Ceturtdiena,
30. oktobris
viss arhīvs
skaidrojumi
likumi praksē
Likumdošana
Norises
viedokļi
Intervijas
Komentāri
LV portāls jautā
Atklātās vēstules, paziņojumi
Amatpersonu runas
e-konsultācijas
latvijas vēstnesis
 
tiesību akti
 
oficiālie paziņojumi
likumi.lv
jurista vārds
IZVĒRSTI
 
Preses relīzes
 
 
Skaidrojumi
 
 
Viedokļi
 
 
Tiesību akti
 
 
Likumi praksē
 
 
E-konsultācijas
 
 
Lapas karte
 
 
RSS
 
 
Sūtīt vēstuli
 
 
 
 

Kas jāzina zemes īpašniekam par robežu uzturēšanu


Zanda Lielbārde,
LV portāls

25.03.2013

 
Ikviena zemes īpašnieka pienākums ir zināt un arī uzturēt savā īpašumā esošo zemes vienību robežas. Zemes īpašums sākas un beidzas tur, kur apvidū tas apzīmēts ar robežzīmēm. Lai saimniekojot īpašumā - pļaujot zāli vai cērtot kokus, nerastos strīdi vai pat tiesu darbi ar blakus esošās zemes īpašnieku, ir precīzi jāzina, kur ir īpašuma robežas, tātad – kur beidzas darbības tiesības. Robežu neievērošana var izraisīt arī tādas sekas kā zaudējumu piedzīšana, piemēram, par svešā īpašumā izcirstiem kokiem.

 Drukāt
 Nosūtīt
 Ziņot redaktoram
 Komentēt
Iesaka:   +9 -0

Robežstigas un robežzīmes jāsaglabā

Valsts zemes dienesta (VZD) Nekustamo īpašumu formēšanas departamenta Mērniecības daļas vadītāja Jana Brice atzīst, ka laika gaitā robežzīmes mēdz sabojāt "laika zobs", stigas mežos aizaug, robežas var zust, piemēram, rokot, pļaujot vai veicot saimniecisko darbību īpašumā. Tādēļ īpašniekam laiku pa laikam ieteicams apstaigāt sava īpašuma robežas, pārbaudīt, kā tās saglabājušās un nepieciešamības gadījumā nodrošināt robežu savlaicīgu atjaunošanu. Uzturot robežas kārtībā, īpašnieks sevi pasargā no liekām raizēm, piemēram, no iespējamiem strīdiem ar kaimiņu par robežām.

Skaidri saprotamas robežas ir nepieciešamas arī tad, ja tiek plānota koku ciršana mežā vai paredzēts veikt meža inventarizāciju. Cirsmas skices sagatavo vai meža inventarizāciju uzsāk tikai tad, ja apvidū ir saglabājušās nepārprotami identificējamas zemes vienības robežas – robežstigas un robežzīmes, kas ierīkotas un atbilst normatīvajiem aktiem par zemes kadastrālo uzmērīšanu.

"Īpašniekam ieteicams laiku pa laikam apstaigāt sava īpašuma robežas, pārbaudīt, kā tās saglabājušās, un nepieciešamības gadījumā nodrošināt robežu savlaicīgu atjaunošanu."

Šajā gadījumā būs saistošs MK noteikumu Nr.88 "Meža inventarizācijas un Meža valsts reģistra informācijas aprites noteikumi" 5.punkts, kas noteic, ka meža inventarizāciju konkrētā īpašuma zemes vienībā veic, ja īpašuma robežas meža zemē ierīkotas atbilstoši Civillikumam un normatīvajiem aktiem par zemes kadastrālo uzmērīšanu.

Savukārt MK noteikumu Nr.935 "Noteikumi par koku ciršanu mežā" 69.punktā teikts, ka meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs cirsmas skices sagatavotājam uzrāda zemes vienības ārējo robežu vai robežposmus plānotās cirsmas tiešā tuvumā.

Ja tomēr robežzīmes ir iznīcinātas vai laika gaitā izzudušas, īpašniekam bez liekas kavēšanās vajadzētu vērsties pie zemes kadastrālajā uzmērīšanā sertificētās personas – mērnieka ar lūgumu veikt robežu apsekošanu un nepieciešamības gadījumā – robežu atjaunošanu.

Mērniekam noteikti jābūt sertificētam

J.Brice uzsver, ka saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 29.panta pirmo daļu zemes kadastrālās uzmērīšanas darbus var veikt tikai zemes kadastrālajā uzmērīšanā sertificētās personas – mērnieki. Informāciju par zemes kadastrālajā uzmērīšanā sertificētiem mērniekiem var atrast sertifikācijas centru interneta vietnēs.

Mērnieks saskaņā ar MK 2011.gada 27.decembra noteikumiem Nr.1019 "Zemes kadastrālās uzmērīšanas noteikumi" organizē robežas apsekošanu. Tas nozīmē veiks zemes robežu priekšizpēti - zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentu izvērtēšanu, robežas apskati apvidū, pieaicinot zemes kadastrālās uzmērīšanas ierosinātāju jeb zemes īpašnieku. Mērnieks arī uzklausīs pierobežnieku viedokļus par robežas atrašanās vietu apvidū un tad sagatavos atzinumu par zemes robežas atbilstību zemes robežu plāniem.

J.Brice norāda, ka pēc nekustamā īpašuma īpašnieka rakstiska ierosinājuma vienīgi mērnieka kompetencē ir izvērtēt:

  • zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentus;
  • noskaidrot apvidū esošās robežas (robežzīmju, robežstigu) atbilstību zemes robežu plānam, zemes robežu apsekošanas/noteikšanas aktam;
  • veikt zemes vienības robežu apsekošanā un uzmērīšanā iegūto rezultātu izvērtēšanu, lai tie atbilstu normatīvo aktu prasībām zemes kadastrālās uzmērīšanas jomā;
  • sagatavot atzinumu par konstatēto;
  • pieņemt lēmumu par zemes kadastrālās uzmērīšanas darba virzību un nepieciešamības gadījumā – par risinājumiem konkrētās situācijās.

VZD aicina nepasūtīt zemes robežu apsekošanu un atjaunošanu personām, kuras nav saņēmušas attiecīgo sertifikātu un nav tiesīgas veikt šādu darbu. Nekorekti sniegts mērnieka pakalpojums zemes vienības īpašniekam var radīt maldīgu priekšstatu par zemes vienības robežām. Arī pieredze rāda, ka sekas nereti ir arī materiālie zaudējumi.

Soli pa solim - robežu atjaunošanas kārtība

J.Brice skaidro, ka zemes vienību robežu atjaunošana apvidū sākas ar īpašnieka ierosinājumu mērniekam veikt attiecīgos darbus. Mērnieks Valsts zemes dienestā pasūta darbiem nepieciešamo informāciju no Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas, kā arī uzmērāmā un pierobežojošo īpašumu zemes vienībām. Tālāk seko izvērtēšana jeb priekšizpēte, kuras laikā veic arī mērījumus apvidū.

Pēc šiem sagatavošanās darbiem mērnieks kopā ar ierosinātāju un pierobežniekiem organizē zemes robežu apsekošanu apvidū. Uzklausīt visas iesaistītās puses ir nepieciešams, lai precīzi noskaidrotu robežu izvietojumu.

"Zemes kadastrālās uzmērīšanas darbus var veikt tikai zemes kadastrālajā uzmērīšanā sertificētas personas – mērnieki."

Tad mērnieks veic robežas atjaunošanu, norādot vietu, kur atjaunojama robežzīme – kupica, un īpašnieks pats vai kopā ar pierobežnieku to nostiprina mērnieka norādītajā vietā.

Par šīm darbībām mērnieks sagatavo arī robežu apsekošanas un atjaunošanas aktus, kuros dokumentē veikto apsekošanas procesu, apraksta konstatēto, sniedz pamatojumu darbībām, norāda atjaunoto robežu aprakstu. Aktos mērnieks norāda arī datumu, līdz kuram jāveic kupicas rakšana un stigu tīrīšana, ja tas netiek izdarīts robežu atjaunošanas laikā.

Pēc šīm darbībām mērnieks sagatavo zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentus iesniegšanai Valsts zemes dienestā un VZD Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā izdara atzīmi par veikto robežu atjaunošanu.

Šīs ir tā saucamās atsevišķas zemes kadastrālās uzmērīšanas darbības, jo netiek veikts pilns zemes kadastrālās uzmērīšanas process, kura rezultātā top zemes robežu plāns, kā arī situācijas un apgrūtinājuma plāns.

 
© "LV portāla" saturu aizsargā autortiesības.
Izlasi par iespējām to izmantot!
 
Palielināt | Samazināt
 
Ieteikt:   +9
-0


"ESENCE"

  • Uzturēt robežas kārtībā ir zemes īpašnieka pienākums.
  • Skaidri saprotamas robežas ir nepieciešamas, ja plāno koku ciršanu mežā vai paredzēts veikt meža inventarizāciju.
  • Ja zemes vienības robežas apzīmējumi apvidū ir zuduši, to atjaunošanai jāpieaicina sertificēts mērnieks.
  • Lai atjaunotu robežas, sertificēts mērnieks veic atsevišķas zemes kadastrālās uzmērīšanas darbības.
  • Mērnieks veic robežas atjaunošanu, norādot vietu, un īpašnieks pats vai kopā ar pierobežnieku to nostiprina mērnieka norādītajā vietā.
ATSLĒGVĀRDI:   'mežsaimniecība  'noteikumi  'zeme  

  Ieteikt:  +9
-0

 
KOMENTĀRI (0)
Komentārā lūdzam izteikt Jūsu viedokli. Ja Jums ir neskaidrības par izskatīto tematu, jautājumiem izmantojiet sadaļu "E-konsultācijas".
 
 
drošības attēls
Pievienot
 
 
 

 VISVAIRĀK LASĪTIE

 
 
 

REKLĀMA

SKAIDROJUMI. LIKUMI PRAKSĒ. DISKUSIJAS. ZINI SAVAS TIESĪBAS UN PIENĀKUMUS!

Ceļvedis valsts informācijā. Specializēts portāls dialogam starp sabiedrību un valsti.
ATSLĒGVĀRDI:
  • VISI
  • A
  • B
  • C
  • D
  • E
  • F
  • G
  • H
  • I
  • J
  • K
  • L
  • M
  • N
  • O
  • P
  • R
  • S
  • T
  • U
  • V
  • Z
aizdevums aizsardzība amatpersona apdrošināšana apsaimniekošana aptauja arhitektūra arodbiedrība attīstība ārlietas ārvalstis Baltija bankas bankrots bērni bibliotēka budžets cilvēktiesības CVK dabas_stihijas darbs deficīts deklarācija demogrāfija demokrātija diplomātija direktīva dokuments drošība dzīvnieki eiro Eiropa Eiropas_Savienība ekonomika eksports energoefektivitāte enerģētika ES_fondi e-veselība e-vide finanses FKTK globālā_krīze grozījumi ģimene iekšlietas Igaunija imports infrastruktūra iniciatīvas inovācijas integrācija interešu_izglītība IT izglītība izgudrojumi kampaņa klimata_pārmaiņas KNAB komisija konkurētspēja konkurss korupcija Krievija kultūras_iestādes kultūras_norises labklājība Latvija lauksaimniecība lēmums Lietuva likums līgums mājoklis mežsaimniecība migrācija ministrija Ministru_kabinets muita NATO nauda nodarbinātība nodokļi noteikumi pakalpojumi partija pašvaldība pārtika pensijas pētījums pilsoniska_sabiedrība pilsonība pilsoņi plašsaziņas_līdzekļi plāns politika Prezidentūra programma projekts ražošana reforma regula reģionu_attīstība reģistrs Rīga SAB sabiedrība sabiedrības_līdzdalība Saeima sakari samits satiksme Satversme sociālā_apdrošināšana sociālā_palīdzība sociālie_partneri sods sports starptautiskā_misija statistika svētki tauta teritoriju_plānošana tiesības tieslietas tirdzniecība transports tūrisms uzņēmējdarbība valsts valsts_iestādes Valsts_kontrole valsts_valoda vecāki veselība vēlēšanas vēsture vide zeme zinātne zivsaimniecība
 


Latvijas Republikas oficiālais izdevējs
© VSIA "Latvijas Vēstnesis"

INFOGRAFIKA

+

PAR PORTĀLU

Redakcija

Konsultatīvā padome

Lietošanas noteikumi

Autortiesības

Reklāma

KONTAKTI

Bruņinieku 41,

Rīgā, LV-1011

Tālr.: 673-106-75

E-pasts: portals@lv.lv

Relīzēm: pr@lv.lv

PAR LATVIJAS VĒSTNESI

Klientu centrs

(Oficiālo paziņojumu iesniegšana)

Grāmatu e-veikals

Oficiālā izdevēja kontakti

Rekvizīti