Publicēts pirms 12 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Sabiedriskā transporta pasažiera pienākumi ne vienmēr atšķiras no kontroles pienākumiem – abiem ir pienākums ievērot likumu. Tomēr atšķirības ir: vieniem ir pienākums maksāt par transporta pakalpojumiem (iegādāties biļeti), otriem – godprātīgi veikt savu darbu, nepārkāpjot likumu.
FOTO: www.unity.lv
Medijos ziņas par kārtējo incidentu starp sabiedriskā transporta kontrolieri un pasažieri nav retums. Interneta vidē ir atrodami daudzi videomateriāli, kas atspoguļo kontrolieru rīcību sabiedriskā transporta pasažieru pārbaudes laikā. Citiem šie notikumi liekas saprotami, savukārt citiem – ne.
Kā īsti sabiedriskā transporta kontrolieris ir tiesīgs rīkoties, pārbaudot, vai pasažierim ir biļete, vai nav? Kādi likumi un noteikumi nosaka kontrolieru rīcību pārbaudes laikā? Kas man ir jāzina, lai saprastu, vai kontrolieris nepārkāpj savas pilnvaras? Iespējams, šie un citi jautājumi virmo pasažieru prātos, kad kārtējā pieturā tiek pamanītas spilgti zaļās vestes un sabiedriskais transports apstājas, lai ielaistu kontroli.
Pasažiera pienākums
Ikvienam sabiedriskā transporta pasažierim ir pienākums, braucot sabiedriskajā transportlīdzeklī, iegādāties biļeti, bagāžas biļeti, kā arī turēt pie sevis dokumentu, kas apliecina pasažiera tiesības izmantot braukšanas maksas atvieglojumus. Tie ir jāuzrāda kontrolierim (MK noteikumos „Sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanas un izmantošanas kārtība” noteikts, ka biļete un dokumenti jāiedod kontrolierim rokās).
Kas ir sabiedriskā transporta kontrole
Sabiedriskā transporta kontrolieri ir Rīgas pašvaldības SIA “Rīgas satiksme” (RS) Kontroles daļas darbinieki, kas sabiedriskajā transportā veic pasažieru kontroli – pārliecinās, vai RS veiktie pasažieru pārvadājumi notiek atbilstoši Latvijas Republikas normatīvo aktu un RS iekšējo normatīvo aktu prasībām.
RS Kontroles daļas vadītājs Aldis Āboltiņš informē, ka personai, kas vēlas strādāt par RS transporta biļešu kontrolieri, ir jābūt pabeigtai vidējai izglītībai un valsts valodas 2B līmenim (jābūt oriģināldokumentiem, kas to apliecina). Patlaban RS strādā 118 kontrolieri.
Tiešie kontroles darba pienākumi ir sabiedriskā transporta pasažieru biļešu (vienreizējo papīra biļešu, abonementa biļešu un dokumentu) pārbaude, lai konstatētu to esamību un derīgumu. Lai spētu veikt savus darba pienākumus atbilstoši sabiedrības interesēm, RS ir pieņēmusi noteikumus „Par pasažieru pārvadājumu kontroli”, kas nosaka kontroles darba kārtību, organizāciju, ētiku, pasažieru un transportlīdzekļu vadītāju kontroli.
"Kontrolieris savus pienākumus veic tā, lai radītu pēc iespējas mazākus traucējumus pasažieriem."
Ikvienam kontrolierim reida jeb pārbaudes laikā ir jābūt derīgai apliecībai, kurā ir skaidri redzams kontroliera amats, vārds un uzvārds, darba numurs un fotoattēls. Apliecībai ir jāatrodas kontrolējamajai personai skaidri saredzamā vietā. Kontrolierim rokās ir jābūt:
Turklāt kontrolierim jāvalkā atstarojošā veste.
Trīs veidu sabiedriskā transporta kontroles
Latvijā ir trīs veidu sabiedriskā transporta kontroles:
Kontroliera pienākumi
Kontroliera pienākumi ir pārbaudīt, vai sabiedriskā transporta pasažieri ir iegādājušies biļeti braukšanai, vajadzības gadījumā likuma kārtībā sodīt bezbiļetniekus.
Sākotnēji kontrolieris apstādina sabiedrisko transportu vai iekāpj tajā pieturvietā. Kontroles laikā kontrolieris iekāpj transportlīdzeklī pa jebkurām durvīm un pietuvina elektroniskās kartes lasītājam savu kontroliera identifikācijas viedkarti. Tālāk kontrolieris aicina pasažierus uzrādīt savas biļetes un pārbauda ikviena pasažiera biļeti – e-talonu, pietuvinot to rokas terminālim vai arī viegli ieplēšot papīra biļeti. Kontrolieris savus pienākumus veic tā, lai radītu pēc iespējas mazākus traucējumus pasažieriem. Jebkurš pasažieris var palūgt kontrolierim sniegt skaidrojumus, uzrādīt apliecību un spēkā esošus normatīvos aktus vai to izrakstus.
Ja transportlīdzeklī nav neviena pasažiera, kas brauc bez biļetes, tad kontrolieri, savu darbu paveikuši, atstāj sabiedrisko transportu. Tomēr, ja bezbiļetnieki starp pasažieriem ir, tad kontrolieris var konstatēt viņa pārkāpumu turpat (sabiedriskajā transportā) vai palūgt pasažieri izkāpt no transportlīdzekļa. Tālāk jau kontrole nosaka pasažiera vainu un soda apmēru.
Apstrīdēt vai neapstrīdēt
Sabiedriskā transporta kontrolieri tiem pasažieriem, kas brauc bez biļetes, piemēro sodu. Kontrolieris var sastādīt administratīvā soda protokolu vai arī iztikt bez tā:
Ja pasažieris atsakās parakstīt administratīvā pārkāpuma protokolu vai naudas soda kvīti, kontrolierim šī informācija ir jānorāda attiecīgajā dokumentā. A. Āboltiņš stāsta, ka gadījumos, kad pasažieris nav spējīgs samaksāt soda naudu uz vietas vai ir konfliktsituācija, tad tiek sastādīts administratīvais pārkāpuma protokols, ko sastāda policija.
"Ikvienam sabiedriskā transporta pasažierim ir pienākums, braucot sabiedriskajā transportlīdzeklī, iegādāties biļeti."
Ja pasažieris zina, ka ir vainīgs un ir braucis bez biļetes, tad vieglāk ir savu vainu atzīt un samaksāt sodu. Tomēr gadījumos, kad pasažieris ir bez vainas vainīgs, sava taisnība ir jāaizstāv. Sabiedriskā transporta kontrolieris nereti patrulē kopā ar policijas darbiniekiem – pie viņiem var vērsties pārpratumu gadījumos.
A. Āboltiņš norāda, ka „policijas darbinieki pilda sabiedriskās kārtības uzraudzību, lai izslēgtu pasažieru agresivitāti, incidentu iespējamību, kā arī nepieciešamības gadījumā pārbauda pārkāpēja personību un sastāda administratīvo pārkāpuma protokolu”.
Braukšanas dokumentu aizturēšana
Iespējams, kādam ir nācies saskarties ar situāciju, kad biļešu kontrolieris ir aizturējis biļeti. Tas notiek, ja biļete nav derīga, kontrolierim ir aizdomas, ka pasažieris uzrāda sveša cilvēka braukšanas tiesības apliecinošu dokumentu (ja pasažieris nevar pierādīt, ka tā ir viņa biļete). Šajos gadījumos kontrolieris sastāda biļetes aizturēšanas aktu un informē pasažieri, ka dokuments tiks nogādāts tai iestādei, kas to izsniedza.
Pasažierim ierodoties RS Kontroles daļā ar aizturēšanas aktu un personu apliecinošu dokumentu, biļeti atdod.
Sods bezbiļetniekam
Administratīvo pārkāpumu kodekss nosaka soda mērus, ko pielieto sabiedriskajā transporta līdzeklī bez biļetes braucošajiem pasažieriem. Administratīvais sods tiek piemērots kā atbildības līdzeklis, kas audzina pārkāpēju likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas garā, kā arī lai izvairītos no atkārtotas pārkāpēju rīcības.
Likuma 136. pantā ir noteikts, ka uzliek naudas sodu:
To, cik liels naudas sods attiecīgajās situācijās ir jāmaksā, izvērtē kontrolieris. Saskaņā ar RS izdotajiem noteikumiem „Par pasažieru pārvadājumu kontroli” kontrolieris izvērtē situāciju, nosaka pārkāpuma raksturu un pieņem lēmumu, vai izteikt mutvārdu aizrādījumu (tas notiek maznozīmīgu pārkāpumu gadījumā) vai arī uzlikt pasažierim administratīvo sodu.
A. Āboltiņš piebilst, ka, „piemērojot administratīvos sodus, katrs gadījums tiek skatīts individuāli, administratīvā pārkāpuma izskatīšanā ņemot vērā lietderības apsvērumus un Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 32. pantā norādīto, proti, izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi, mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus. Kā arī naudas sods tiek piemērots atbilstoši izdarītā pārkāpuma raksturam”. Soda nauda tiek iekasēta pārkāpuma izdarīšanas vietā, RS norādītajā bankas kontā vai RS grāmatvedības kasē pēc administratīvā pārkāpuma izskatīšanas.
Kontroles daļas vadītājs A. Āboltiņš skaidro: “Kontrolieris pilnīgi nes atbildību par sava pieņemtā lēmuma tiesiskajām sekām, pieprasot maksimālo soda apmēru neatbilstošā gadījumā. Atgriezeniskā saite var būt sūdzība no pasažiera, par ko kontrolieris var saņemt disciplinārsodu (par neprofesionālu, nekompetentu rīcību).”
Samaksājot nauda sodu, pasažieris netiek atbrīvots no pienākuma nopirkt biļeti, lai varētu turpināt ceļu.
Interesants fakts: Transporta biļešu kontrolieri saņem Latvijā noteikto minimālo mēneša algu. Papildus darbojas darbinieku stimulējoša sistēma – piemaksas 65% apmērā no iemaksātajām/iekasētajām soda naudām (pirms nodokļu nomaksas). Uzņēmums, kas nodrošina sabiedriskā transporta pakalpojumus Rīgā, darbiniekus motivē iekasēt pēc iespējas lielākas soda naudas, jo tādējādi arī piemaksas būs lielākas. Te rodas jautājums: vai starp pārkāpuma rakstura noteikšanu un kontrolieru stimulējošo sistēmu nepazūd objektivitāte pret pasažiera izdarīto pārkāpumu?
Kontrolieru darba organizācija
Kontrolieri bezmērķīgi neklaiņo pa pilsētu – uzsākot darba maiņu Kontroles daļas iecirknī, kontrolieris veic pirmsreisa alkohola ietekmes pārbaudi un pēc pārbaudes iziešanas saņem veidlapu par dienas darbu. Rīga ir sadalīta vairākos sektoros, izvērtējot transportlīdzekļu noslogotību, pasažieru intensitāti un Maršruta tīkla vadības attīstības daļas analīzi (par to, vai konkrētajā maršrutā visi pasažieri apmaksā braucienu), tiek nolemts, kur ir nepieciešams vairāk kontroles. A. Āboltiņš informē, ka visas sabiedriskā transporta reida vietas ir izvērtētas un saskaņotas ar Valsts policiju.
"Jebkurš pasažieris var palūgt kontrolierim sniegt skaidrojumus, uzrādīt apliecību un spēkā esošus normatīvos aktus vai to izrakstus."
Reizēm sabiedriskā transporta kontroli var jau pa gabalu atpazīt – par viņu klātbūtni liecina vienotā forma un atstarojošā veste. Ja formas tērps vēl nav saņemts, kontrolieris pilda savus darba pienākumus bez tās. Līdz formas izsniegšanai kontrolierim darba pienākumi ir jāveic tīrā un kārtīgā apģērbā – tumšās biksēs vai svārkos, gaiši zilā vai baltā kreklā/ blūzē un tumšā virsjakā. Ja pasažieris šaubās par to, vai kontrolieris tik tiešām ir kontrolieris, derīgi ir pajautāt uzrādīt darba apliecību, jo tai ir jābūt pie ikviena kontroliera.
Likumi un noteikumi
Normatīvie dokumenti, kas attiecas uz sabiedriskā transporta pasažieru kontroli un nosaka, kā kontrolieriem ir jārīkojas reidu laikā, ir RS izdotie noteikumi „Par pasažieru pārvadājumu kontroli”, kas izdoti saskaņā ar Ministru kabineta (MK) 2007. gada 11. decembra noteikumiem Nr. 843 „Sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanas un izmantošanas kārtība” un 1998. gada 24. februāra Rīgas domes noteikumiem Nr. 10 „Rīgas sabiedriskā transporta (tramvajs, trolejbuss un autobuss) lietošanas noteikumi”. Kā arī svarīgi ir MK noteikumi Nr. 571 „Ceļu satiksmes noteikumi” un noteikumi Nr. 484 „Administratīvā pārkāpuma protokola veidlapu un naudas soda kvīts veidlapu izgatavošanas un izdošanas kārtība”.
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss nosaka to summu, kas ir jāmaksā par braukšanu bez biļetes.
Neskaidrību gadījumā pasažieris ir tiesīgs lūgt kontrolierim paskaidrojumus.
Kur vērsties
Ja sabiedriskā transportlīdzekļa pasažierim šķiet, ka kontroliera rīcība un uzvedība ir bijusi nelikumīga vai viņš ir ticis sodīts bez iemesla, tad var vērsties pašvaldības uzņēmumā „Rīgas satiksme”. Rīgas domes izdotie „Rīgas sabiedriskā transporta (tramvajs, trolejbuss un autobuss) lietošanas noteikumi” paredz, ka visus kontrolieru pieņemtos administratīvos aktus vai faktisko rīcību var apstrīdēt, vēršoties pie Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora. Arī viņa pieņemto lēmumu var apstrīdēt – ir jāvēršas administratīvajā rajona tiesā.
Elektroniski sūdzības var iesūtīt RS mājaslapā www.rigassatiksme.lv vai interneta vietnē www.sudzibas.lv , kur vienlaikus var arī iepazīties ar citu personu iesūtītajām sūdzībām.
