēram, tolaik izdotās Latvijas Republikas ārzemju pases.

Un tomēr Latvijas valsts kredo tagad ir skaidri manifestēts: ja Latvijas likumīgie pilsoņi nav reģistrējušies PMLP veidlapā līdz 1995. gada 1. jūlijam, tiem ir jāatsakās no laika gaitā iegūtās citas valsts pilsonības. Rezultāts ir tāds, ka zemas pakāpes iestādes veidlapa valstij ir svarīgāka par sen iegūtu Latvijas pavalstniecību un Latvijas pasi!

Vēsturisks fakts: Krievijas armijai saskaņā ar Latvijas–Krievijas līgumu bija jāaiziet no Latvijas līdz 1994. gada 31. augustam. Palika 10 mēnešu laika, lai no totalitāras Latvijas pieteiktos, reģistrētos demokrātiskā Latvijā. Taču Krievijas armija no Skrundas aizgāja projām tikai 1999. gada 23. oktobrī. Secinājums: Krievijas armija drīkst pārvilkt piecus gadus, Latvijas likumīgie pavalstnieki Rietumos nevienu brīdi!

"Zemas pakāpes iestādes veidlapa valstij ir svarīgāka par sen iegūtu Latvijas pavalstniecību un Latvijas pasi."

Tiek aizmirsta vēsture, piemēram, 1993. gada 4. oktobris, kad Krievijas valdība lika apšaudīt Krievijas parlamentu, tad tika grozīts Latvijas pavalstniecības likums.

Pavalstniecības un dubultās pavalstniecības jautājums ir politisks, un tāds tas vienmēr ir bijis. Bet, tā kā Latvijas politika un politiskās partijas nav bijušas ieinteresētas nodarboties ar vēsturiskās patiesības noregulēšanu, Latvija savā demokrātiskā, tiesvedības, politiskā, morālā, ētiskā attīstībā šodien stāv tieši turpat, kur tā konkrētajā gadījumā jau stāvēja pirms sešiem gadiem, kad tika uzsākts pavalstniecības jautājumu process. Situācija nav mainījusies. Šos sešus gadus politika ir slēpusies aiz tiesām un tiesas slēpjas aiz politikas. Gan politikai, gan tiesām ir ērti aktīvas tiesvedības, judicial activism vietā izvēlēties pasīvas tiesvedības, judicial passivism nostāju, uzsverot, ka šis jautājums jāregulē likumdevējam, politikai, politiķiem. Savukārt tie saka, ka tas ir jādara Satversmes tiesai. Rezultātā valsts un likumdevējs sešus gadus pasīvi griežas ap savu asi. 

10. Saeima tiks ievēlēta, un ir šaubas – vērtējot 8. un 9. Saeimu, tās partijas, to locekļus, komisijas, valdības, ministru prezidentus un prezidentus, kuri ir iepazīstināti ar pilsonības jautājumiem, - ka Pilsonības likums tiks piemērots šodienas politiskajai, vēsturiskajai, saimnieciskajai situācijai. Visi minētie līdz šim ir gājuši vieglākās pretestības ceļu un unisono atbildējuši, ka šobrīd ir svarīgākas lietas darāmas: Pilsonības likumam nav nekādas prioritātes.

Kas valstij var būt svarīgāks par tās likumīgo pilsoni?

"Kas valstij var būt svarīgāks par tās likumīgo pilsoni?"

Par šiem ilgajiem sešiem gadiem, kuros notika tiesvedība un dažādas tiesas izvērtēja un skatīja Latvijas Republikas ārzemju pases, konstatējot vispār šādu dokumentu esamību un līdz ar to iegūtās pavalstniecības, Latvijas Saeima un politiķi valsti ir noveduši bankrotā, no kura tā tik ātri neatkopsies. Fiskālais bankrots ir viena lieta, bet ne mazāk svarīgs ir garīgais, morālais un ētiskais bankrots...

Pēc šī Satversmes tiesas sprieduma atliek vienīgi secināt, ka neviens Latvijas pilsonis, kas tiks nolikts izšķiršanās priekšā par kādas demokrātiskas valsts pilsonību – Amerikas, Austrālijas, Lielbritānijas, Īrijas, Vācijas, Zviedrijas –, nekad no tādas neatteiksies par labu demokrātiski neattīstītas Latvijas valsts pilsonībai! Ar šādu tiesisku praksi Latvijas pilsoņiem atņemt pavalstniecības vai nolikt viņus izvēles priekšā Latvija kā valsts ir ieņēmusi zaudētājas pozīcijas. Civilizētās valstīs pilsonībām nav noilguma.

Katiņā Putins apkampa Tusku. Tas tagad jau ir vēsturisks žests. Paralēles velkot, Satversmes tiesa ar savu nedemokrātisko spriedumu, manuprāt, izņirgā savas valsts Otrā pasaules kara upurus! Iespējams, ka Krievija savā demokrātiskā attīstībā jau ir tālāk nekā Latvija, kas ir apstājusies savā valstiskā domā un tiesvedības izpratnē padomju Latvijas līmenī - kas nav ar mums, ir pret mums! Gan Latvijas politikai, gan arī Latvijas tiesvedībai bija iespēja noregulēt mazu daļu savas Otrā pasaules kara netaisnīgās vēstures, kā arī ideoloģiski attālināties no okupācijas pārestībām un ES un NATO sastāvā kļūt demokrātiskai un atbrīvoties no pagātnes rēgiem. Bet Latvijas valsts sirgst ar Stokholmas sindromu...

"Civilizētās valstīs pilsonībām nav noilguma."

Latvijas valsts ar Satversmes tiesas spriedumu un palīdzību ir no savas politiskās trimdas, kā arī no šodienas ārpus Latvijas strādājošiem en bloc atgaiņājusies. Satversmes tiesas spriedums ir manifestēts uz gandrīz 50 lapām. Manuprāt, valstij uz 50 lapām būtu jāpamato, ka likumīgais pilsonis ir pilsonis, nevis nav pilsonis.

Apmēram 250 000 cilvēku, bēgdami no okupācijas režīmu terora, sākot ar 1944. gadu un arī pēc tam, atstāja Latviju. Liels skaits latviešu okupācijas laikā ir dzīvojuši ārpus Latvijas ar Latvijas Republikas ārzemju un iekšzemes pasēm.

Trīs šodienas skaitļi: uz Lielbritāniju vien ir aizgājuši aptuveni 200 000 cilvēku - kvalificēts darbaspēks. Katru gadu 2000 bērnu dzimst Lielbritānijā. Šopavasar 162 ģimenes no Liepājas un apkārtnes ir atstājušas Latviju.

Bet valsts klusē un nerunā nedz par vēstures, nedz par šodienas skaitļiem, nedz arī par to, kā politiskos bēgļus un šodienas aizbraucējus saukt atpakaļ un piesaistīt savai zemei. 

Kura cita valsts un kura tauta jebkad un jebkur ir atļāvusies atteikties no vienas trešdaļas savas tautas? Tikai valsts bez politiskas un tiesību kultūras. To var atļauties tikai valsts, kas ir zaudējusi savu kolektīvo atmiņu...

 
© "LV portāla" saturu aizsargā autortiesības.
Izlasi par iespējām to izmantot!
 
Palielināt | Samazināt
 
Ieteikt:   +53
-2


ATSLĒGVĀRDI:   'tiesības  'tieslietas  

  Ieteikt:  +53
-2

 
KOMENTĀRI (0)
Komentārā lūdzam izteikt Jūsu viedokli. Ja Jums ir neskaidrības par izskatīto tematu, jautājumiem izmantojiet sadaļu "E-konsultācijas".
 
 
drošības attēls
Pievienot
 
 
 

 VISVAIRĀK LASĪTIE

TEMATISKIE RAKSTI

 
 
 

REKLĀMA

SKAIDROJUMI. LIKUMI PRAKSĒ. DISKUSIJAS. ZINI SAVAS TIESĪBAS UN PIENĀKUMUS!

Ceļvedis valsts informācijā. Specializēts portāls dialogam starp sabiedrību un valsti.
ATSLĒGVĀRDI:
  • VISI
  • A
  • B
  • C
  • D
  • E
  • F
  • G
  • H
  • I
  • J
  • K
  • L
  • M
  • N
  • O
  • P
  • R
  • S
  • T
  • U
  • V
  • Z
aizdevums aizsardzība amatpersona apdrošināšana apsaimniekošana aptauja arhitektūra arodbiedrība attīstība ārlietas ārvalstis Baltija bankas bankrots bērni bibliotēka budžets cilvēktiesības CVK dabas_stihijas darbs deficīts deklarācija demogrāfija demokrātija diplomātija direktīva dokuments drošība dzīvnieki eiro Eiropa Eiropas_Savienība ekonomika eksports energoefektivitāte enerģētika ES_fondi e-veselība e-vide finanses FKTK globālā_krīze grozījumi ģimene iekšlietas Igaunija imports infrastruktūra iniciatīvas inovācijas integrācija interešu_izglītība IT izglītība izgudrojumi kampaņa klimata_pārmaiņas KNAB komisija konkurētspēja konkurss korupcija Krievija kultūras_iestādes kultūras_norises labklājība Latvija lauksaimniecība lēmums Lietuva likums līgums mājoklis mežsaimniecība migrācija ministrija Ministru_kabinets muita NATO nauda nodarbinātība nodokļi noteikumi pakalpojumi partija pašvaldība pārtika pensijas pētījums pilsoniska_sabiedrība pilsonība pilsoņi plašsaziņas_līdzekļi plāns politika Prezidentūra programma projekts ražošana reforma regula reģionu_attīstība reģistrs Rīga SAB sabiedrība sabiedrības_līdzdalība Saeima sakari samits satiksme Satversme sociālā_apdrošināšana sociālā_palīdzība sociālie_partneri sods sports starptautiskā_misija statistika svētki tauta teritoriju_plānošana tiesības tieslietas tirdzniecība transports tūrisms uzņēmējdarbība valsts valsts_iestādes Valsts_kontrole valsts_valoda vecāki veselība vēlēšanas vēsture vide zeme zinātne zivsaimniecība
 


Latvijas Republikas oficiālais izdevējs
© VSIA "Latvijas Vēstnesis"

INFOGRAFIKA

+

PAR PORTĀLU

Redakcija

Konsultatīvā padome

Lietošanas noteikumi

Autortiesības

Reklāma

KONTAKTI

Bruņinieku 41,

Rīgā, LV-1011

Tālr.: 673-106-75

E-pasts: portals@lv.lv

Relīzēm: pr@lv.lv

PAR LATVIJAS VĒSTNESI

Klientu centrs

(Oficiālo paziņojumu iesniegšana)

Grāmatu e-veikals

Oficiālā izdevēja kontakti

Rekvizīti