Ceturtdiena,
30. oktobris
viss arhīvs
skaidrojumi
likumi praksē
Likumdošana
Norises
viedokļi
Intervijas
Komentāri
LV portāls jautā
Atklātās vēstules, paziņojumi
Amatpersonu runas
e-konsultācijas
latvijas vēstnesis
 
tiesību akti
 
oficiālie paziņojumi
likumi.lv
jurista vārds
IZVĒRSTI
 
Preses relīzes
 
 
Skaidrojumi
 
 
Viedokļi
 
 
Tiesību akti
 
 
Likumi praksē
 
 
E-konsultācijas
 
 
Lapas karte
 
 
RSS
 
 
Sūtīt vēstuli
 
 
 
 

Lai ēkā mazāk trokšņa un augstāka ugunsdrošība


Jānis Kalns
21.07.2011

 
Trokšņu aizsardzība ēkās un labas to akustiskās īpašības ir svarīgas, lai telpu iemītniekiem nodrošinātu iespējami augstu komforta līmeni, bet ugunsdrošība, protams, allaž ir aktuāla un uzlabojama. Ministru kabinets jūnija beigās apstiprināja divus jaunus būvnormatīvus, kas reglamentē trokšņu aizsardzības un akustiskās prasības būvēm, kā arī pastiprina ugunsdrošības prasības.

 Drukāt
 Nosūtīt
 Ziņot redaktoram
 Komentēt
Iesaka:   +2 -0

Būvnormatīvā LBN 016-11 "Būvakustika" (salīdzinājumā ar pašreiz esošo LBN 016-03 "Būvakustika") svarīgākais jaunums ir konkrētas trokšņu aizsardzības un akustiskās prasības, kas nodrošinās iespēju projektēt būves, kurās iedzīvotāji varēs izvēlēties sev tīkamu akustisko komforta līmeni.

Savukārt LBN 201-10 "Būvju ugunsdrošība" (nomainīs LBN 201-07 "Būvju ugunsdrošība") izvirza minimālās ugunsdrošības prasības jaunbūvēm, renovējamām un rekonstruējamām būvēm saistībā ar to plānojumu, prasības būvkonstrukciju un pielietojamo būvizstrādājumu reakcijai uz ugunsiedarbību, prasības būvkonstrukciju nestspējas nodrošināšanai ugunsgrēka un sprādziena gadījumos atkarībā no būves izmantošanas veida un iespējamās ugunsslodzes, kā arī vairākas citas prasības.

LBN 016-11 "Būvakustika" stāsies spēkā šā gada 1. septembrī, bet LBN 201-10 "Būvju ugunsdrošība" nedaudz vēlāk – 2012. gada 1. janvārī.

 

Mazinās piesārņojumu – troksni

Kā zināms, troksnis ir viens no faktoriem, kas nelabvēlīgi iedarbojas uz cilvēku, pazemina tā darbspējas un kaitē veselībai. Tāpēc viens no būvniecības akustikas uzdevumiem ir cilvēku aizsardzība no ikdienas trokšņiem.

"Pilnveidojoties un rodoties jauniem būvakustisko konstrukciju risinājumiem, kā arī saistībā ar jaunu skaņas izolācijas materiālu ienākšanu tirgū, palielinās arī prasības pēc augstāka komforta līmeņa nodrošinājuma ēku telpās," saka Ekonomikas ministrijas Būvniecības un mājokļu politikas departamenta direktore Ilze Oša.

Jaunais būvnormatīvs, atkarībā no akustiskā komforta līmeņa, nosaka būvju telpu iedalījumu četrās – A, B, C un D – klasēs. D klases prasības attiecinātas uz šobrīd esošo ēku telpām, un turpmāk šāda tipa ēkas vairs netiks būvētas. Savukārt C klases prasības telpām ir minimālās prasības, kuras tiek noteiktas kā obligāti piemērojamas jaunu ēku projektēšanai un nodrošina telpās esošajiem cilvēkiem trokšņa ierobežošanu līdz līmenim, kas neapdraud viņu veselību un ļauj justies komfortabli. Projektējot būves telpas atbilstoši A un B klases prasībām, tiks nodrošināts īpaši augsts akustiskā komforta līmenis, ko panāks, maksimāli ierobežojot traucējošā trokšņa rašanos un izplatīšanos.

Normatīvajā aktā ir precizētas vai svītrotas vairākas normas, kas jau ir noteiktas Ministru kabineta 2004. gada 13. jūlija noteikumos Nr.597 "Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība". Tie ir jautājumi par vides trokšņa novērtēšanu akustiskajās diskomforta zonās.

Būvnormatīvs attiecas uz publiskām un dzīvojamām ēkām un apbūves teritoriju visā to dzīves ciklā: veicot izpēti, projektēšanu, būvniecību, kapitālo remontu, rekonstrukciju, restaurāciju, paplašināšanu un pārprofilēšanu, bet neattiecas uz ražošanas, tehniskajām un speciālas nozīmes telpām, kā arī uz būvēm (piemēram, ierakstu un pārraides studijām un skaņu režijas telpām), kurām tiek izvirzītas īpašas akustiskās prasības un akustiskos parametrus nosaka pasūtītājs.

"Pilnveidojoties un rodoties jauniem būvakustisko konstrukciju risinājumiem, palielinās arī prasības pēc augstāka komforta līmeņa nodrošinājuma ēku telpās."

Būvnormatīvā ir noteiktas arī skaņas izolācijas prasības ēku iekšējām norobežojošām konstrukcijām atkarībā no telpas iedalījuma klasēs, kā arī noteikta vides trokšņa avotu tuvumā esošo ēku ārējo norobežojošo konstrukciju nepieciešamā skaņas izolācija.

I. Oša uzsver, ka būvprojekti, kuri akceptēti vai iesniegti akceptēšanai būvvaldē līdz šā gada 31. augustam un kuru tehniskie risinājumi atbilst LBN 016-03 prasībām, nav jāpārstrādā atbilstoši jaunā būvnormatīva prasībām.

Sadarbībā ar nozares standartizācijas tehnisko komiteju ir izveidots Latvijas nacionālo standartu saraksts, kurus var piemērot šo noteikumu prasību izpildei. Normatīvā ir arī norāde, kur šo sarakstu atrast. Taču sarakstā iekļautie standarti netiek noteikti kā obligāti piemērojami. Brīvprātīga Eiropas standartu prasību ievērošana ir viens no pakalpojumu kvalitātes politikas principiem, lai veicinātu to pakalpojumu saderību, kurus nodrošina pakalpojumu sniedzēji dažādās Eiropas valstīs. Šāds princips sekmē salīdzinošo pārbaužu un testēšanas attīstību.

Jaunais būvnormatīvs papildināts ar vairākiem pielikumiem. Piemēram, 3. pielikumā noteiktas skaņas izolācijas prasības ēku iekšējām norobežojošām konstrukcijām atkarībā no telpas iedalījuma klasēs, bet 4. pielikumā grafiskā veidā noteikta vides trokšņa avotu tuvumā esošo ēku ārējo norobežojošo konstrukciju nepieciešamā skaņas izolācija.

Normatīvā akta tiesiskais regulējums attiecas uz būvniecības procesā iesaistītām fiziskām un juridiskām personām būvprojektēšanas un būvdarbu izpildes stadijās, un tā prasības būs saistošas būvniecības ieceres īstenotājiem (pasūtītājiem) un būvmateriālu ražotājiem.

 

Koka ēkas varēs būvēt augstākas

Būvnormatīvs LBN 201-10 "Būvju ugunsdrošība" izvirza minimālās ugunsdrošības prasības jaunbūvēm, renovējamām un rekonstruējamām būvēm. Jāuzsver, ka būvnormatīva teksts strukturēts būvprojektēšanas tehnoloģiskā secībā tā, lai lietotājam (projektētājam) tas būtu parocīgi. Ugunsdrošības funkcionālās prasības izvirzītas, balstoties uz Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta tehnisko nodrošinājumu, kas tiek piemērots, veicot glābšanas darbus, nosakot par kritēriju būves augstākā stāva grīdas līmeni metros. Tātad, pilnveidojoties šai tehnikai, nākotnē normatīvs, ļoti iespējams, tiks grozīts.

LBN 201-10 "Būvju ugunsdrošība" ietvertas prasības, kuras izriet no Eiropas Komisijas 2000. gada 8. februāra lēmuma 2000/147/EK, kas nosaka būvizstrādājumu ugunsdrošības klasifikācijas sistēmu un apzīmējumus: ugunsnoturības pakāpe, ugunsizturība un ugunsreakcija.

Tāpat būvnormatīvs nosaka būtiskās ugunsdrošības prasības, kas izriet no būvju plānojuma, prasības būvkonstrukciju un pielietojamo būvizstrādājumu reakcijai uz ugunsiedarbību, prasības būvkonstrukciju nestspējas nodrošināšanai ugunsgrēka un sprādziena gadījumos atkarībā no būves izmantošanas veida un iespējamās ugunsslodzes. Tas nosaka arī prasības evakuācijas ceļiem un to apzīmēšanai, ugunsgrēka signalizācijai un ugunsaizsardzības sistēmu ierīkošanai.

Atšķirībā no pašreiz spēkā esošā LBN 201-07 "Būvju ugunsdrošība", kur ugunsdrošības prasības būvēm tika noteiktas atkarībā no stāvu skaita vai būves augstuma, jaunajā LBN būves tiek iedalītas atkarībā no augstākā stāva grīdas līmeņa (8 un 28 metri), kas atbilst VUGD tehniskajam nodrošinājumam.

"Būvnormatīvs nosaka būtiskās ugunsdrošības prasības, kas izriet no būvju plānojuma."

Būvju iedalījums (septiņi būvju lietošanas veidi) ir atšķirīgs no Būvju klasifikācijas. Šajā gadījumā būves tiek iedalītas atkarībā no būves ugunsdrošības prasībām, būves lietotāju (cilvēku) skaita un evakuācijas iespējām.

LBN 201-10 pieļauj koka būvizstrādājumu izmantošanu, ja līdz ēkas augstākā stāva grīdas līmenim ir 8 metri, kas atbilst ēkas trim stāviem. Taču ir viens izņēmums, kas pieļauj koka konstrukciju (nesošo sienu un karkasa kolonnu) izmantošanu piecu stāvu biroja ēku būvniecībā.

Līdz šim būvnormatīvā esošās trīs būvkonstrukciju ugunsnoturības pakāpes ir papildinātas ar četrām jaunām apakšpakāpēm: U1 – U1a un U1b, U2 – U2a un U2b,U3.

Šāds ugunsnoturības pakāpju dalījums nodrošina, ka būvēm, kurām ir vienāda ugunsnoturības pakāpe U, taču atšķiras ugunsnoturības apakšpakāpes, var atšķirties pieļaujamā būves augstākā stāva grīdas līmeņa atzīme un ugunsdrošības nodalījuma maksimālā platība, līdz ar to atšķiras arī šādās būvēs izmantotie būvmateriāli un to ugunsizturības rādītāji - būvkonstrukciju ugunsizturība un ugunsreakcijas klase.

Jaunais būvnormatīvs nosaka arī prasības ārsienu siltumizolācijas sistēmām un tajās pielietojamiem materiāliem, kā arī horizontālo ugunsdrošu atdalošo joslu izveidei.

Detalizētas zibensaizsardzības prasības tiks iekļautas būvnormatīvā LBN 261-07 "Ēku iekšējo elektroinstalāciju izbūve".

 
© "LV portāla" saturu aizsargā autortiesības.
Izlasi par iespējām to izmantot!
 
Palielināt | Samazināt
 
Ieteikt:   +2
-0


ATSLĒGVĀRDI:   'dokuments  'lēmums  'ministrija  'Ministru kabinets  'noteikumi  'veselība  'vide  

  Ieteikt:  +2
-0

 
KOMENTĀRI (0)
Komentārā lūdzam izteikt Jūsu viedokli. Ja Jums ir neskaidrības par izskatīto tematu, jautājumiem izmantojiet sadaļu "E-konsultācijas".
 
 
drošības attēls
Pievienot
 
 
 

 VISVAIRĀK LASĪTIE

 
 
 

REKLĀMA

SKAIDROJUMI. LIKUMI PRAKSĒ. DISKUSIJAS. ZINI SAVAS TIESĪBAS UN PIENĀKUMUS!

Ceļvedis valsts informācijā. Specializēts portāls dialogam starp sabiedrību un valsti.
ATSLĒGVĀRDI:
  • VISI
  • A
  • B
  • C
  • D
  • E
  • F
  • G
  • H
  • I
  • J
  • K
  • L
  • M
  • N
  • O
  • P
  • R
  • S
  • T
  • U
  • V
  • Z
aizdevums aizsardzība amatpersona apdrošināšana apsaimniekošana aptauja arhitektūra arodbiedrība attīstība ārlietas ārvalstis Baltija bankas bankrots bērni bibliotēka budžets cilvēktiesības CVK dabas_stihijas darbs deficīts deklarācija demogrāfija demokrātija diplomātija direktīva dokuments drošība dzīvnieki eiro Eiropa Eiropas_Savienība ekonomika eksports energoefektivitāte enerģētika ES_fondi e-veselība e-vide finanses FKTK globālā_krīze grozījumi ģimene iekšlietas Igaunija imports infrastruktūra iniciatīvas inovācijas integrācija interešu_izglītība IT izglītība izgudrojumi kampaņa klimata_pārmaiņas KNAB komisija konkurētspēja konkurss korupcija Krievija kultūras_iestādes kultūras_norises labklājība Latvija lauksaimniecība lēmums Lietuva likums līgums mājoklis mežsaimniecība migrācija ministrija Ministru_kabinets muita NATO nauda nodarbinātība nodokļi noteikumi pakalpojumi partija pašvaldība pārtika pensijas pētījums pilsoniska_sabiedrība pilsonība pilsoņi plašsaziņas_līdzekļi plāns politika Prezidentūra programma projekts ražošana reforma regula reģionu_attīstība reģistrs Rīga SAB sabiedrība sabiedrības_līdzdalība Saeima sakari samits satiksme Satversme sociālā_apdrošināšana sociālā_palīdzība sociālie_partneri sods sports starptautiskā_misija statistika svētki tauta teritoriju_plānošana tiesības tieslietas tirdzniecība transports tūrisms uzņēmējdarbība valsts valsts_iestādes Valsts_kontrole valsts_valoda vecāki veselība vēlēšanas vēsture vide zeme zinātne zivsaimniecība
 


Latvijas Republikas oficiālais izdevējs
© VSIA "Latvijas Vēstnesis"

INFOGRAFIKA

+

PAR PORTĀLU

Redakcija

Konsultatīvā padome

Lietošanas noteikumi

Autortiesības

Reklāma

KONTAKTI

Bruņinieku 41,

Rīgā, LV-1011

Tālr.: 673-106-75

E-pasts: portals@lv.lv

Relīzēm: pr@lv.lv

PAR LATVIJAS VĒSTNESI

Klientu centrs

(Oficiālo paziņojumu iesniegšana)

Grāmatu e-veikals

Oficiālā izdevēja kontakti

Rekvizīti