Publicēts pirms 10 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Ātro kredītu devējiem būs jāatklāj arī kavēto kredītu apjoms un kavējuma termiņi. Šādas informācijas regulāra apkopošana ļautu sekot līdzi situācijas attīstībai patērētāju kreditēšanā, zināt, vai patērētājiem nav grūtības norēķināties par sniegto pakalpojumu.
FOTO: Aiga Dambe, LV portāls
Reklāmai jāliek padomāt
Grozījumos Ministru kabineta 2010.gada 28.decembra noteikumos Nr.1219 "Noteikumi par patērētāja kreditēšanu" (pieņemti 25.jūnijā, spēkā stājušies 4.jūlijā) ir izvirzītas papildu prasības kreditēšanas pakalpojumu reklāmai, lai mazinātu tik bezatbildīgo aizņemšanos.
Arī līdz šim noteikumos bija ietverts aizliegums veicināt bezatbildīgu aizņemšanos. Taču Patērētāja kreditēšanas noteikumii (3.7.apakšpunkts) paredz, ka tos nepiemēro kreditēšanas līgumiem, ar kuriem kredītu piešķir bez procentiem. Šādus bezprocentu aizdevumus piedāvā arī nebanku kreditētāji pirmajam kredītam.
Grozījumu anotācijā Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) norāda, ka milzīgais ātro kredītu parādnieku skaits liecina par to, ka patērētājiem trūkst speciālo zināšanu kreditēšanas pakalpojumu izmantošanā un viņi pilnībā neapzinās no kreditēšanas līguma izrietošās sekas. Tāpēc jaunie reklamēšanas ierobežojumi turpmāk attieksies arī uz bezprocentu kredītiem – proti, noteikumu 3.7.apakšpunktā minētajiem "kreditēšanas līgumiem, saskaņā ar kuriem kredīts tiek piešķirts, nemaksājot procentu likmi un citus papildu maksājumus" .
Tagad noteikumos (papildinātajā 11.punktā) detalizētāk uzskaitīts arī, kas ir reklāma, kura veicina bezatbildīgu aizņemšanos. Tātad – šāda reklāma
Nosakot, vai reklāma veicina bezatbildīgu aizņemšanos, ņem vērā reklāmas kopējo saturu un tās pasniegšanas veidu, noformējumu un informāciju, kas reklāmā sniegta par kreditēšanas pakalpojumu un palīdz patērētājam pieņemt ekonomiski pamatotu lēmumu.
Kā bezatbildīgas aizņemšanās reklāmas piemērus PTAC minējis patērētāju kreditēšanas reklāmas, kas aicina iesaistīt kreditēšanas pakalpojumu izmantošanā draugus, tāpat reklāmas, kurās apgalvots, ka kreditēšanas pakalpojumu izmantošana ir bezrūpīga, vai reklāmas, kas piedāvā saņemt dažādus labumus (koncertu biļetes, picas u.tml.).
Ikdienā visbiežāk saskaramies ar ātro kredītu piedāvājumu televīzijā. Taču daudzi uzaicinājumi pienāk arī individuāli – cilvēkam e-pastā.
PTAC Patērētāju informēšanas un komunikāciju daļas vadītāja Ilze Žunde LV portālam skaidro, uz kādām reklāmām attiecas jaunie ierobežojumi; kas un kā vērtēs reklāmu saturu un kāda ir kredītdevēja atbildība, ja reklāmas noteikumi pārkāpti.
"Reklāma nedrīkst radīt iespaidu, ka kredīta saņemšana ir bez riska."
Saskaņā ar Reklāmas likumu "reklāma ir ar saimniecisko vai profesionālo darbību saistīts jebkuras formas vai jebkura veida paziņojums vai pasākums, kura nolūks ir veicināt preču vai pakalpojumu (arī nekustamā īpašuma, tiesību un saistību) popularitāti vai pieprasījumu pēc tiem".
No definīcijas izriet, ka jaunais regulējums attiecināms uz jebkuru reklāmu – gan to, kas pieejama medijos, gan drukātajos materiālos. Tā ir arī reklāma e-pasta komerciālo paziņojumu veidā, kā arī īsziņas un jebkurā citā formā.
Reklāmas uzraudzību nebanku patērētāju kreditēšanas jomā saskaņā ar MK noteikumiem īsteno Patērētāju tiesību aizsardzības centrs. Ik gadu centrs nosaka prioritārās jomas, kuru kontrolei tiek īstenoti pārbaužu projekti. Vispirms tiek izvirzītas galvenās prasības, izstrādāts pārbaužu plāns un tad izraudzīti pārbaužu objekti. Vēl tiek vērtētas patērētāju saņemtās ziņas un pretenzijas, uz kuru pamata var ierosināt lietu un uzsākt situācijas izpēti.
"Projektu laikā PTAC veic ne tikai pārbaudes. Mēs organizējam dažādas tikšanās ar komersantiem, izstrādājam tiem vadlīnijas, rīkojam seminārus un diskusijas," stāsta Patērētāju informēšanas un komunikāciju daļas vadītāja.
2013.gadā viena no PTAC darbības prioritātēm ir komercprakses uzraudzība patērētāju kreditēšanas jomā, kas ietver arī reklāmas uzraudzību. Patlaban tiek izstrādātas vadlīnijas godīgas komercprakses īstenošanai nebanku patērētāju kreditēšanas jomā.
Līdz šim brīdim ir pieņemts viens lēmums piemērot administratīvo sodu par negodīgas komercprakses īstenošanu nebanku patērētāju kreditēšanas jomā.
Saskaņā ar Administratīvo pārkāpumu kodeksa 166.13pantu noteikts, ka par normatīvo aktu prasībām neatbilstošas reklāmas sniegšanu vai izplatīšanu, kā arī par negodīgas komercprakses īstenošanu juridiskām personām var tikt uzlikts naudas sods no piecdesmit līdz desmittūkstoš latiem.
Informācija jāsniedz divreiz gadā un plašāka
Grozījumi Ministru kabineta 2011.gada 29.marta noteikumos Nr.245 "Noteikumi par kārtību, kādā izsniedz, pārreģistrē, aptur un anulē speciālo atļauju (licenci) patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai un maksā valsts nodevu par speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu un pārreģistrāciju, kā arī prasībām kapitālsabiedrībai speciālās atļaujas (licences) saņemšanai" (pieņemti 25.jūnijā, stājās spēkā 16.jūlijā) dod tiesības PTAC pieprasīt plašāku informāciju no nebanku kreditētājiem, lai nodrošinātu pilnvērtīgāku tirgus uzraudzību un spētu labāk sekot līdzi kreditēšanas tirgus izmaiņām.
Līdz šim noteikumu 28.punktā bija paredzēts, ka speciālās atļaujas (licences) darbības laikā kapitālsabiedrībai katru gadu līdz 1.martam ir pienākums iesniegt PTAC informāciju par iepriekšējā kalendārajā gadā ar patērētājiem noslēgto kreditēšanas līgumu skaitu un par patērētājiem izsniegto kredītu kopējo summu.
Atklājoties ātro kredītu problēmu samilzumam, izrādījās, ka nebanku kreditētājiem prasītā un vienreiz gadā sniegtā informācija ir nepietiekama, lai gūtu pilnvērtīgu un objektīvu priekšstatu par nebanku patērētāju kreditēšanas sektora darbību.
Noteikumu grozījumi izstrādāti, lai PTAC kā uzraudzības iestādei būtu pieejama plašāka informācija par nebanku tirgus sektoru, lai būtu iespējams plānot gan tirgus uzraudzību, gan sekot līdzi tirgus tendencēm un pakalpojumu attīstībai un nepieciešamības gadījumā varētu ātri reaģēt uz patērētājiem nelabvēlīgām parādībām.
Ar grozījumiem noteikts, ka turpmāk kapitālsabiedrībai divas reizes gadā (līdz 1.martam un 1.septembrim) ir pienākums Patērētāju tiesību aizsardzības centram iesniegt informāciju par:
Noteikumu projekta saskaņošanas laikā Finanšu ministrija (FM) iesniedzamajā informācijā ierosināja iekļaut arī kavēto kredītu apjomu sadalījumā pēc kavējuma termiņa. Šādas informācijas regulāra apkopošana ļautu sekot līdzi situācijas attīstībai patērētāju kreditēšanas jomā, norādot uz to, vai patērētājiem nav grūtības norēķināties par sniegto pakalpojumu. Augsts kavēto kredītu īpatsvars var norādīt uz to, ka kredīti tiek ņemti, rūpīgi neizvērtējot tā nepieciešamību un sekas, uzskata FM.
Par normatīvajos aktos prasīto ziņu nesniegšanu vai nepatiesu sniegšanu ir noteikta arī atbildība. Kā norāda Ilze Žunde, saskaņā ar Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175.9pantu par informācijas nesniegšanu reklāmas vai patērētāju tiesību aizsardzības uzraudzības iestādei pēc tās pieprasījuma vai par nepatiesas informācijas sniegšanu, kā arī par uzraudzības iestādes likumīgo prasību vai lēmumu nepildīšanu juridiskajām personām var tikt uzlikts naudas sods no 50 līdz 10 000 latiem.
Tā kā nebanku patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem ik gadu jāveic pārlicencēšanas process, pārkāpumi var tikt ņemti vērā, vērtējot nebanku patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju atbilstību, piebilst PTAC pārstāve.
"Komersantiem jāsniedz ziņas arī par kavēto kredītu skaitu un summu."
Ministru kabineta divu noteikumu grozījumi nebanku kreditētāju stingrākai uzraudzībai ir daļa no normatīvajiem aktiem, ko patērētāju kreditēšanas regulējuma pilnveidei ierosinājusi Ekonomikas ministrijas šogad februārī izveidotā darba grupa pēc tam, kad mediji cits par citu skaļāk vērsa uzmanību uz problēmām, ko radījusi vieglā aizņemšanās. Izrādījies – ne vienam vien dažu desmitu vai simtu latu kredīts kavējuma dēļ izaudzis tūkstošos latu milzīgā parādu slogā.
Ir sagatavoti grozījumi arī Patērētāju tiesību aizsardzības likumā. Šie divi likumprojekti vēl ir izskatīšanā Saeimā un Ministru kabinetā.
Ko saka kreditētāji par jaunajām prasībām reklāmai un informācijas sniegšanai?
LV portāls uzklausīja arī komersantu viedokli par jaunajām prasībām, reklamējot ātros kredītus, un par pienākumu sniegt detalizētākus pārskatus par klientu saistībām.
Komentējot Ministru kabinetā pieņemtos noteikumu grozījumus, Latvijas Nebanku kredītdevēju asociācijas (LNKA) vadītāja Baiba Fromane norāda: lai gan aizliegumi vai ierobežojumi nav efektīvākais veids nozares sakārtošanai, asociācija pieņemtās izmaiņas konceptuāli atbalsta.
Asociācija uzskata, ka nebanku kreditēšana ir tāds pats finanšu pakalpojums, kā jebkurš cits (apdrošināšana vai banku sniegtie pakalpojumi), līdz ar to arī šajā segmentā reklāmas ir nepieciešamas, lai asā tirgus konkurencē norādītu uz konkrētā pakalpojuma priekšrocībām.
Vienlaikus nozares uzņēmumi ir vienojušies, ka reklāmas nedrīkst veicināt bezatbildīgu aizņemšanos, kā arī sniegt informāciju par iespēju saņemt kredītu, ja klientam ir negatīva kredītvēsture.
Asociācija rūpīgi sekos līdzi tam, lai nozares uzņēmumu īstenotie mārketinga pasākumi veicinātu pārdomātu un atbildīgu aizņemšanos, kā arī būtu atbilstīgi MK noteikumos definētajām prasībām, uzsver B.Fromane.
Asociācija uzskata, ka grozījumos par reklāmām iestrādātās prasības pagaidām ir visai plaši interpretējamas, bez skaidriem kritērijiem. Šobrīd tās lielā mērā ir atkarīgas no PTAC interpretācijas.
Attiecībā uz prasībām sniegt informāciju LNKA vadītāja uzsver, ka nozares uzņēmumi ir gatavi sadarboties ar PTAC un sniegs nepieciešamo informāciju. Jau līdz šim komersanti sniedza pieprasītās ziņas, bet jaunais regulējums precīzi definē sniedzamās informācijas apjomu un termiņus, kas ļaus uzraugošajai institūcijai veikt kvalitatīvu un pilnvērtīgu pārraudzības funkciju. Turpmāk datus par nozari apkopos un publiskos arī pati Latvijas Nebanku kredītdevēju asociācija.
