Trešdiena,
24. septembris
viss arhīvs
skaidrojumi
likumi praksē
Likumdošana
Norises
viedokļi
Intervijas
Komentāri
LV portāls jautā
Atklātās vēstules, paziņojumi
Amatpersonu runas
e-konsultācijas
latvijas vēstnesis
 
tiesību akti
 
oficiālie paziņojumi
likumi.lv
jurista vārds
IZVĒRSTI
 
Preses relīzes
 
 
Skaidrojumi
 
 
Viedokļi
 
 
Tiesību akti
 
 
Likumi praksē
 
 
E-konsultācijas
 
 
Lapas karte
 
 
RSS
 
 
Sūtīt vēstuli
 
 
 
 

Izmaiņas bezdarbnieka pabalsta aprēķināšanā pēc bērna kopšanas atvaļinājuma


Rūta Putniņa
03.04.2012

 
Šogad likumā „Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam” ir papildināta vidējās iemaksu algas periodu noteikšanas kārtība, aprēķinot bezdarbnieka pabalstu situācijās, kas ietver bērna kopšanas laiku.

 Drukāt
 Nosūtīt
 Ziņot redaktoram
 Komentēt
Iesaka:   +0 -0

Attiecīgie grozījumi likumā "Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam" ir spēkā ar 1.janvāri. Janvārī valdība apstiprināja arī grozījumus Ministru kabineta 2008.gada 21.oktobra noteikumos Nr.866 "Vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķināšanas kārtība bezdarbnieka pabalsta apmēra noteikšanai un bezdarbnieka pabalsta un apbedīšanas pabalsta piešķiršanas, aprēķināšanas un izmaksas kārtība". Par likumā ar grozījumiem paredzēto un kādās situācijās tie ir piemērojami, LV portāls skaidroja Labklājības ministrijā (LM).

 

Grozījumu mērķis

Grozījumi likumā "Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam" tika izstrādāti, lai pilnveidotu vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķināšanas kārtību, kuru izmanto, lai noteiktu bezdarbnieka pabalsta apmēru, skaidro LM Sociālās apdrošināšanas departamenta Pabalstu politikas nodaļas vadītāja Ināra Baranovska.

Pamatā runa ir par izmaiņām likuma 8.pantā. (Tas nosaka vidējās iemaksu algas aprēķināšanu, paredzot, ka cilvēkam, kurš pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas ir bijis darba ņēmējs, vidējo apdrošināšanas iemaksu algu aprēķina par 12 kalendāra mēnešu periodu. Šis periods beidzas divus mēnešus pirms tā mēneša, kad cilvēks ir ieguvis bezdarbnieka statusu.)

Aizsargājot tos cilvēkus (visbiežāk tās ir sievietes), kurus, piemēram, atbrīvo no darba drīz pēc atgriešanās no bērna kopšanas atvaļinājuma un kuriem vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķina 12 kalendāra mēnešu periods sakrīt ar bērna kopšanas atvaļinājuma periodu, likumā ir noteikta speciāla norma. Proti, lai novērstu netiešo diskrimināciju attiecībā uz piešķiramā bezdarbnieka pabalsta apmēru, likuma 8.panta 6.daļā ir noteikts: ja bezdarbnieks pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas ir bijis darba ņēmējs un par viņu pēdējās veiktās iemaksas bezdarba gadījumam ir darba devēja un darba ņēmēja iemaksas, bet vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķina periodā cilvēks ir bijis bērna kopšanas atvaļinājumā (darba devēja un darba ņēmēja iemaksas šajā periodā nebija jāveic), vidējo iemaksu algu aprēķina par iepriekšējiem 12 mēnešiem pirms attiecīgā perioda, atkāpjoties līdz pat 32 mēnešiem.

Likumā šī norma ieviesta ar 2009.gada 1.janvāri, jo praksē bija konstatēti gadījumi, ka sievietes pēc atgriešanās darbā no bērna kopšanas atvaļinājuma atbrīvoja no darba. Šāda norma jau pirms pāris gadiem bija noteikta likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu".

"Vidējo iemaksu algu aprēķina, atkāpjoties līdz pat 32 mēnešiem."

Savukārt grozījumi, kas stājās spēkā šā gada 1.janvārī, precizēja 8.panta 6.daļu, tā saucamos attaisnotos periodus papildinot ar bērna kopšanai piešķirtā bezalgas atvaļinājuma, kā arī grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma periodiem, kā arī papildināja 8.pantu ar divām jaunām – 8. un 9.daļu. Šādas izmaiņas bija nepieciešamas, jo 2011.gada sākumā stājās spēkā grozījumi likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu", paplašinot cilvēku loku, kuriem ir tiesības uz vecāku pabalstu. Proti, līdz 2011.gada sākumam vecāku pabalstu piešķīra cilvēkiem, kuri atradās bērna kopšanas atvaļinājumā un kā darba ņēmēji vai kā pašnodarbinātas personas neguva ienākumus.

Pēc 2011.gada 1.janvāra vecāku pabalstu piešķir arī potenciālajiem adoptētājiem - cilvēkiem, kuri aprūpē bērnu pirms adopcijas, aizbildņiem, audžuģimenēm un citiem cilvēkiem, kuri kopj un audzina bērnu. Tas nozīmē, ka šiem cilvēkiem ir tiesības uz vecāku pabalstu, ja viņi, līdz bērns sasniedz viena gada vecumu, atrodas atvaļinājumā bez darba samaksas saglabāšanas, kas piešķirts sakarā ar nepieciešamību kopt bērnu.

Šādu atvaļinājumu piemēro tāpēc, ka Darba likumā nav speciāli noteikts bērna kopšanas atvaļinājums potenciālajiem adoptētājiem, audžuģimenēm, aizbildņiem un citiem cilvēkiem, kuri faktiski kopj bērnu, skaidro speciāliste. Situācijās, kad šāds atvaļinājums ir vajadzīgs, cilvēki to pieprasa saviem darba devējiem, norādot, ka tas nepieciešams bērna kopšanai. Darba devējs, to piešķirot, ir tiesīgs sniegt informāciju Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai un Valsts ieņēmumu dienestam, ka attiecīgais darbinieks ir šādā atvaļinājumā un viņam ir tiesības uz vecāku pabalstu.

 

Ko paredz izmaiņas?

Izmaiņas ar minētajiem grozījumiem faktiski attiecas uz tiem cilvēkiem, kuri vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķināšanas periodā ir bijuši atvaļinājumā bērna kopšanai. Runa ir par trīs veidu atvaļinājumiem – bērna kopšanas atvaļinājumu (ko piešķir vecākiem), bērna kopšanai piešķirto bezalgas atvaļinājumu (atvaļinājums potenciālajiem bērna adoptētājiem, aizbildņiem, audžuģimenēm un citiem cilvēkiem, kuri kopj bērnu), grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu. Papildinot 8.panta 6.daļu, noteikts, ka attaisnotajos periodos jāiekļauj arī bērna kopšanai piešķirtais bezalgas atvaļinājums, kā arī grūtniecības un dzemdību atvaļinājums.

Tas nozīmē, ja cilvēkam, kurš iepriekš ir bijis darba ņēmējs, vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķināšanas periodā alga nav bijusi tāpēc, ka viņš ir bijis vai nu bērna kopšanas atvaļinājumā, vai bērna kopšanai paredzētajā bezalgas atvaļinājumā, vai grūtniecības un dzemdību atvaļinājumā, vidējo algu aprēķina, atkāpjoties par iepriekšējo 12 kalendāra mēnešu periodu. Atkāpšanos var veikt līdz pat 32 mēnešiem.

I.Baranovska uzsver, ka 32 mēneši ir pietiekams atkāpšanās periods, lai sieviete saņemtu saviem iepriekšējiem darba ienākumiem un veiktajām iemaksām atbilstošu bezdarbnieka pabalstu. Saglabājas arī nosacījums, ka šādā veidā aprēķinātais bezdarbnieka pabalsts nedrīkst būt mazāks par pabalstu, ko nosaka tiem cilvēkiem, kuriem iemaksas veic no valsts pamatbudžeta. Respektīvi, aprēķinātais pabalsta apmērs nedrīkst būt mazāks par 60% no divkārša valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta (patlaban – 45 lati) apmēra, tātad šobrīd pabalsts nedrīkst būt mazāks par 54 latiem.

"Attaisnotos periodos ietilpst arī bezalgas atvaļinājums."

Kā jau iepriekš minēts, 8.pants ir papildināts ar divām jaunām daļām - 8. un 9.daļu.

8.daļa paredz, ka bezdarbniekam, kurš vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķina perioda daļā (viss periods ir 12 mēneši; attiecīgi daļa no tā varētu būt dažāda, piemēram, 1 vai  2, 3, 4 mēneši, vai 10 dienas u.c.) ir bijis bērna kopšanas atvaļinājumā, bērna kopšanai piešķirtajā bezalgas atvaļinājumā vai grūtniecības un dzemdību atvaļinājumā, šīs dienas no aprēķina perioda izslēdz.

Savukārt 8.panta 9.daļa nosaka: ja vidējās apdrošināšanas iemaksu aprēķina periodā, kurā cilvēks ir bijis bērna kopšanas atvaļinājumā, bērna kopšanai piešķirtajā bezalgas atvaļinājumā vai grūtniecības un dzemdību atvaļinājumā, darba devējs ir cilvēkam izmaksājis piemaksas vai prēmijas par darbu izpildi pirms atvaļinājuma piešķiršanas, tad, nosakot vidējo iemaksu algu, tās aprēķinā šos ienākumus var neņemt vērā, ja vien šāds aprēķins ir cilvēkam labvēlīgāks. Pretējā gadījumā, ja cilvēkam kādā mēnesī, piemēram, ir bijis bērna kopšanas atvaļinājums, kā rezultātā parādās apdrošināšanas iemaksu alga 50 latu apmērā (jo valsts iemaksas veic tikai no 50 latiem), bet nākamajā mēnesī faktiskā alga ir bijusi, piemēram, 500 lati, tad tas būtiski samazina pabalsta apmēru.

Šādas izmaiņas palīdzēs atrisināt problēmas tajās situācijās, kad cilvēkam, kurš atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā, darba devējs pēkšņi ieskaita kādu naudas summu, kuru viņš nebija paguvis izmaksāt agrāk. Tāpēc minētajā daļā ir iekļauta atruna, ka šos  ienākumus  var  neņemt  vērā  tikai  tādā gadījumā, ja aprēķins ir cilvēkam labvēlīgāks.
 
© "LV portāla" saturu aizsargā autortiesības.
Izlasi par iespējām to izmantot!
 
Palielināt | Samazināt
 
Ieteikt:   +0
-0



  Ieteikt:  +0
-0

 
KOMENTĀRI (0)
Komentārā lūdzam izteikt Jūsu viedokli. Ja Jums ir neskaidrības par izskatīto tematu, jautājumiem izmantojiet sadaļu "E-konsultācijas".
 
 
drošības attēls
Pievienot
 
 
 

 VISVAIRĀK LASĪTIE

TEMATISKIE RAKSTI

 
 
 

REKLĀMA

SKAIDROJUMI. LIKUMI PRAKSĒ. DISKUSIJAS. ZINI SAVAS TIESĪBAS UN PIENĀKUMUS!

Ceļvedis valsts informācijā. Specializēts portāls dialogam starp sabiedrību un valsti.
ATSLĒGVĀRDI:
  • VISI
  • A
  • B
  • C
  • D
  • E
  • F
  • G
  • H
  • I
  • J
  • K
  • L
  • M
  • N
  • O
  • P
  • R
  • S
  • T
  • U
  • V
  • Z
aizdevums aizsardzība amatpersona apdrošināšana apsaimniekošana aptauja arhitektūra arodbiedrība attīstība ārlietas ārvalstis Baltija bankas bankrots bērni bibliotēka budžets cilvēktiesības CVK dabas_stihijas darbs deficīts deklarācija demogrāfija demokrātija diplomātija direktīva dokuments drošība dzīvnieki eiro Eiropa Eiropas_Savienība ekonomika eksports energoefektivitāte enerģētika ES_fondi e-veselība e-vide finanses FKTK globālā_krīze grozījumi ģimene iekšlietas Igaunija imports infrastruktūra iniciatīvas inovācijas integrācija interešu_izglītība IT izglītība izgudrojumi kampaņa klimata_pārmaiņas KNAB komisija konkurētspēja konkurss korupcija Krievija kultūras_iestādes kultūras_norises labklājība Latvija lauksaimniecība lēmums Lietuva likums līgums mājoklis mežsaimniecība migrācija ministrija Ministru_kabinets muita NATO nauda nodarbinātība nodokļi noteikumi pakalpojumi partija pašvaldība pārtika pensijas pētījums pilsoniska_sabiedrība pilsonība pilsoņi plašsaziņas_līdzekļi plāns politika Prezidentūra programma projekts ražošana reforma regula reģionu_attīstība reģistrs Rīga SAB sabiedrība sabiedrības_līdzdalība Saeima sakari samits satiksme Satversme sociālā_apdrošināšana sociālā_palīdzība sociālie_partneri sods sports starptautiskā_misija statistika svētki tauta teritoriju_plānošana tiesības tieslietas tirdzniecība transports tūrisms uzņēmējdarbība valsts valsts_iestādes Valsts_kontrole valsts_valoda vecāki veselība vēlēšanas vēsture vide zeme zinātne zivsaimniecība
 


Latvijas Republikas oficiālais izdevējs
© VSIA "Latvijas Vēstnesis"

INFOGRAFIKA

+

PAR PORTĀLU

Redakcija

Konsultatīvā padome

Lietošanas noteikumi

Autortiesības

Reklāma

KONTAKTI

Bruņinieku 41,

Rīgā, LV-1011

Tālr.: 673-106-75

E-pasts: portals@lv.lv

Relīzēm: pr@lv.lv

PAR LATVIJAS VĒSTNESI

Klientu centrs

(Oficiālo paziņojumu iesniegšana)

Grāmatu e-veikals

Oficiālā izdevēja kontakti

Rekvizīti