SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Laura Studente
LV portālam
11. februārī, 2014
Lasīšanai: 12 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Skola
5
5

Starptautiskās mācību olimpiādes un zinātnisko darbu konkursi. Kas sponsorē nokļūšanu?

Publicēts pirms 10 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Olimpiādes un konkursi nereti norisinās ārpus Eiropas, tāpēc ceļojuma izmaksu summas ir lielas.

FOTO: Lita Krone/ LETA

Katru gadu Latvija lepojas ar skolēnu panākumiem starptautiskajos mācību konkursos. Jāņem vērā, ka šīs starptautiskās olimpiādes un zinātniski pētniecisko darbu konkursi nereti norisinās ne tikai Eiropā, bet arī citos kontinentos. Uz tiem ceļš ir īpaši dārgs, tāpēc aktuāls ir jautājums – kas šobrīd finansē skolēnu iespēju aizbraukt un pierādīt sevi ārzemēs? Izrādās, ir gadījumi, kad skolai un audzēknim šī nauda jāmeklē pašiem.
īsumā
  • Valsts sponsorē skolēnu ceļa naudu uz pasaules olimpiādēm.
  • Skolēniem līdzi dodas divi mentori.
  • Pārējām olimpiādēm un konkursiem, kuru ceļu neapmaksā organizētājs, līdzekļus jāmeklē pašai skolai vai skolēnam.
  • Pēc likuma arī pašvaldības ir tās, kas iesaistās finansēšanā.
  • Par sasniegumiem skolēniem un pedagogiem pasniedz prēmijas.

Izglītības likuma 17.pantā ir norādīts, ka republikas pilsētas pašvaldībai un novada pašvaldībai ir jāatbalsta izglītojamo piedalīšanās mācību priekšmetu olimpiādēs, konkursos, skatēs, projektos un sporta sacensībās. Savukārt Valsts izglītības satura centrs (VISC) apstiprina, ka došanos, piemēram, uz valsts olimpiādi no cita novada parasti apmaksā tieši pašvaldības.

Tomēr kas notiek gadījumos, kad skolēns ir izvirzīts starptautiskajām olimpiādēm? Tas norādīts MK noteikumos Nr.384 "Mācību priekšmetu olimpiāžu organizēšanas noteikumi", kuru 33.punkts teikts: VISC mēneša laikā pēc likuma par valsts budžetu kārtējam gadam pieņemšanas nosaka, kurās starptautiskajās mācību priekšmetu olimpiādēs Latvijas komandas dalība tiks apmaksāta no valsts budžeta līdzekļiem. Šobrīd VISC, sadarbojoties ar sponsoriem, finansē dalību tieši vispasaules mācību priekšmetu olimpiādēs, kuras ir sešas: matemātika, fizika, bioloģija, ķīmija, informātika un ģeogrāfija. Latvija piedalās visās šajās minētajās olimpiādēs, un katram mācību priekšmetam ir noteikts skolēnu skaits, kas var pārstāvēt valsti, piemēram, matemātikā brauc seši, fizikā - pieci un pārējās disciplīnās – četri skolēni.

VISC Tālākizglītības un projektu nodaļas vecākā referente un mācību priekšmetu olimpiāžu organizatore Agnese Mīļā norāda, ka šīm olimpiādēm komanda tiek atlasīta no valsts olimpiāžu dalībniekiem, tomēr pēc tam ir vēl atlases nodarbības, jo starptautisko olimpiāžu uzdevumi ir daudz sarežģītāki par valsts līmeni. Atlasei attiecīga līmeņa uzdevumus parasti izveido universitātes profesori. Atlases nepieciešamība noteikta arī MK noteikumos Nr.384.

Lai gan valsts nodrošina finansējumu skolēnu sūtīšanai uz pasaules olimpiādēm, tomēr ar to nepietiek. A.Mīļā atklāj, ka šīs olimpiādes nereti norisinās ārpus Eiropas, tāpēc izmaksu summas ir lielas. Olimpiāžu organizatori apmaksā visas uzturēšanās un dzīvošanas izmaksas, bet ceļa nauda jāmeklē pašiem, un tas ietver gan biļetes, gan apdrošināšanu, gan vīzas. Tas ir iemesls, kāpēc VISC papildus meklē arī sponsorus. Galvenie atbalstītāji ir apskatāmi arī VISC mājaslapā. A.Mīļā norāda, ka ilggadējs sadarbības partneris ir, piemēram, AS "Grindeks", kas sedz izmaksas uz ķīmijas olimpiādēm.

Olimpiādes daudz – finansējums visam nepietiek

Pasaules olimpiādes nav vienīgie starptautiskie pārbaudījumi skolēniem. VISC pārstāve atzīst, ka olimpiāžu ir ļoti, ļoti daudz un uz ministriju nāk uzaicinājumi viens pēc otra, bet "mēs nevaram visās piedalīties, mums ir jāizvērtē, tāpēc esam pieņēmuši lēmumu finansiāli atbalstīt tikai pasaules olimpiādes, jo tajās ir pārstāvētas valstis no visas pasaules, pretēji, piemēram, Eiropas olimpiādēm".

Par pārējām olimpiādēm ir tā, ka naudu meklē paši bērni, skolas, kā arī tos atbalsta pašvaldības. Piemēram, Turcijā katru gadu norisinās vides projektu olimpiāde. Reizi gadā VISC piedalās sanāksmē ar pašvaldībām, kur tās var izteikt vēlmi piedalīties, un VISC atlasa skolēnus, bet pašvaldības viena labākā bērna nokļūšanu finansē pašas. A.Mīļā norāda, ka pašvaldībai tas ir pašcieņas jautājums: "Es piezvanu, piemēram, Jūrmalai, vai viņi to var? Mēs no savas puses nefinansējam, lai tas ir godīgi pret visiem." Vēl viens piemērs – katru gadu nāk uzaicinājums no Kazahstānas, kur norisinās starptautiskā Mendeļejeva ķīmijas olimpiāde. "Tad es uzaicinājumu sūtu uz Ķīmijas fakultāti, un viņi attiecīgi domā, vai taisīs komandu vai brauks. Diemžēl viņi neaizbrauc, jo nav finansējuma."

VISC uz olimpiādēm nesūta skolēnu pedagogus, jo, kā norāda A.Mīļā, tad viņiem tur īsti nav ko darīt. Starptautiskā olimpiāde ir vairāk kā mācību programma, un bērnu šim līmenim nav sagatavojis vis pedagogs, bet gan augstskolas mācībspēks jeb mentors, kurš vēlāk arī dodas skolēniem līdzi uz olimpiādi. Starptautiskie standarti paredz divus mentorus. Olimpiādes laikā viens no viņiem tulko uzdevumus, bet otrs atrodas žūrijā un tajā brīdī ar skolēniem nekomunicē. Šādi noteikumi attiecas uz visām dalībvalstīm. VISC parasti sadarbojas ar LU fakultātēm, un par mentoru kļūst tas pārstāvis, kurš tajā brīdī ir spējīgs uzņemties atbildību par skolēnu komandu. Arī mentoru braukšanas izmaksas sedz VISC ar sponsoriem. Mentori strādā intensīvi, un, kā piebilst A.Mīļā, viņiem tas ir gods satikties ar citiem savas nozares profesionāļiem.

Tiesības piedalīties ir, bet naudas nav

VISC Interešu izglītības un audzināšanas darba nodaļas vecākā referente skolēnu zinātniski pētnieciskajos darbos Mudīte Kalniņa stāsta, ka Latvija starptautiskajās zinātniski pētniecisko darbu konferencēs piedalās regulāri. Viena no nozīmīgākajām ir dalība Eiropas Savienības jauno zinātnieku konkursā, uz kuru katra valsts sūta ne vairāk par trīs projektiem, un darbam var būt ne vairāk kā trīs autori. Šos darbus prezentēt brauc arī paši autori, kas izvirzīti pēc dalības nacionālā konkursā. Tas norisinās septembrī un vienmēr kādā no Eiropas valstīm. Pagājušogad tā bija Prāga (Čehija), bet šogad konkurss notiks Varšavā, Polijā. Šos braucienus pilnībā apmaksā organizators – Eiropas Komisija. M.Kalniņa norāda: piedalīšanās konkursā ir liela balva, ko saņem skolēns, un šis pasākums ir pamatā apmaksāts.

Latvija bieži tiek aicināta arī uz citiem konkursiem, un tur gan izmaksas ir jāsedz dalībniekiem. Latvija ir aktīvi iesaistījusies starptautiskajā kustībā brīvā laika aktivitātēm zinātnē un tehnoloģijā "Milset". Šī kustība darbojas visos pasaules reģionos un rīko "expo" izstādes – vienā gadā tā tiek organizēta reģionālā līmenī (piemēram, Eiropā), bet nākamajā gadā starptautiski, piemēram, Āfrikā. M.Kalniņa stāsta: "Jaunieši paši meklē naudiņu, mēs palīdzam, atbalstam, uzrunājam sponsorus, un ir organizācijas, kas novērtē jauniešu darbu un palīdz." Arī šajā konkursā dzīvošana tiek apmaksāta, bet katrai valstij jārūpējas par ceļa izmaksām. Papildus skolēni gatavo arī stendu, kur palīdz skolas un pašvaldības.

"Reizēm ir gandrīz tā, ka tam bērnam jāsaka – cīnies, bet nedabū pirmo vietu."

Pagājušogad šāda veida izstādē piedalījies arī Ogres 1.vidusskolas skolēns, kurš pēc pirmās vietas iegūšanas Latvijas zinātniski pētniecisko darbu konkursā arī ieguvis tiesības doties uz starptautisko jauno pētnieku darbu izstādi ''Expo - Sciences International 2013'' Apvienotajos Arābu Emirātos. Ogres 1.vidusskolas direktore un Latvijas izglītības vadītāju asociācijas vadītāja Ineta Tamane raksturo tajā brīdī radušos situāciju: skolēns startējis valstī zinātniski pētniecisko darbu konkursā informātikas un programmēšanas sekcijā (ar darbu, kas saistīts ar Android ierīcēm), kur ieguvis pirmo vietu ar tiesībām piedalīties tālāk starptautiski. Tam seko izaicinājums – ja skola vai skolēns atrod sponsoru, tad šīs tiesības viņam tiek realizētas, bet, ja viņš neatrod, tad paliek ar savām tiesībām mājās. Skolas direktore šāda veida situācijas raksturo ar nožēlu: "Reizēm ir gandrīz tā, ka bērnam jāsaka – cīnies, bet nedabū pirmo vietu, nesataisi mums atkal problēmas, jo tad vajag naudu, kā tevi aizsūtīt. Tas pats ir jebkurā nozarē – atbrauc koris, priecājas par pirmo vietu, bet es atkal domāju – ārprāts, kā lai dabū naudu?"

I.Tamane norāda, ka grūtības radījusi ne tikai ceļa nauda, bet arī Latviju pārstāvošais stends, kas pašiem esot bijis jāsponsorē, un šajā gadījumā prioritāte ir bijusi galvenokārt ceļa nauda uz Apvienotajiem Arābu Emirātiem. "Tas, ko mēs izdarījām, mēs sagādājām viņam aparatūru, kas tika izmantota uz šo laiku darba parādīšanai – planšetdatoru, telefonu – un tad paši arī meklējām, kā Latvija izskatīsies pasaulē," stāsta direktore.

Vidusskola piesaistījusi dažādus sponsorus: kopā ar skolēnu darbu prezentēt gājuši gan uz Ogres Rotari klubu, tika uzrunāta arī novada dome un kāds liels tirdzniecības tīkls, kas gan naudu atteicis. Skolas informātikas skolotājs savukārt sarunāja lielāko sponsora daļu jeb 1000 latus.

I.Tamane ir pārliecināta: ja jau Latvijai ir iespēja šādos konkursos piedalīties katru gadu, tad valstij būtu jāparedz tam budžeta nauda, jo ir taču zināms, ka katru gadu būs skolēns, kurš tiks izvirzīts. Šim finansējumam būtu jāattiecas uz kandidātu, vienalga, no kāda novada vai pilsētas skolas viņš nāk. Turklāt finansējums ir jānodala arī Latvijas stenda izstrādei, jo skolotāja norāda, ka "Latvijas stūrītis" esot bijis ļoti neizteiksmīgs. I.Tamane piebilst: "Ļaujiet jauniešiem attīstīties. Mēs ar saviem pētnieciskajiem darbiem cīnāmies, kur tik kāds augstskolas pasniedzējs varētu paņemt. Tā ir skolotāju pašdarbība, kur ir kāds kursa biedrs, kur ir kāds paziņa. Tas ir fizikā, tas ir ķīmijā, tā ir tikai savstarpēja pazīšanās, kur kāds paņem kādu savā laboratorijā."

Šāda pastāvošā sistēma rosina nevienlīdzību, jo šādi, pašrocīgi dzenoties pēc sponsoriem, būs skolas un skolēni, kam finansējumu atrast būs vieglāk. I.Tamane ar nožēlu secina: "Ja tev ir nauda, tu tiec, bet, ja tu esi "atraitnes dēls", tad tu netiec tur, kur tev jābūt."

Par sasniegumiem arī prēmijas

Pēc atgriešanās no starptautiskajiem konkursiem skolēniem tiek paredzētas prēmijas. Tās piešķir atbilstoši MK noteikumiem Nr.928 "Kārtība, kādā dibināmi valsts institūciju un pašvaldību apbalvojumi", kuros noteikts, ka balva izglītojamajam un pedagogam ir noteikta naudas summa un Ministru kabineta Goda diploms. Izglītojamajam balvu piešķir par individuāliem sasniegumiem klātienes starptautiskajās mācību priekšmetu olimpiādēs (matemātikā, fizikā, ķīmijā, informātikā, bioloģijā), ja olimpiādē piedalījušās vismaz 45 valstis. Prēmiju summas ir noteiktas, piemēram, par pirmo vietu skolēnam piešķir 2135 eiro.

Prēmijas piešķir arī pedagogiem, kas ieguldījuši darbu skolēnu attīstībā, piemēram, ja ir iegūta pirmā vieta, pedagogs var saņemt 710 eiro. To, kurš prēmiju saņems, nosaka paši skolēni, kas raksta iesniegumu VISC. Ja izglītojamo olimpiādei gatavojuši vairāki pedagogi, naudas summu sadala līdzīgās daļās. Goda diplomu pasniedz katram pedagogam. Ministru kabinets katru gadu izdod arī rīkojumu, kur norādīti tie, kas saņēmuši prēmijas.

Labs saturs
5
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI