Trešdiena,
22. oktobris
viss arhīvs
skaidrojumi
likumi praksē
Likumdošana
Norises
viedokļi
Intervijas
Komentāri
LV portāls jautā
Atklātās vēstules, paziņojumi
Amatpersonu runas
e-konsultācijas
latvijas vēstnesis
 
tiesību akti
 
oficiālie paziņojumi
likumi.lv
jurista vārds
IZVĒRSTI
 
Preses relīzes
 
 
Skaidrojumi
 
 
Viedokļi
 
 
Tiesību akti
 
 
Likumi praksē
 
 
E-konsultācijas
 
 
Lapas karte
 
 
RSS
 
 
Sūtīt vēstuli
 
 
 
 

Mākslīgo abortu tiesiskais regulējums Latvijā


Ieva Celmiņa
12.01.2012

 
Latvijas sievietēm ir tiesības izvēlēties – saglabāt grūtniecību vai ne. Ja sieviete izšķiras par abortu, viņai jāzina, ka mediķu rīcību šādās situācijās regulē stingri noteikumi: sieviete vairākkārtīgi jāinformē par grūtniecības pārtraukšanas sekām, turklāt legālo abortu drīkst izdarīt ne ātrāk kā 72 stundas pēc attiecīgā nosūtījuma izrakstīšanas.

 Drukāt
 Nosūtīt
 Ziņot redaktoram
 Komentēt
Iesaka:   +5 -2

Veselības ministrijas informācija liecina, ka mākslīgo abortu skaits Latvijā pēdējos gados samazinās. 2010.gadā Latvijā kopumā reģistrēti 7443 mākslīgie aborti, kamēr 2009.gadā Latvijā noticis 8881 mākslīgais aborts. Rēķinot uz 1000 dzīvi dzimušajiem bērniem, 2010.gadā veikti 389 mākslīgie aborti. Vislielākais mākslīgo abortu skaits veikts sievietēm vecumā no 20 līdz 24 gadiem - 1801. Seši mākslīgie aborti 2010.gadā veikti arī meitenēm, kuras bijušas jaunākas par 14 gadiem.

Šajos statistikas datos ietilpst mākslīgie aborti, kas izdarīti gan valsts, gan privātajās ārstniecības iestādēs. Kā skaidro Veselības ministrijas Veselības aprūpes departamenta Ārstniecības kvalitātes nodaļas vadītāja Antra Valdmane, Ministru kabineta 2009.gada 6.janvāra noteikumi Nr.10 "Noteikumi par valsts statistikas pārskatiem veselības aprūpes jomā" apstiprina valsts statistikas pārskatu veidlapu paraugus veselības aprūpes jomā, kā arī nosaka veidlapu aizpildīšanas un iesniegšanas kārtību, tai skaitā arī pārskatu par antenatālo jeb grūtnieču aprūpi, abortiem un kontracepciju.

Visas ārstniecības iestādes - gan tās, kurām ir noslēgts līgums ar Nacionālo veselības dienestu (NVD) par valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu, gan tās, kurām šāds līgums nav noslēgts, - katru gadu līdz 20.janvārim iesniedz NVD valsts statistikas pārskatu par grūtnieču aprūpi, abortiem un kontracepciju par iepriekšējo gadu. Savukārt Ministru kabineta 2005.gada 8.marta noteikumi Nr.170 "Noteikumi par ārstniecības iestāžu reģistru" nosaka: ja ārstniecības iestāde nepilda Valsts statistikas likumā noteiktās prasības un līdz kārtējā gada 1.martam neiesniedz statistikas pārskatu par ārstniecības iestādes darbību iepriekšējā gadā, ārstniecības iestādi svītro no Ārstniecības iestāžu reģistra.

Nevienai ārstniecības iestādei Latvijā nav tiesību piedāvāt anonīmu abortu. Kā skaidro A.Valdmane, visas darbības ārstniecības iestādē ir jādokumentē un ārstējošam ārstam pacientam ir jābūt atpazīstamam. Protams, ziņas par pacientu ir sensitīvas un nav izpaužamas, ja tas nav noteikts kādā no normatīvajiem aktiem. Tādēļ sievietēm nevajadzētu uztraukties, ka ārsts līdz ar statistisko datu apkopošanu tālāk nodod pilnu informāciju par viņu un viņas izvēli par labu abortam.

"Ārsts izplata un NVD uztur tikai statistisko, tātad - vispārīgo informāciju, un te nenonāk atšifrēta informācija par katru pacienti. Šo ārstējošam ārstam zināmo informāciju saskaņā ar Pacientu tiesību likumu un Fizisko personu datu aizsardzības likumu drīkst izpaust ierobežotam interesentu lokam," norāda A.Valdmane.

 

Legāls aborts un medicīnisks aborts

Mākslīgie aborti var būt legāli un medicīniski. MK noteikumos "Grūtniecības pārtraukšanas organizatoriskā kārtība" teikts, ka grūtniecības pārtraukšana pēc pašas sievietes vēlēšanās ir legāls aborts. To Latvijā ļauts izdarīt līdz grūtniecības 12.nedēļai.

Latvijā norīkojumu uz grūtniecības pārtraukšanu pēc sievietes vēlēšanās izsniedz ginekologs (dzemdību speciālists) vai ģimenes ārsts, vienlaikus informējot sievieti par grūtniecības pārtraukšanas būtību, iespējamiem medicīniskajiem sarežģījumiem, kā arī par iespēju saglabāt topošajam bērnam dzīvību. Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā teikts, ka grūtniecību pārtraukt ginekologs (dzemdību speciālists) drīkst ne agrāk kā 72 stundas pēc grūtniecības pārtraukšanas norīkojuma izsniegšanas, pirms tam atkārtoti informējot sievieti par grūtniecības pārtraukšanas iespējamiem sarežģījumiem.
 
"Nevienai ārstniecības iestādei Latvijā nav tiesību piedāvāt anonīmu abortu."

Vēl grūtniecību ļauts pārtraukt medicīnisku indikāciju dēļ vai gadījumā, kad tā iestājusies izvarošanas rezultātā. Šāda grūtniecības pārtraukšana ir medicīnisks aborts. Izvarošanas rezultātā iestājušās grūtniecības mākslīga pārtraukšana, pamatojoties uz tiesībaizsardzības iestādes izsniegtu izziņu par izvarošanas gadījumu, pieļaujama līdz grūtniecības 12.nedēļai. Savukārt grūtniecības pārtraukšana medicīnisku indikāciju dēļ ir pieļaujama līdz grūtniecības 24.nedēļai.

Medicīniskais aborts jebkurā gadījumā tiek veikts vien tad, ja ir ārstu konsilija apstiprinājums un sievietes rakstveida piekrišana (sievietes rīcībnespējas gadījumā - aizgādņa rakstveida piekrišana).

 Pārtraukt grūtniecību medicīnisku indikāciju dēļ vai gadījumā, kad tā iestājusies izvarošanas rezultātā, drīkst tikai ginekologs (dzemdību speciālists) stacionārā ārstniecības iestādē.

Medicīnisko abortu sievietēm apmaksā valsts, bet legālais aborts ir maksas pakalpojums - to paredz Ministru kabineta noteikumi "Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība".

 

Jaunai pacientei aborts - tikai ar vecāku piekrišanu

Ja grūtniecība iestājusies pacientei, kura ir jaunāka par 16 gadiem, ārstam, kas konstatējis grūtniecību, atbilstoši Seksuālās un reproduktīvās veselības likumam ir pienākums uzklausīt pacienti un veltīt pienācīgu uzmanību viņas uzskatiem, ņemot vērā šīs pacientes vecumu un brieduma pakāpi. Turklāt ārsta pienākums ir par grūtniecības iestāšanos informēt jaunās grūtnieces vecākus vai aizbildni, un tas jādara arī tad, ja grūtniece lūdz ārstu klusēt.

Pacientei, kas ir jaunāka par 16 gadiem, norīkojumu uz grūtniecības pārtraukšanu pēc pašas vēlēšanās drīkst izsniegt, ja vismaz viens no viņas vecākiem vai aizbildnis grūtniecības pārtraukšanai ir devis rakstveida piekrišanu. Arī grūtniecības pārtraukšana medicīnisku indikāciju dēļ vai gadījumā, kad tā iestājusies izvarošanas rezultātā, jaunietei pieļaujama, ja ir ārstu konsilija apstiprinājums vai tiesībaizsardzības iestādes izsniegta izziņa par izvarošanas gadījumu un ja vismaz viens no pacientes vecākiem vai aizbildnis devis rakstveida piekrišanu.

Ja pacientei, kas jaunāka par 16 gadiem, radies strīds ar vecākiem vai aizbildni par grūtniecības saglabāšanu, grūtniecības pārtraukšanai nepieciešams bāriņtiesas lēmums.

 

Sievietes izvēle - legāls aborts

Ja sieviete ārstam ambulatorā apmeklējuma laikā izteikusi vēlēšanos pārtraukt grūtniecību, ginekologs (dzemdību speciālists) vai ģimenes ārsts rīkojas šādi: apstiprina progresējošu grūtniecību; informē sievieti par grūtniecības pārtraukšanas būtību un ietekmi uz veselību; aizpilda un izsniedz sievietei nosūtījumu uz laboratorisko izmeklēšanu; pēc rezultātu izvērtēšanas un medicīnisko kontrindikāciju izslēgšanas aizpilda un izsniedz sievietei nosūtījumu grūtniecības pārtraukšanai.

Ginekologs (dzemdību speciālists) vai ģimenes ārsts nosūtījumā un ambulatorā pacienta medicīniskajā kartē atzīmē nosūtījuma izsniegšanas gadu, mēnesi, datumu un stundu, jo abortu, kā jau iepriekš minēts, drīkst izdarīt tikai tad, kad kopš tā atļaujas došanas pagājušas 72 stundas. Tas ir laiks, kas topošajai māmiņai tiek dots pārdomām.

Ginekologs (dzemdību speciālists) vai ģimenes ārsts grūtniecības pārtraukšanai nosūta sievieti uz stacionāru ārstniecības iestādi vai ambulatorās ārstniecības iestādes dienas stacionāru. Uz stacionāro ārstniecības iestādi sieviete obligāti jāsūta tad, ja pacientei tā ir pirmā grūtniecība; ja sievietei ir 16 gadu vai mazāk; ja sievietei ir specifiskas saslimšanas, kuras, pārtraucot grūtniecību, var radīt draudus sievietes dzīvībai, kā arī tad, ja grūtniecība ilgst vairāk par astoņām nedēļām.
 
"Medicīnisko abortu sievietēm apmaksā valsts, bet legālais aborts ir maksas pakalpojums."

Ārstniecības iestādē, kur sieviete ieradusies pārtraukt grūtniecību, viņai vispirms jāsaņem informācija no ginekologa (dzemdību speciālista) par grūtniecības pārtraukšanas gaitu un iespējamiem sarežģījumiem. Sieviete drīkst izvēlēties atsāpināšanas veidu, un viņai jāsaņem informācija no ārsta anesteziologa par iespējamiem atsāpināšanas procedūras sarežģījumiem. Līdz izrakstīšanai no ārstniecības iestādes pēc grūtniecības pārtraukšanas ginekologs (dzemdību speciālists) konsultē sievieti par ģimenes plānošanas jautājumiem un iesaka piemērotus kontracepcijas līdzekļus.

Kā skaidro A.Valdmane, ārsts var arī nerakstīt sievietei nosūtījumu legālajam abortam, kā arī var atteikties to veikt. Šādi rīkoties ārstam ir tiesības atbilstoši Ārstniecības likuma 40.pantam. Tas nosaka, ka ārsts ir atbildīgs par nedzimušas dzīvības saglabāšanu un viņa pienākums ir mēģināt atrunāt pacienti no grūtniecības pārtraukšanas, ja grūtniecība nav pretrunā ar sievietes veselības stāvokli un nepastāv draudi, ka jaundzimušajam būs pārmantojama vai iegūta slimība. "Ārstam ir tiesības atteikties izdarīt grūtniecības pārtraukšanu, ja tam nav medicīnisku iemeslu," teikts Ārstniecības likumā.

 

Medicīniskajam abortam var piekrist un var atteikties

Citāda kārtība normatīvajā regulējumā noteikta medicīniskajam abortam - gadījumiem, kad grūtniecība iestājusies pēc izvarošanas un sieviete vēlas šo grūtniecību pārtraukt vai arī tad, ja aborts nepieciešams medicīnisku indikāciju dēļ. Abos šajos gadījumos vajadzīgs ārstu konsilija slēdziens.

Ja sievietes saslimšanas dēļ iespējami vai radušies sarežģījumi grūtniecības gaitā, konsilijā piedalās ginekologs (dzemdību speciālists), ģimenes ārsts un attiecīgais speciālists ambulatorā ārstniecības iestādē vai arī ginekologs (dzemdību speciālists), ginekoloģiskās nodaļas vadītājs un attiecīgais speciālists stacionārā ārstniecības iestādē. Ja sievietei iespējami vai radušies augļa attīstības traucējumi, konsiliju organizē ārsts ģenētiķis. Šajā gadījumā konsilijā piedalās ārsts ģenētiķis, ginekologs (dzemdību speciālists), kā arī ginekologs (dzemdību speciālists), kuram ir sertifikāts ultraskaņas izmeklēšanā dzemdniecībā un ginekoloģijā.
 
"Sievietēm nevajadzētu uztraukties, ka ārsts līdz ar statistisko datu apkopošanu tālāk nodod pilnu informāciju par viņu un viņas izvēli par labu abortam."

Pamatojoties uz konsilija atzinumu, ginekologs (dzemdību speciālists) vai ģimenes ārsts informē sievieti par iespējamiem sarežģījumiem, ja grūtniecība tiks saglabāta, un izsniedz nosūtījumu uz grūtniecības pārtraukšanu stacionārā ārstniecības iestādē. Konsilija atzinumu pievieno medicīniskajai dokumentācijai.

Ja grūtniecība ir izvarošanas sekas, konsilijā piedalās ginekologi (dzemdību speciālisti).
Ikreiz, kad sieviete tiek informēta un/vai pieņem lēmumu par vai pret medicīnisko abortu, viņa aizpilda rakstisku apliecinājumu, ko pievieno medicīniskajai dokumentācijai.

Rakstiskajā apliecinājumā ir apliecinātāja personas dati; apliecinājums, ka saņemta saprotama, pilnīga informācija un izdarīta izvēle par vai pret grūtniecības pārtraukšanu, kā arī rakstiskā apliecinājuma aizpildīšanas gads, mēnesis un datums. Ja grūtniece ir jaunāka par 16 gadiem, apliecinājumu aizpilda tās likumiskais pārstāvis.

 

Par aborta neatļautu izdarīšanu - kriminālatbildība

Krimināllikums paredz, ka par abortu, ko grūtniecei izdarījusi persona, kurai ir tiesības to darīt, ja aborts izdarīts ārpus slimnīcas vai citas ārstniecības iestādes, vai arī ārstniecības iestādē, bet bez tiesiska pamata, soda ar arestu vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz divdesmit minimālajām mēnešalgām, atņemot tiesības nodarboties ar ārstniecību uz laiku līdz pieciem gadiem vai bez tā.

Savukārt par aborta izdarīšanu grūtniecei antisanitāros apstākļos vai ja to izdarījusi persona, kurai nav tiesību uz to, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar arestu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz sešdesmit minimālajām mēnešalgām, atņemot tiesības nodarboties ar ārstniecību uz laiku līdz pieciem gadiem vai bez tā.

Par aborta neatļautu izdarīšanu grūtniecei atkārtoti soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem, atņemot tiesības nodarboties ar ārstniecību uz laiku līdz pieciem gadiem vai bez tā.
Par aborta neatļautu izdarīšanu pret grūtnieces gribu vai ja aborta neatļauta izdarīšana izraisījusi grūtnieces nāvi vai citas smagas sekas, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no pieciem līdz piecpadsmit gadiem, atņemot tiesības nodarboties ar ārstniecību uz laiku līdz pieciem gadiem vai bez tā.

Kriminālatbildība paredzēta arī par piespiešanu izdarīt abortu. Par grūtnieces piespiešanu izdarīt abortu, ja rezultātā aborts izdarīts, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar arestu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz četrdesmit minimālajām mēnešalgām.

 
© "LV portāla" saturu aizsargā autortiesības.
Izlasi par iespējām to izmantot!
 
Palielināt | Samazināt
 
Ieteikt:   +5
-2


ATSLĒGVĀRDI:   'bērni  'likums  'ministrija  'statistika  'tiesības  'veselība  

  Ieteikt:  +5
-2

 
Komentārā lūdzam izteikt Jūsu viedokli. Ja Jums ir neskaidrības par izskatīto tematu, jautājumiem izmantojiet sadaļu "E-konsultācijas".
 
 
drošības attēls
Pievienot
 
Lasīt komentārus (1)
 
 
VECĀKIE    JAUNĀKIE
 
1 Kopā: 1
 

Ronalds Rožkalns
Iesaka:  +0  -0

Apšaubāma ir rakstā minētais, ka "Jaunai pacientei aborts - tikai ar vecāku piekrišanu":
1) "ārsta pienākums ir par grūtniecības iestāšanos informēt jaunās grūtnieces vecākus vai aizbildni, un tas jādara arī tad, ja grūtniece lūdz ārstu klusēt." - Pacientu tiesību likuma (PTL) 10.panta 6.daļa: "Nepilngadīga pacienta likumiskajam pārstāvim informāciju nesniedz, ja šādas informācijas izpaušana var kaitēt attiecīgā pacienta interesēm. Ārsts pieņemto lēmumu ieraksta pacienta medicīniskajos dokumentos un informē par to bāriņtiesu."
2) "Pacientei, kas ir jaunāka par 16 gadiem, norīkojumu uz grūtniecības pārtraukšanu pēc pašas vēlēšanās drīkst izsniegt, ja vismaz viens no viņas vecākiem vai aizbildnis grūtniecības pārtraukšanai ir devis rakstveida piekrišanu." - PTL 13.panta 2.daļa: "Nepilngadīga pacienta (no 14 gadu vecuma) ārstniecība ir pieļaujama, ja saņemta viņa piekrišana, izņemot šā likuma 7.panta astotajā daļā noteikto."

12.01.2012 11:24:08

 
1 Kopā: 1
 
 

 VISVAIRĀK LASĪTIE

 
 
 

REKLĀMA

SKAIDROJUMI. LIKUMI PRAKSĒ. DISKUSIJAS. ZINI SAVAS TIESĪBAS UN PIENĀKUMUS!

Ceļvedis valsts informācijā. Specializēts portāls dialogam starp sabiedrību un valsti.
ATSLĒGVĀRDI:
  • VISI
  • A
  • B
  • C
  • D
  • E
  • F
  • G
  • H
  • I
  • J
  • K
  • L
  • M
  • N
  • O
  • P
  • R
  • S
  • T
  • U
  • V
  • Z
aizdevums aizsardzība amatpersona apdrošināšana apsaimniekošana aptauja arhitektūra arodbiedrība attīstība ārlietas ārvalstis Baltija bankas bankrots bērni bibliotēka budžets cilvēktiesības CVK dabas_stihijas darbs deficīts deklarācija demogrāfija demokrātija diplomātija direktīva dokuments drošība dzīvnieki eiro Eiropa Eiropas_Savienība ekonomika eksports energoefektivitāte enerģētika ES_fondi e-veselība e-vide finanses FKTK globālā_krīze grozījumi ģimene iekšlietas Igaunija imports infrastruktūra iniciatīvas inovācijas integrācija interešu_izglītība IT izglītība izgudrojumi kampaņa klimata_pārmaiņas KNAB komisija konkurētspēja konkurss korupcija Krievija kultūras_iestādes kultūras_norises labklājība Latvija lauksaimniecība lēmums Lietuva likums līgums mājoklis mežsaimniecība migrācija ministrija Ministru_kabinets muita NATO nauda nodarbinātība nodokļi noteikumi pakalpojumi partija pašvaldība pārtika pensijas pētījums pilsoniska_sabiedrība pilsonība pilsoņi plašsaziņas_līdzekļi plāns politika Prezidentūra programma projekts ražošana reforma regula reģionu_attīstība reģistrs Rīga SAB sabiedrība sabiedrības_līdzdalība Saeima sakari samits satiksme Satversme sociālā_apdrošināšana sociālā_palīdzība sociālie_partneri sods sports starptautiskā_misija statistika svētki tauta teritoriju_plānošana tiesības tieslietas tirdzniecība transports tūrisms uzņēmējdarbība valsts valsts_iestādes Valsts_kontrole valsts_valoda vecāki veselība vēlēšanas vēsture vide zeme zinātne zivsaimniecība
 


Latvijas Republikas oficiālais izdevējs
© VSIA "Latvijas Vēstnesis"

INFOGRAFIKA

+

PAR PORTĀLU

Redakcija

Konsultatīvā padome

Lietošanas noteikumi

Autortiesības

Reklāma

KONTAKTI

Bruņinieku 41,

Rīgā, LV-1011

Tālr.: 673-106-75

E-pasts: portals@lv.lv

Relīzēm: pr@lv.lv

PAR LATVIJAS VĒSTNESI

Klientu centrs

(Oficiālo paziņojumu iesniegšana)

Grāmatu e-veikals

Oficiālā izdevēja kontakti

Rekvizīti