Aizdevuma līguma jēdziens

Civillikuma 1934.pants nosaka, ka „ar aizdevuma līgumu jāsaprot zināma daudzuma atvietojamu lietu nodošana īpašumā, ar pienākumu atdot saņemto tādā pašā daudzumā un tādas pašas šķiras un labuma lietās”. Latvijas normatīvie akti nenosaka, kādā formā ir jābūt noslēgtam aizdevuma līgumam tā klasiskajā izpratnē – tātad tas var būt noslēgts rakstiski, mutiski vai ar konkludentām (darbības bez vārdiem vai citiem tiešiem izteiksmes līdzekļiem, no kurām var secināt gribas esamību, piemēram, klusējot) darbībām.

Ja viena no pusēm ir kredītiestāde, tad līgumam obligāti ir jābūt noslēgtam rakstveidā. Lai līgums būtu spēkā, ir jābūt atrunātām šādām lietām:

• kas ir aizdevējs un aizņēmējs,
• kas un uz kādiem nosacījumiem tiek aizdots.

Aizdevuma līgumu vispārīgi regulē Civillikums, bet, ja aizdevējs ir banka vai oficiāla kredītiestāde, tad jāņem vērā arī Kredītiestāžu likumā un Patērētāju tiesību aizsardzības likumā minētais. Diemžēl bieži vien praksē gadījumos, kad aizdevējs ir juridiska persona, lai uz aizdevuma līgumu neattiecinātu Patērētāju tiesību aizsardzības likuma normas, līgumā tiek norādīts, ka aizdevums tiek ņemts komercdarbības veikšanai. Tādējādi aizņēmējs vairs neatbilst patērētāja definīcijai un aizdevējs var izvairīties no situācijām, kad aizņēmējs vēršas Patērētāju tiesību aizsardzības centrā ar sūdzību par patērētāja tiesību pārkāpumu.

Latvijā lielākoties aizdevumu līgumi tiek noformēti par naudas līdzekļu aizdošanu. Aizņēmējam ir jāatceras, ka vekselis nav tas pats, kas aizdevuma līgums. Vekselis ir rakstiski noformēta, abstrakta un vienpusēja saistība un vienlaicīgi arī vērtspapīrs, saskaņā ar kuru vekseļa devējs (parādnieks) apņemas zināmā termiņā samaksāt vekseļa turētājam noteiktu naudas summu, vai nu tieši apsolot šo summu samaksāt (vienkāršais vekselis), vai uzdodot trešajai personai samaksāt šo summu (trata).

Vekseli var izmantot gan kā kredīta līdzekli, gan kā maksāšanas līdzekli. Diemžēl ir izveidojusies negatīva prakse, ka ne banku aizdevēji, aizdodot naudu, liek aizņēmējam arī papildus parakstīt vekseli aizdevuma summas apmērā (dažreiz pat lielākā summā, jo aizdevējs ņem vērā arī iespējamos zaudējumus). Pēc noprotestēta vekseļa aizdevējs bezstrīdus kārtībā astoņu dienu laikā iegūst tiesas lēmumu par naudas piedziņu. Lietas pēc protestētiem vekseļiem izskata bez lietā iesaistītajām pusēm. Tāpat pastāv risks, ka , aizņēmējam samaksājot parādu, aizdevējs vekseli neiznīcina un piedzen no aizņēmēja naudu vēlreiz.

Aizdevuma līguma sastāvdaļas

Par līdzēju – aizdevēju un aizņēmēju – var būt gan fiziska, gan juridiska persona. Ja līdzējs ir fiziska persona, tad tai ir jābūt rīcībspējīgai . Pretējā gadījumā darījums nebūs spēkā. Slēdzot aizdevuma līgumu notariālā akta formā pie notāra, notārs datubāzēs pārbaudīs visu līdzēju identitāti, rīcībspēju un nepieciešamības gadījumā arī pārstāvības tiesības un tiesībspēju. Tas izslēgs iespējamību, ka darījumu ir noslēgusi persona, kurai ar tiesas spriedumu ir atņemta rīcībspēja. Notārs arī nav tiesīgs apliecināt līgumu, ja kāds no līdzējiem ir alkohola vai psihotropo vielu ietekmē, kā arī ja rodas šaubas par līdzēju garaspējām.

Ja tiek aizdota nauda, tad aizdevuma līgumā jānorāda, kādā apmērā . Ja nauda tiek aizdota ārvalstu valūtā, vēlams, lai līgumā tiek norādīta attiecīgā summa latos . Obligāti a izdevuma summa latos jānorāda tad, ja paralēli no aizdevuma līguma izrietošo saistību nodrošināšanai tiek ieķīlāts nekustamais īpašums.

Aizdevuma līgumā ir jāatrunā, kā un kādos termiņos nauda no aizdevēja tiek nodota aizņēmējam.

Naudu ir iespējams izmaksāt skaidrā naudā vai arī veikt naudas pārskaitījumu uz aizņēmēja norēķinu kontu. Vislabāk ir, ja tiek veikts bezskaidras naudas norēķins, jo, rodoties strīdam, naudas nodošanas faktu šādā gadījumā ir visvieglāk pierādīt ar bankas konta izdruku. Pastāv četri iespējamie varianti, kad aizdevums tiek izsniegts:

• pirms līguma noslēgšanas;
• līguma parakstīšanas laikā;
• konkrētā laikā pēc līguma noslēgšanas;
• pēc līguma noslēgšanas, iestājoties konkrētiem apstākļiem (piemēram, aizņēmējam iesniegts kāds dokuments).

Līgumā ir jābūt norādei, ka nauda tiek ne tikai aizdota, bet arī ka aizņēmējs to ir saņēmis. Ja faktiska naudas nodošana nav notikusi, tad nevar uzskatīt, ka pastāv aizdevuma attiecības. Ja banknotes tiek nodotas fiziski no rokas rokā , tad aizdevējam no aizņēmēja vajag saņemt rakstisku apliecinājumu, ka viņš naudu ir saņēmis. Ja nauda tiek nodota līguma parakstīšanas brīdī vai tā jau ir iedota pirms līguma parakstīšanas, aizņēmēja paraksts uz līguma apliecina, ka viņš naudu ir saņēmis. Šādi apliecinājumi pasargās gan aizņēmēju, gan aizdevēju no liekas pierādīšanas par skaidras naudas pieņemšanu vai nodošanu.

Tāpat līgumā ir jābūt atrunātam, kā un kādos termiņos aizdevums tiks atdots. Ja aizdevums ir izsniegts ārvalstu valūtā, tad nepieciešams norādīt, vai aizdevumu drīkst atdot arī Latvijas valūtā latos. Aizdevumu ir iespējams atdod gan skaidrā naudā, gan veicot pārskaitījumu uz aizdevēja norādīto bankas norēķinu kontu. Ja aizdevuma atdošana notiek skaidrā naudā, tad vispareizāk būtu, ja aizņēmējs no aizdevēja saņemtu apliecinājumu, ka ir saņēmis daļu vai visu aizdoto aizdevuma summu un par to nav nekāda materiāla vai cita rakstura pretenzijas. Šāds apliecinājums strīdus gadījumā būs pierādījums faktam, ka konkrētā naudas summa ir atdota aizņēmējam un viņš vairs nevar vērsties tiesā ar prasību par parāda piedziņu.

Lielākoties aizdevums tiek izsniegts ar procentiem par aizdevuma lietošanu. P rocenti ir uzskatāmi par atlīdzības maksu aizdevējam . Papildus procentiem aizdevuma līgumā var atrunāt arī līgumsodu. Visbiežāk līgumsodu piemēro par atmaksas termiņa neievērošanu. Pirms aizņēmējs naudu aizņemas , ieteicams pašam veikt ap rēķinus , cik liela naudas summa būs jāatdod. Ir jāatceras, ka procenti pārstāj augt tad, kad tie sasniedz pamatparāda apmēru, bet tā nenotiek ar līgumsodu. Ja ir liels termiņa kavējums, līgumsods var daudzkārt pārsniegt pamatparādu.

Kam jāpievērš uzmanība aizdevējam

Bez iepriekš minētā par naudas nodošanu aizdevējam ir jāņem vērā veids, kādā aizdevuma līgums ir noslēgts. Ja aizdevuma līgums ir noslēgts mutiski, ar konkludentām darbībām vai privātā kārtā rakstiski, tad parāda piedziņa aizdevuma neatdošanas gadījumā var ievilkties daudzu gadu garumā. Prakse rāda, ka Rīgas tiesās prasības kārtībā pirmā tiesas sēde notiek tikai pēc gada. Tāpēc ir svarīgi, lai aizdevuma līgums tiek noslēgts kā notariālais akts.

Tas nozīmē, ka abi līdzēji vēršas pie notāra, kuram izklāsta aizdevuma līguma nosacījumus. Notārs sagatavos aizdevuma līguma projektu, iepazīstinās puses ar tā saturu un izskaidros tā tiesiskās sekas. Papildus tam notārs noskaidros līdzēju patieso gribu, pārbaudīs to identitāti, rīcībspēju, nepieciešamības gadījumā arī pārstāvības tiesības.

Aizdevuma līgumus, kas noslēgti kā notariālie akti, nav iespējams apstrīdēt – par tiem var celt vienīgi viltojuma strīdu. Tātad teorētiski nevar pastāvēt tādi gadījumi, kad aizņēmējs ceļ prasību par līguma atzīšanu par spēkā neesošu; nevar apgalvot, ka viņš nav sapratis, ko paraksta, vai arī ka viņš nav bijis rīcībspējīgs līguma parakstīšanas brīdī.

Ja līgums ir noslēgts notariālā akta kārtībā, tad, iesniedzot tiesā pieteikumu, tiesnesis vienpersoniski uz iesniegtā pieteikuma un tam pievienoto dokumentu pamata septiņu dienu laikā no pieteikuma saņemšanas tiesā, nepaziņojot par to pieteicējam un parādniekam, izskata un pieņem gala lēmumu. Šis l ēmums nav pārsūdzams.

 Ja aizdevuma līgums ir parakstīts privātā kārtā vai arī uz tā pie notāra ir apliecināts tikai līdzēju paraksta īstums, tad ar šādu līgumu nevarēs vērsties tiesā bezstrīdus kārtībā. Tas nozīmē, ka aizdevējs nevarēs iesniegt tiesā pieteikumu par saistību bezstrīdus piespiedu izpildi pēc notariāli apliecinātiem terminētiem līgumiem par naudas samaksu.

Gadījumos kad parāda atmaksa saskaņā ar grafiku notiek pa daļām, aizdevuma līgumā nepieciešams atrunāt, ka aizdevējs ir tiesīgs griezties tiesā arī tad, ja tiek kavēts kaut viens no maksāšanas termiņiem. Pretējā gadījumā aizdevējs var griezties tiesā savu tiesību aizsardzībai vien tad, kad ir iestājies pēdējais maksāšanas termiņš.

Aizdevējam pats svarīgākais ir izvērtēt, vai aizņēmējs nākotnē būs spējīgs aizdoto naudu atmaksāt, kā arī vai parāda neatdošanas gadījumā būs iespēja to atgūt citādi – vēršot piedziņu pret citu aizņēmējam piederošu kustamu mantu un/vai nekustamu īpašumu. Vēl pastāv iespēja aizdevumu izsniegt vien tad, ja ir kāds, kurš galvo par aizņēmēja saistību izpildi.

Kam jāpievērš uzmanība aizņēmējam

Aizņēmējam vispirms ir jāizvērtē savas iespējas atmaksāt parādu noteiktajā termiņā un apmērā. Pretējā gadījumā aizņēmējs var iekļūt vēl lielākās nepatikšanās, kādas tās bija pirms aizdevuma līguma noslēgšanas. Tas var beigties ar īpašumu apķīlāšanu vai nokļūšanu vēl lielākos parādos, jo tiek ņemts jauns aizdevums iepriekšējā atmaksai.

Tāpat ir nepieciešams aizdevuma līgumā atrunāt, pēc cik ilga laika aizdevējs ir tiesīgs vērsties tiesā. Lielākoties līdzēji vienojas, ka aizdevējs var vērsties pret parādnieku, ja viņš nav veicis maksājumu vairāk kā 60 dienas. Aizņēmējam jāatceras, ka aizdevuma atmaksas kavēšanas gadījumā, samaksājot parādu, vispirms tiks dzēsti līgumsodi un procenti un tikai tad – pati parāda summa.

Ja aizdevuma līgums ir noslēgts notariālā akta kārtībā, aizdevējs var vērsties tiesā par saistību bezstrīdus piespiedu izpildi. Aizdevējam, iesniedzot pieteikumu tiesā, klāt jāpievieno arī pierādījums, ka viņš aizņēmēju ir brīdinājis par vēlmi griezties tiesā. Par pierādījumu var kalpot aizņēmēja paraksts uz brīdinājuma, pasta paziņojums par vēstules (brīdinājuma) nodošanu aizņēmējam vai tiesu izpildītāja izsniegts akts par aizņēmēja atteikšanos saņemt brīdinājumu.

Brīdinājums ir jānosūta tad, kad iestājies pamats, lai pieteicējs varētu prasīt tiesas ceļā pakļaut bezstrīdus piespiedu izpildīšanai saistības saskaņā ar aizdevuma līgumu. Tātad tikai tajā gadījumā, kad ir iestājies aizdevuma līgumā atrunātais maksāšanas termiņš un termiņš, kad aizdevējs ir tiesīgs griezties tiesā, pieteicējam rodas tiesības brīdināt parādnieku par savu nodomu griezties tiesā un viņš šādu brīdinājumu drīkst parādniekam nosūtīt.

Ja brīdinājums ir nosūtīts pirms šāda pamata iestāšanās, tad var uzskatīt, ka tas nav veikts. Ja aizņēmējs nav saņēmis brīdinājumu, tad aizdevējs vērsties tiesā par saistību bezstrīdus piespiedu izpildi nav tiesīgs . 

Slēdzot līgumu pie notāra, tiek izslēgta iespēja, ka aizdevuma līgums ir sastādīts vienas puses interesēs. Notārs kā augsti kvalificēts jurists un neitrāla persona izskaidros pusēm to tiesības un pienākumus un visus līguma nosacījumus, lai likumu nezināšana līgumslēdzējām pusēm nenāktu par sliktu .